Alfrēds Jūlijs Vēveris
Dzimis Rīgā koku šķirotāja ģimenē.
1914. gadā beidzis Rīgas pilsētas reālskolas komercnodaļu. Tā pašā gada jūlijā mobilizēts armijā un ieskaitīts 20. Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu rotā.1915. gadā pabeidzis Kazaņas karaskolu un dienējis 140. rezerves bataljonā. No 1917. gada februāra – rotas komandieris, no augusta – bataljona komandieris frontē pie Daugavpils[1].
1918. gada februārī kritis vācu gūstā, no kura oktobrī atbrīvots un atgriezies Rīgā. Novembrī brīvprātīgi pieteicies Krievijas Ziemeļu korpusa Rīgas birojā, ieskaitīts 2. strēlnieku pulkā Pleskavā kā rotas komandieris.
1919. gada februārī – Krievijas Ziemeļrietumu armijā – virsnieks rezerves bataljonā, 1. Rēveles partizānu pulkā, Talabskas strēlnieku pulkā. Maijā kaujās ievainots[2].
1920. gadā atvaļināts un atgriezies Latvijā.1919. gada 20. maijā mobilizēts Latvijas armijā, vēlāk rotas komandieris 12. Bauskas kājnieku pulkā.1923. gadā beidzis virsnieku kursus, 1929. gadā – bataljona komandiera kursus[3].
1941. gada vasarā Alfrēds Jūlijs Vēveris ir Talsu pilsētas un apriņķa latviešu pašaizsardzības vienību priekšnieks. Vēlāk vācu okupācijas laikā Talsu pilsētas galva. No 1942. – 1943. gadam bijis Talsu kārtības dienesta bataljona komandieris. Pēc konflikta ar vācu sakaru virsnieku Ļeņingradas frontē atbrīvots no amata. Laikā no 1943. gada līdz 1945. gadam ir Kuldīgas apriņķa priekšnieks[4].
Alfrēda Vēvera krimināllietā pieminēts fakts, ka viņš pēc kara beigām mēnesi slēpts Talsu slimnīcā.
1946. gada 8. maijā pa jūru devies bēgļu gaitās, taču laivas motora kļūmes dēļ atgriezies. Ar svešu vārdu dzīvojis Laidzes pagasta Līdumu mājās[5].
1946. gada 8. jūlijā A. J. Vēveris apcietināts, decembrī piespriests nāvessods. 1942 gadā viņš bijis iesaistīts represijās pret civiliedzīvotājiem Baltkrievijā. Taču gluži pretēji, pēc Alfrēda Vēvera atteikšanās piedalīties soda ekspedīcijās baltkrievi labprāt ielaiduši latviešus savās sādžās. Nāvessods izpildīts nākamā gada 20. martā Rīgā.
Apbalvojumi: Latvijas trīs zvaigžņu ordenis, Latvijas Viestura ordenis, Latvijas Aizsargu Nopelnu krusts, Krievijas Svētā Staņislava ordenis, Krievijas Svētās Annas ordenis[6].
[1] Latvijas armijas augstākie virsnieki:1918-1940 : biogrāfiska vārdnīca / sast.:Ē.Jēkabsons,V.Ščerbinskis. - Rīga : Nordik ; Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. - 527 lpp. : il.
[2] Turpat.
[3] Turpat.
[4] Turpat.
[5] Antra Grūbe. Latvieši pirms 70 gadiem gaidīja palīdzību. //Talsu Vēstis, Nr.31 ( 2015.gada 16.marts), 7.lpp.
[6] Latvijas armijas augstākie virsnieki:1918-1940 : biogrāfiska vārdnīca / sast.:Ē.Jēkabsons,V.Ščerbinskis. - Rīga : Nordik ; Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. - 527 lpp. : il.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2022
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
