Foto no portāla literature.lv
Jana Vērdiņa
Dzimusi Ventspilī. Beigusi Talsu 2. vidusskolu. Studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā . Ieguvusi mākslas bakalauru literatūras teorijas, vēstures un kritikas specialitātē. Bijusi laikrakstu „Talsu Vēstis, „Izglītība un Kultūra” korespondente, Kultūrkapitāla fonda preses sekretāre un nozaru kuratore, LU doktorante. Pirmie literārie darbi publicēti Talsu novada laikraksta literārajā lapaspusē „Avots”. 2004. gadā piedalījusies jauno literātu nometnē „Aicinājums”. Laikā no 2000. gada līdz 2006. gadam studējusi doktorantūrā LVU Filoloģijas fakultātē. 2006. gadā ieguvusi doktora grādu, izstrādājot darbu par dadaismu un tā interpretācijas aspektiem[1]. No 1996. gada līdz 2001. gadam bijusi Literatūras projektu vadītāja Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā. Laikā no 2007. gada līdz 2009. gadam – vadošā pētniece LU Humanitāro zinātņu fakultātē.
J. Vērdiņa 2006. gadā piedalījusies Talsu Rakstniecības skolas nodarbībā, kur sarunu ar savu bijušo skolnieci vadīja latviešu valodas un literatūras skolotāja Dzintra Grošus. Kā jau dadaisma pētniecei, rakstniecības skolas sarunas tēma bija „No Annas Blūmas līdz Jānim Steikam”. No vācu valodas atdzejojusi dadaistu dzejas izlasi ‘Annai Blūmai “. Par to ieguvusi Klāva Elsberga prēmiju. Cits nozīmīgs tulkojums ir M. Glokleres un V. Gēbelsa grāmata „Bērns”. Sastādījusi dzeju krājumus „Pedvāles burtnīca”. Pētījusi dadaistu daiļradi. Rakstījusi par Jāni Steiku un modernismu kopā ar G. Rudzīti. Jāņa Steika grāmatas atvēršanas svētki notika 2004. gada 21. janvārī LU Filoloģijas fakultātē. J. Vērdiņa ir zinātnisku publikāciju un tulkojumu no vācu valodas autore. Ir lasījusi referātus gan starptautiskās konferencēs, gan piedalījusies zinātniskās ekspedīcijās un lauku pētījumos[2]. Līdzdarbojusies profesores Janīnas Kursītes vadītajās tradicionālās kultūras, folkloras un mutvārdu vēstures ekspedīcijās Kurzemes lībiešu zvejnieku ciemos un citos zinātniskos projektos. Tulkojusi grāmatas “Sniegbaltītei jāmirst”, “Taureņu sala” un citas. Saņēmusi "Latvijas Literatūras gada balvu 2023" .Jana Vērdiņa balvu ieguvusi kategorijā "Labākais atdzejojums latviešu valodā" par Paula Cēlana krājuma "Melnās pārslas" atdzejojumu no vācu valodas[3],
Pašlaik strādā Latvijas Nacionālā kultūras centrā par Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja.
[2] Ilze Kārkluvalka. Viegli ir nepieņemt un noliegt, grūtāk – izprast.//Talsu Vēstis.,(2006. gada 20. aprīlis), Nr.46, 4.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2026
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
