1935. gada 1. oktobrī Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagasta "Skujiņās” zemnieka Justīna un Katrīnas Zviedrānu ģimenē piedzimst dēls Jānis.
Jānis Zviedrāns mācās Bebrenes septiņgadīgajā skolā, vēlāk Ilūkstes 1. vidusskolā. Jānis Zviedrāns iestājas Rīgas medicīnas institūta vispārējās ārstniecības fakultātē. 1959. gadā ieskaita buržuāziskajos nacionālistos, pāraudzināšanai kopā ar 22 absolventiem mobilizēts padomju armijā medicīnas dienesta virsniekos 25 gadu garumā.[1] Dienests ir Arhangeļskas guberņā Isakogorskas tuvumā. Laimīgā gadījumā ārstam 1965. gada maijā izdodas pārcelties un karaspēka daļu Talsos. Paralēli Jānis Zviedrāns strādā Talsu rajona centrālajā slimnīcā kvalifikācijas noturēšanas nolūkā. 12 gadus ir ārsts Talsu slimnīcā. 1981. gadā ārsts dodas pensijā.
Esot pensijā, Jānis Zviedrāns atsāk rakstīt. Jau skolas laikā skolotājas Emma Indāne un Anna Smagare redz zēnā rakstnieka talantu.
Rakstā “Ar vēsturnieka neatlaidību” [2] par Jāni Zviedrānu teikti šādi vārdi:
“Vērīgs lasītājs mūsu rajona laikrakstā jau būs ielāgojis Jāņa Zviedrāna vārdu. Autora, kurš publicējas reti, bet viņa darbi izceļas ar nopietnu pat pedantisku attieksmi pret portretējamo cilvēku un viņu raksturojošajiem faktiem. Un tematika Jānim Zviedrānam ir viena vienīga, jo to viņš, būdams ārsts terapeits un kopš 1965. gada strādādams Talsu slimnīcā, pārzina vislabāk
Dziesmotā revolūcija jeb Trešā atmoda pamudina Jāni Zviedrānu, vienu no
enerģiskākajiem tautfrontiešiem savā vidē, ķerties pie slimnīcas vēstures
apkopošanas. Sākumā, kad tas ir Tautas frontes nodaļas uzdevums, Jānis
Zviedrāns nav viens, tiek izveidota piecu cilvēku darba grupa, bet neatlaidība
un pacietība grāmatas “Talsu slimnīca simt gados” (1994) pabeigšanai pietiek
tikai Jānim Zviedrānam.
2004. gadā nākusi klajā Jāņa Zviedrāna grāmata "Mēs bijām un esam” – grāmata par Ilūkstes vidusskolu, ko 1955. gadā absolvējis. Grāmata ir atmiņu stāstījums par audzēkņiem, pedagogiem.
2006. gads, kad lasītāji saņem Jāņa Zviedrāna grāmatu "Latvijas baleta zvaigznes”. Grāmatā ietvertas esejas par balerīnu Helēnu Tangijevu-Birznieci, baletdejotāju Jāni Osvaldu Lēmani, baletmākslinieci Ausmu Veltu Vilciņu un baleta mākslinieku Aleksandru Godunovu.
2009. gadā Jānis Zviedrāns izdod grāmatu “Gara dārzos”. Grāmata ir veltīta ievērojamu cilvēku piemiņai.
2011. gadā iznāk Jāņa Zviedrāna un Zigurda Kalmaņa grāmata "Lepra Ziemeļkurzemē”. Grāmata ir pētījums, kas veltīts Talsu leprozorija darbībai no tā atvēršanas 1896. gadā līdz slēgšanai 2007. gadā. No 1937. gada Talsu leprozorijs ir vienīgā šāda veida medicīnas iestāde Latvijā. Pētījuma tekstu ilustrē fotogrāfijas un dokumentu fragmenti. Pētījumam anotācijas angļu, norvēģu un vācu valodās. 2012. gada pavasarī Jānis Zviedrāns kopā ar otru grāmatas autoru Zigurdu Kalmani ar grāmatu "Lepra Ziemeļkurzemē” kļūst par Aleksandra Pelēča prēmijas laureātu.
2014. gadā nāk klajā grāmata “Talsu slimnīca, 1894.-2013.”. Grāmata aptver laika posmu no Talsu slimnīcas un poliklīnikas darba pirmajiem gadiem līdz pat 2013. gadam. Grāmatu papildina fotoattēli un izziņu materiāli par atsevišķu mediķu dzīves datiem, veikumu un apbalvojumiem. Grāmata ir Aleksandra Pelēča literārās prēmijas laureāte 2015. gadā.
2022. gadā Aleksandra Pelēča lasītava izdod Jāņa Zviedrāna grāmatu "Atkal", kas ir par Latvijas medicīnas pedagoģijas personībām un viņu likteņiem, par ārsta mūžā piedzīvotajiem izglītības sistēmas principiem, grāmatā arī atmiņas par bijušo armijas daļu Zvirgzdos (Talsos).
Jānis Zviedrāns dodas mūžībā 2020. gada 19. novembrī. Šis ir Covid-19 pandēmijas laiks, tādēļ bēres norit pavisam klusi - bez plašas, publiskas ceremonijas - gluži kā Jānis Zviedrāns bija vēlējies.
2022. gada decembrī Maija Laukmane ar Zigurdu Kalmani dodas apraudzīt kapavietu, ko laipni palīdz atrast kāda sieviete. Lai vieglāk atrast kapavietu, Maija Laukmane pierakstījusi norādes:
KOPIŅA ir (šobrīd) pirmspēdējā rindā (uz Ģibuļu pagasta pusi). Orientēris: melns dzelzs sols. Aiz šī ļoti īpašā, viegli pamanāmā sola kapavietas – TREŠĀ uz šosejas pusi ir Jāņa Zviedrāna atdusas vieta.
Jāņa Zviedrāna grāmatas:
“Talsu slimnīca simt gados” (1994; uz vāka nosaukums: Talsu slimnīcai 100);
“Talsu novada aptiekas un aptiekāri” (2002);
“Mēs bijā un esam” (2004);
“Latvijas baleta zvaigznes” (2006);
“Gara dārzos” (2009);
“Lepra Ziemeļkurzemē” (2011);
“Talsu slimnīca, 1894.-2013.” (2014);
"Atkal" (2022).
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Lita Zandberga
Talsu Galvenā bibliotēka
2023
Izmantojot materiālus, atsauce uz
biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
