Talsu Galvenās bibliotēkas arhīva foto.
Andris Vītols
(1951.
gada 16. septembris)
Dzimis Krasnojarskas apgabalā, Krievijā.[1]
Andris Vītols ir Jēkaba Spriņģa skolnieks un viens no “Krūmu grupas” māksliniekiem. Laikrakstā "Padomju Karogs” Gundega Blumberga sacījusi:[2]
"Andris, kaut gan dzimis Krasnojarskas pusē, mācījies Jelgavā un Rīgā, tikai visus vienpadsmit vidusskolas gadus Talsos aizvadījis, ir caur un cauri pilsētas patriots. Jūtīgāks un vērīgāks nekā tie, kas te varbūt mūžu nodzīvojuši. "Darbojos zīmēšanas pulciņā pie mākslinieka Spriņģa. Pēc tam aizrāvos ar slēpošanu pie skolotāja Ūsiņa, Spriņģis par manu izvēli tikai galvu nošūpoja… Viņš ir tāds cilvēks, kas nepārmet. Noturēja gan viens, gan otrs. Jau kopš skolas gadiem zināju, ka būšu mežsaimnieks, varbūt Paula Sarmas ietekmē, viņš mums attāls radinieks. ”
Mācījies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē un to pabeidzis 1976. gadā. 1979. gadā pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Augstākos dizaineru kursus.[3]
Andris Vītols glezno abstraktas, ekspresīvas kompozīcijas, veido arī objektus, instalācijas un performances, kā arī ir mēbeļu dizainers. Mākslinieka darbi eksponēti Francijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Igaunijā, Lietuvā, Čehijā, Beļģijā, Turcijā, Ukrainā, Gruzijā un Somijā.[4]
No 1978. gada līdz 1989. gadam Andris Vītols vadījis restaurācijas darbus Tukuma rajona Jaunmoku pilī.[5]
Laikā no 1989. gada līdz 1992. gadam bijis Talsu pilsētas galvenais mākslinieks.
Andris Vītols izstādēs piedalās kopš 1990. gada.
Kopš 1999. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.[6]
Laikrakstā “Talsu Vēstis” 2016. gadā publicēts Gunas Millersones raksts “Andra Vītola vīrišķīgā glezniecība piesaista skatītājus”, kurā rakstīts:[7]
"6. maijā Rīgas galerijā “Pegazs” atklāta Talsu mākslinieka Andra Vītola gleznu izstāde. Andris Vītols savai izstādei devis trāpīgu nosaukumu “Bezmiegs”: ieejot izstādes telpā ar 14 bildēm, košo spektra krāsu dominante neļauj skatītājam būt “mērenam” un nosvērtam. Gleznu abstraktā ekspresija nepārprotami apliecina vīrišķo spēku; kā jau daudziem šodien – arī viņam tā noteikti ir izraušanās no ikdienas grožiem. Bet uz A. Vītola lielajiem audekliem tas atspoguļojas visai tieši un īpaši brāzmaini: krāsas bieži vien nāk “tieši no bundžām”, faktūras ir veidojušas kārtu kārtām un ar celtnieku špahteļa palīdzību – tā ir nemitīga un nervoza spēle un bieži vien neziņa par gala rezultātu: uz ko es eju un ko es gribēju. Tad talkā nāk līnija vai līniju un kontūru samudžinājumi, ja nepatīk tas viss todien – atkal jaunas špahteļojumu kārtas vai arī dažreiz to slīpēšana nost ar slīpmašīnu. Un nākamajā dienā, bet bieži vien tikai tad, kad koka (maizes) darbi savā galdniecībā apdarīti, tas viss sākas no jauna."
2016. gadā saņēmis Talsu novada pašvaldības iedibināto Žaņa Sūniņa prēmiju vizuālajā mākslā. Šo prēmiju saņēmis par sekmīgu un augstvērtīgu Latvijas mākslas prezentāciju Eiropā un par stabilu un augstvērtīgu profesionālo sniegumu glezniecībā.[8]
2018. gadā Andris Vītols ticis atzīts par izcilāko mākslinieku Baltijas Starptautiskās akadēmijas studentu mākslas galerijas «BiArt» rīkotajā izstādē nominācijā “Glezniecība”.[9]
2020. gadā Andris Vītols kopā ar savu draugu arhitektu Andri Vītolu sagatavoja savu darbu izstādi ar nosaukumu “Divi Andri. Divi Vītoli”. Izstāde sākotnēji bija apskatāma Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē un pēc tam Ādažu Kultūras centrā.[10]
2021. gadā jau otro reizi saņēmis Talsu novada pašvaldības iedibināto Žaņa Sūniņa prēmiju vizuālajā mākslā. Andris Vītols prēmiju saņēmis par mūža ieguldījumu un augsti profesionālu sniegumu mākslā un Talsu novada pilsētas kultūrvides veidošanā, atzīmējot 70 gadu dzīves jubileju.[11][1] Driķe Biruta. Drošināšana // Talsu Vēstis, Nr.44 (1995. gada 13. aprīlis), 8.lpp.
[2] Blumberga Gundega. Ar vienu kāju Talsos un mākslā // Padomju Karogs, Nr.49 (1988. gada 23. aprīlis), 3.lpp.
[3] Millersone, G. (sast.) (2015). Talsu mākslinieki. 2006 – 2015. 48.lpp.
[4] Turpat.
[5] Talsu Televīzija (2016). Mākslinieks un arhitekts Andris Vītols [videoieraksts]. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=mYJIpkRZY9E [Sk. 14.06.2021.].
[6] Millersone, G. (sast.) (2015). Talsu mākslinieki. 2006 – 2015. 48.lpp.
[7] Millersone Guna. Andra Vītola vīrišķīgā glezniecība piesaista skatītājus // Talsu Vēstis, Nr.55 (2016. gada 16. maijs), 3.lpp.
[8] Bumbiera Marta. Cilvēki Talsos ir radoši – Mākslas dienas kļūst auglīgākas // Talsu Novada Ziņas, Nr.8 (2016. gada 2. maijs), 8.lpp.
[9] Lāce Elīna. Andris Vītols plūcis laurus nominācijā “Glezniecība” // Talsu Vēstis, Nr.49 (2018. gada 3. maijs), 6.lpp.
[10] Millersone Guna. Izstādes klusajā sezonā // Talsu Vēstis, Nr.97 (2020. gada 15. decembrī), 5.lpp.
[11] Fedko, I. (2021). Žaņa Sūniņa prēmiju vizuālajā mākslā piešķir Andrim Vītolam. Pieejams: https://talsunovads.lv/zinas/kultura/zana-sunina-premiju-vizualaja-maksla-pieskir-andrim-vitolam/ [Sk. 14.06.2021.].
Facebook vietnē skatīt "mazpilsētas stāstnīcu" ar Andri Vītolu.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
