Arnis Zupiņš

                     (Talsi)

 (1926. gada 23. decembris – 2002. gada 27. janvāris)

gleznotājs

Dzimis Talsos. 1940. gadā absolvējis Talsu pamatskolu. 1946. gadā beidzis Talsu vidusskolu un iestājies LVMA Stājglezniecības fakultātē. Ceturtajā kursā pārgājis uz Teātra glezniecības darbnīcu. 1953. gadā augstskolu beidzis, aizstāvot diplomdarbu ar metiem B. Smetanas operai „Pārdotā līgava”.

Strādājis par dekoratoru Akadēmiskajā Drāmas teātrī, kā arī Operas un baleta teātrī. Veidojis dekorācijas teātra uzvedumiem dažādās Latvijas pilsētās. 1958. gadā atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Talsos. Nodarbojās ar gleznošanu un strādāja kultūras namā par teātra dekoratoru.

Atzinību guvis ar dekorācijām G. Priedes lugām „Vikas pirmā balle”,  „Normunda meitene” un Z. Lāgerlefas izrādes „Meitene no lielā purva” skatuves noformējumu.

Mākslas izstādēs regulāri piedalījies kopš 1953. gada. Visraženāk A. Zupiņš gleznojis eļļas tehnikā. Iemīļotākie glezniecības žanri bija ainava un klusā daba. Kopš 1950. gada piedalījies izstādēs Talsos, Rīgā un citviet Latvijā, gan arī Maskavā. Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1983. gada[1].

Par mākslinieku lasāmas E. Šmeltes un I. Tamsona kopīgi sagatavotajā grāmatā „Talsu ģimnāzija: pirmie trīsdesmit” (privātizdevums, 2004). Grāmatā iekļautas skolotāja J. Spriņģa atmiņas par A. Zupiņu:

„Dzimis talsenieks, varbūt tāpēc izjūt Talsu un apkārtnes skaistumu ar bērna skaidrību un atveido to vienkārši un saulaini. (…) Visvairāk gleznoti mierīgi ūdeņi, kuros atspoguļojas Talsu mājas, vai Talsu apkārtnes pauguri un rudenīgie koki. Arvien dzidrā, saskanīgā kolorītā.[2]

Talsu novada muzeja Mākslas nodaļas vadītāja Gunas Millersones atvadu vārdos saka:

„Skumji atzīt, ka līdz ar viņu aiziet vesels posms no mūsu pilsētas mākslas mīļotāju, kultūras cilvēku, artistisku personu kopīgās atmiņas. Tie ir nu jau pagājušā gadsimta piecdesmitie, sešdesmitie, septiņdesmitie gadi, kad Talsos, tāpat ka šodien un vēl pirms astoņdesmit gadiem spēlēja teātri, dziedāja koros, dancoja zaļumballēs, ar papes čemodāniem vilcienā no Stendes stacijas brauca uz Dziesmu svētkiem un ar meijām izrotātās mašīnās – ekskursijās. Un Arnis Zupiņš, kā reproducēts tolaik žurnālā „Zvaigzne”, rūtainās biksēs tērpies, pilskalnā pakāpies, glezno Talsus. Ar līmes krāsām viņš gleznoja dekorācijas arī tolaik tik slavenajam Talsu tautas teātrim, kam tie gadi bija zvaigžņu stunda – vairāki aktieri tika angažēti uz Rīgu, uz Dailes teātri. bet Arnis Zupiņš bija un palika Talsos… (…) Paguva viņš kā mākslinieks godam pārlaist drūmākus laikus, paguva uzgleznot savus Talsus un apkārtnes ezeru dzidrās acis kā neviens cits. Ar bērna skaidrību un sirds klātbūtni , kā jau dzimis šajā vietā uz zemes.[3]

Mūžībā aizgājis 2002. gada 27. janvārī. Apbedīts Talsu Vācu kapos 2. februārī.



[1] https://timenote.info/lv/Arnis-Zupins

[2] Šmelte E. Talsu ģimnāzija.-Talsi: 2004

[3] Guna Millersone. Arnis Zupiņš// Talsu Vēstis, Nr.13, (2002.gada 31.janvāris),7.lpp.

                                                                         



Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2025



Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta