Foto no grāmatas E. Šmelte "Klusi lauki, rāma tāle""
Vilis Veldre
Īstajā vārdā Fricis Jānis Gulbis. Pazīstams arī ar otru pseidonīmu: Jānis Trimda. Dzimis Džūkstes pagasta rakstveža un lauksaimnieka Friča un viņa sievas Emīlijas ģimenē, taču jau pirmos dzīves gadus pavadījis Vandzenes pagasta Sīlenes Kalējos. Mācījies Vandzenes un Nogales pagastskolās, Iģenes – Garlenes sešu klašu pamatskolā, vēlāk mācās Talsu ģimnāzijā, pēc tam – Rīgas Skolotāju institūtā un Raiņa ģimnāzijā.
Pirmā pasaules kara gados bijis bēgļu gaitās Krievijā un Ukrainā. Latvijā atgriezies 1920. gadā. Pirmo dzejoli „Gaidas” Vilis Veldre nodod lasītājiem 1924. gadā, tas publicēts laikrakstā „Jaunatnes Vadonis”. Šajā laikā viņam vēl nemaz nav pilni 16 gadi. Tālākajos gados V. Veldre aktīvi publicējies kreisajā presē, rakstījis publicistiskus aprakstus, žurnālam „Atpūta” sagatavojis publicēšanai Raiņa dienasgrāmatas. Tālākajos gados nāk klajā viena pēc otras gan V. Veldres dzejas grāmatas, gan romāni[1].
1933. gada augustā Vilis Veldre sakopo savu dzejoļu krājumu „Vaļsirdība”. 1934. gadā Talsos izdevis literāru laikrakstu „Jaunā Daiņa”. No 1934. gada oktobra strādā laikrakstu „Brīvā Zeme” un „Rīts” redakcijās. Ar pārtraukumiem dzīvo Vandzenē. 1935. gadā Veldre uzraksta dzejoli „Pļāvēju dziesma”, kur pausta uzticība vienkāršajam zemes darbam:
„Kālab iet man tālu?
Kas gan zudis man?
Pļauju zaļu vālu.
Izkapts skan”.
Tā paša gada maijā laikraksts „Talsu Balss” publicē Mežmalieša rakstu „Saruna ar dzejnieku Jāni Trimdu Sīlenes kalēju zirņu laukā”. Dzejnieks ecē tikko apsētu zirņu lauku. Šis esot pirmais pavasaris, kad viņš tikpat kā neko nerakstot un strādājot tikai uz lauka. Mežmalietim sarunā viņš saka:
„Jau no laiku gala jūtos visai tuvs lauku ļaudīm. Domāju, ka es it īpaši esmu zemnieku dzejnieks. Bet, lai es tāds varētu būt pēc iespējas pilnīgi, man jādzīvo sūra un vienkārša zemnieka dzīve.”
1936. gadā par stāstu “Zobenu Žaņa mūžs” piešķirta Kultūras Fonda prēmija. 1937. gada rudenī „Talsu Balss” ievieto nodaļu no drīzumā iznākošā Viļa Veldres romāna „Dižmuiža”. Šajā laikā Kultūras fonds par pastāstu „Tēva parādi” piešķir viņam godalgu[2].
Vilis Veldre pazudis bez vēsts 1940. gada 17. septembra naktī. Māsai atstātajā vēstulē rakstīts: „Esmu kļuvis dzīvei nederīgs. Aizeju, bet nemeklē mani velti, jo manu kapa vietu neviens nekad neatradīs. (…) Noskūpsti māti. Pasaki bērniem kādu labu vārdu.”[3]
Viļa Veldres dzīves un daiļrades pētnieks literatūras vēsturnieks Ilgonis Bērsons 1987. gada žurnāla „Karogs” 8. numurā publicējis rakstu „Jāņa Trimdas gājums”, ko interesanti izlasīt Veldres literārās daiļrades pētniekiem. Plašs materiāls iekļauts Silvijas Skromules veidotajā grāmatā „Talsu novada literāti” (Talsi, 1998). 2006. gadā autorizdevumā klajā nāk Elmāra Šmeltes grāmata „Klusi lauki, rāma tāle’, kas ir veltījums Vandzenes novada un visas Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgai personībai – rakstniekam Vilim Veldrem.
Talsu novadā Vandzenē viesnīcā "'Rezidence" iekārtota piemiņas istaba Vilim Veldrem.
Foto no Vandzenes bibliotēkas arhīva.
[1]Vilis Veldre — Literature [skatīts 16.10.2025]
[2] Turpat.
[3] Elmārs Šmelte. “Klusi lauki, rāma tāle”. 2006
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2025
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
