Teodors Zeiferts

(Valdemārpils)

(1865. gada 3. aprīlis – 1929. gada 9. decembris)

skolotājs, literatūras kritiķis, vēsturnieks

Dzimis saimnieku ģimenē Džūkstes pagasta Pēternieku “Ļūļu” mājās.[1]

Sākotnējo izglītību Teodors Zeiferts ieguvis Džūkstes pagastskolā un draudzes skolā, kur mācījies pie Anša Lerha-Puškaiša. No 1881. gada līdz 1884. gadam studējis Irlavas skolotāju seminārā.[2]

Pēc Irlavas skolotāju semināra beigšanas 1884. gadā strādājis par palīgu Lubezeres skolotājam Šteinfeldam, bet vēlāk jau pats strādājis kā skolotājs. Lubezeres skolā Teodors Zeiferts strādājis laikā no 1884. gada līdz 1891. gadam. Vēlāk - no 1891. gada līdz 1915. gadam, bijis draudzes skolas pārzinis Olainē. Šajā periodā kā vēlēts referents regulāri uzstājies ar priekšlasījumiem par latviešu jaunāko literatūru Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcēs.[3]

Talsu un Tukuma studentu biedrības izdotajā enciklopēdisko rakstu krājumā "Talsu novads” par jaunā skolotāja ienākšanu Lubezeres skolā un vietējā vidē, lasāms:[4] 

"Nopietnais, garīgi nobriedušais Zeiferts ar savu impulsīvo dabu skolā drīz vien ienesa jaunu dzīvību. Bērniem stundas kļuva atkal saistīgas. Disciplīnu uzturēja ne ar varu, bet garu. Pats Z. vēlāk vēstulē Fricim Brīvzemniekam liecina, ka Lubezeres skolai viņš atdevis visu savu jaunekļa darba dedzību. Bet skolas darbs vien nespēj piepildīt viņa dzīvi. Darbs pagastskolā un darbs ar mazākiem bērniem nav tāds darbs, kurā varētu izpausties dziļākas dvēseles darbības, augstāks gara lidojums. Gribot negribot tiek atrasta gultne, pa kuru novadīt garīgo spraigumu. Tāpēc arī saprotams, ka diezgan liels procents lauku skolotāju meklē iespēju izteikt sevi ārpus savas profesijas, gan darbodamies biedrībās un virzot augšup apkārtnes kultūras dzīvi, gan debitējot rakstniecībā (Zeiferts u.c.), gan mūzikā (E. Vīgners). Daļa no pēdējiem arī izkaro sev vārdu un stāvokli un pilnīgi aiziet no skolotāja darba."

Kopš 19. gs. 80. gadu vidus aktīvi iesaistījies literāro procesu vērtēšanā. Kopš 1886. gada žurnālā “Austrums” tika publicētas Teodora Zeiferta apceres par Kārļa Hūgenbergera, Jura Alunāna un Ausekļa darbiem. Teodors Zeiferts aktīvi sekojis līdzi literatūras kritikas attīstībai, kā arī popularizējis cittautu teorētiķu un kritiķu idejas.[5]

Kopš 19. gs. 90. gadiem periodikā publicējis literatūrvēsturiskas apceres “Mūsu tautas dzejas pamošanās”, “Druskas par latviešu rakstniecību un viņas vēsturi” un “Latviešu lirikas attīstība”. Laikā no 1896. gada līdz 1904. gadam sagatavojis informāciju par latviešu literatūru, kas tika publicēta ārzemju presē ar pseidonīmu Reinhold Kaupo.[6]

Sastādījis literāro almanahu “Jaunā Raža”, darbojies žurnāla “Austrums”, “Izglītība”, “Druva”, laikraksta “Rīgas Apskats” redakcijā. Sastādījis “Latviešu rakstniecības hrestomātiju, izveidojot struktūru, kas vēlāk izmantota pētījumā par latviešu literatūras vēsturi. Viņš sakārtojis arī Jura Neikena “Rakstus”, Pērsieša “Rakstus” un Friča Brīvzemnieka “Rakstus”, kā arī apkopojis apceres par vairākiem autoriem krājumā “Tautas rakstnieki”.[7]

Teodors Zeiferts rakstījis arī dzeju, kas apkopota vairākos dzejas krājumos – “Kārklu svilpe”, “Stari”, “Pumpuri” un “Saulrieti”.[8]

No 1909. gada lasījis lekcijas par latviešu rakstniecību Jēkaba Dubura un Zeltmata izveidotajos Latvju dramatiskajos kursos.[9]

Pirmā pasaules kara laikā bijis spiests pamest savu dzīvesvietu Olainē un doties bēgļu gaitās.[10]

No 1916. gada līdz 1919. gadam Teodors Zeiferts bijis skolotājs Longīna Ausēja reālskolā Cēsīs. 1917. gadā kopā ar Jāni Grīnu piedalījies laikraksta “Laika Vēstis” dibināšanā. No 1920. gada līdz mūža beigām lasījis lekcijas Latvijas Universitātē, vēlāk arī Latvijas Mākslas akadēmijā.  No 1920. gada līdz 1929. gadam rediģējis žurnālu “Izglītības Ministrijas Mēnešraksts”.[11]

Teodors Zeiferts (pirmais no labās) kopā ar draugiem Cēsīs 1914. gadā. No kreisās - Jānis Grīns, Antons Bārda un Kārlis Krūza (foto no LU Akadēmiskās bibliotēkas krājuma)

Aktīvi popularizējis arī cittautu, īpaši vācu un skandināvu, autorus. Viņš bijis iesaistīts Jēkaba Dravnieka veidotās Konversācijas vārdnīcas tapšanā, vēlāk piedalījies Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas sagatavotajā izdevumā un uzsācis darbu pie Anša Gulbja apgādā veidotās “Latviešu Konversācijas vārdnīcas”.[12]

Teodora Zeiferta pētījumu vispārinājums ir “Latviešu rakstniecības vēsture”. Šī darba otrais izdevums tika publicēts no 1927. gada līdz 1934. gadam, tā 2. un 3. daļu pēc autora nāves redakcionāli papildinājis literatūrzinātnieks un bibliogrāfs Kārlis Egle. Tas atkārtoti tika izdots trimdā, apgādā “Vaidava” Linkolnā, Amerikas Savienotajās Valstīs  un 20. gs. beigās Latvijā.[13]

Teodors Zeiferts bijis pirmais latviešu literatūras vēsturnieks, kurš tik ilglaicīgi un sistemātiski veicis darbu pie rakstniecības norišu dokumentēšanas.[14]

Apbedīts Rīgā, Meža kapos.[15]

Par Teodoru Zeifertu kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta