Aina Zemdega
(Lube)

       (1924. gada 2. augusts – 2006. gada 4. aprīlis)

rakstniece, dzejniece

Rakstniece, dzejniece un mūziķe Aina Zemdega dzimusi 1924. gada 2. augustā Ārlavas pagasta Lubes dzirnavās. Līdz 4. klasei mācījusies pie privātskolotājiem mājās. Pēc tam turpinājusi skološanos Jelgavas Valsts ģimnāzijā un Jelgavas tautas konservatorijā.

1944. gadā A. Zemdega beidz ģimnāziju. Tā paša gada rudenī kopā ar ģimeni dodas bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur dzīvo laikā līdz 1950. gadam, līdz tālākai pārceļošanai uz Kanādu. Šajā laikā A. Zemdega nodibina ģimeni ar Jāni Zemdegu[1]. Kanādā A. Zemdega turpina mācības. Beigusi Karalisko Toronto mūzikas augstskolu kā diplomēta pianiste. Pēc tam Toronto universitātē iegūst bakalaura grādu literatūrā. Viņas pirmās publikācijas bijušas piecdesmitajos gados trimdas periodikā.

A. Zemdegas romāns „Maruta” 1995. gadā Kanādā saņēmis Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda prēmiju. Ainas Zemdegas literārie darbi ļauj apjaust, ka latviskais mantojums un piederības sajūta dzimtenei ir nepārejošas vērtības, lai arī cik attālu no tās liktenis iekārtojis dzīvot. 2001. gadā iznāk A. Zemdegas dzejas izlase „Divos krastos”, ko vērts izlasīt gan dzejnieces literāro tekstu dēļ, gan arī tāpēc, lai iepazītu Māra Čaklā ievadvārdus, kas dziļi un smeldzīgi aizved tālāk dzejnieces personības iepazīšanā nekā iespēj aizvest jebkurš ceļš… Pēc daudziem trimdas gadiem Zviedrijā un Kanādā, dzejniece ar lielu mīlestību atjaunojusi dzimtas īpašumu – Lubes dzirnavas. Pie rakstnieces ciemojās radi, draugi, novada literāti, bibliotekāri.

Latvijā dzejnieces Ainas Zemdegas vārds pirmo reizi atklātībā parādījās 1987. gada vasarā, kad gaisā virmoja atmodas noskaņas, taču Latviju dzejniece bija apmeklējusi jau agrāk. Sākot ar 1989. gadu, A. Zemdegas darbi publicēti dažādos Latvijas preses izdevumos. Laikrakstā „Talsu Vēstis” literātes Ainas Zemdegas vārds pirmo reizi nodrukāts 1990. gada 23. decembrī.

Dzejniece Aina Zemdega 2001. gadā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni. To pasniedza toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Ainas Zemdegas dzīvesbiedrs Pāvils Vasariņš apkopojis dzejnieces atstāto literāro mantojumu un rūpējies par tā iemiesošanos grāmatu veidolā.

Mūsu novada laikrakstā „Talsu Vēstis” rakstā „No sapņa uz īstenību” Pāvils Vasariņš saka:

„Ainas Zemdegas grāmatās nevar nepamanīt, cik daudz tajās universālu, mums kopīgu un tajā pašā laikā ikkatram pašam nozīmīgu pārdzīvojumu un patiesību. Katrs no mums savā veidā ir meklējis ceļu starp iespējamo un neiespējamo, katrs ir piedzīvojis savu aiziešanu un atgriešanos. A. Zemdegas literārajos darbos kā sapņi, tā īstenība izkristalizēti, reducēti uz būtisko, atmetot nevajadzīgo. Kā senie romieši teica – visu savu mantu nesu sev līdzi. Tātad visu, kas mantots no iepriekšējās paaudzes, un visu, kas sakrāts paša dzīvē. Sev līdzi nest var tikai to, kas pārvērties garīgā, netaustāmā, neatņemamā bagātībā.”

Literārie darbi

Dzejas krājumi -
1963: Basām kājām.
1970: Egles istabā.
1974: Cirsma.
1980: Zem akmeņa zaļa zāle.
1987: Viena mūža nepietiek.
1996: Bargā laikā.
2001: Divos krastos: dzejas izlase.
2007: Nakts dzejoļi.

Romāni -
1980: Toreiz Lubes dzirnavās.
1983: Varšavā neaizmirst.
1988: Līdz vārtiem – un tālāk?
1995: Maruta.
2002: Mantojums.

Citi prozas izdevumi -
1999: Bagateles: prozas izlase.
2007: Septiņjūdžu zābakos (ceļojuma piezīmes)[2].

Aina Zemdega aizgājusi Mūžībā  2006. gada 4. aprīlī Burlintonā Kanādā.

2006. gada 20. septembrī urnu ar pelniem atveda uz dzimteni, apbedot  Ārlavas kapos pie pašas baznīcas, kur atrodas viņas senču – Krūmiņu un Cīruļu ģimenes kapi[3].

Vairāk par Ainu Zemdegu izlasāms Ainas Zemdegas Rakstu piecos sējumos, kuru sastādītājs ir Pāvils Vasariņš.

Par Ainu Zemdegu kopkatalogā