Mirdza Karmena Zariņa

( Talsi)

(1922. gada 8.janvāris - 1997.gada 17. septembris)

pedagoģe, tulkotāja

Dzimusi Rīgā. Rakstnieka Kārļa Zariņa ģimenē.

Mirdza Zariņa beigusi Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju. Studējusi Latvijas Universitātē Filoloģijas fakultātē (1947 – 1951). Strādājusi Talsu vidusskolā par skolotāju (1945 – 1960). Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē, vācu filoloģijas katedrā par pasniedzēju (1960 – 1967). Strādājusi Talsu 2. vidusskolā par literatūras skolotāju (1967 – 1977). Arī Laucienes astoņgadīgajā skolā par skolotāju (1977 – 1978). Daudzi skolēni atceras viņas sirsnību un prasmi dalīties ar savu literatūras mīlestību. Mācot arī vācu valodu, centusies iepazīstināt ar vācu kultūru un literatūru[1][2].

Rakstnieka Kārļa Zariņa meita. Kārlis Zariņš padomju laikā neko nepublicēja, bet tomēr rakstīja. No tēva atstātajiem manuskriptiem Mirdza kopā ar Anitu Rožkalni apkopoja tos. Ar Latvijas neatkarības atjaunošanu pateicoties Mirdzai Zariņai tiek izdots Kārļa Zariņa romāns "Kāvu gadi" (1997). Romānā tiek aprakstīti vēsturiskie Ziemeļu kara notikumi[3].

Aizejot pensijā skolotāja nododas savam sirdsdarbam tulkošanai no vācu valodas. Pirmā publikācija bija Volfanga Borherta “Pa garu, garu ceļu” (1967) , (“Literatūra un Māksla”, 16.12.1967). Iztulkojusi arī miniatūras Ervins Štritmaters. “Šulcenhofas krikumu kalendārs“(1985). Jurijs Brezans “Tēva portrets” (1988). Tulkojusi arī Krista Volfa “Kasandra”(1992)[4].

Apglabāta Talsu Meža (Jauviņu) kapos.

Par Mirdzu Karmenu Zariņu kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi  Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta