Vēlāk sekojis dienests latviešu leģionā (1943. g. jūlijs–1945. g. maijs) un represijas[5]. 1947. gadā Ernests Ābols uzsāk darbu savā specialitātē[6]:
„Atgriezies Rīgā, gāju Izglītības ministrijā darbu prasīt, teicu, ka esmu beidzis Skolotāju institūtu, man prasa – kāpēc nebēgi mežā, kāpēc nebēgi mežā? (..) Man bija viens labs cilvēks, aizbildnis, varētu teikt, un beigās tomēr atļāva skolā strādāt – Mazirbē. Es tur piecus gadus nostrādāju, biju centīgs un darbīgs, man bija labas atsauksmes, un mani vairs netramdīja. (..)”
Kopumā par skolotāju strādājis 42 gadus; lielākā daļa jeb 37 no tiem aizvadīti Dundagā, mācot skolēniem latviešu valodu, literatūru, mūziku un dziedāšanu un vadot vidusskolas pūtēju orķestri un kori[7][8]. Par mācību vielu stundās pie E. Ābola rakstījusi Marija Baņģere[9]:
„Pedagogs stundā organizē skaņdarbu ierakstu koncertus un rosina audzēkņus uzrakstīt par tiem savus iespaidus. Skolēni atklāti atzīstas, ka viņiem vairāk patīk tie skaņdarbi, kuri biežāk dzirdēti un zināmi. Viņi jūtas gandarīti, ja spēj pazīt skaņdarbus un to autorus bez diktora pieteikuma. Tāpat skolotājs mudina savus audzēkņus izteikties un uzrakstīt arī recenzijas par radiopārraidēs dzirdētiem koncertiem, Operas un baleta teātrī redzētām izrādēm. Par tām pirms noskatīšanās viņš pastāsta tuvāk un atskaņo mūzikas fragmentus.”
Daudzkārt gatavojis skolēnu korus un pūtēju orķestri skolu jaunatnes dziesmu svētkiem, viņa vadītais orķestris uzstājies ļoti daudzos sarīkojumos un gājienos gan Dundagā, gan Talsos un citās vietās. Ilgus gadus E. Ābols bija rajona dziedāšanas skolotāju metodiskās apvienības vadītājs. Bijis Dundagas kora diriģents un kormeistars. Rajonā nebija tādas skolas, ko viņš nebūtu apmeklējis, sniedzot metodisku palīdzību. Būdams pensijā, E. Ābols līdz 1993. gadam darbojās arī Dundagas luterāņu draudzes korī kā diriģents un ērģelnieks[10].
Aizejot pensijā 1989. gadā, E. Ābols nodevās novadpētniecības darbam. Viņš rakstīja rajona presē gan par Dundagas novada vēstures jautājumiem, gan par atsevišķiem novada cilvēkiem, vāca materiālus Dundagas kora vēsturei. 1991. gadā E. Ābols pabeidz darbu pie eksperimentālās mācību grāmatas „Latviešu valoda 5.–7. klasēm”, tā tikusi godalgota. Ļoti liels devums novada vēsturei ir E. Ābola
rediģētais, konspektētais un papildinātais Fr. Īvnieka 1933. gadā
izveidotais ,,Dundagas pagasta apraksts’’. Viņš aprakstam piemeklēja
vēsturiskas fotogrāfijas par 20. gs. 30. gadu Dundagu, katru attēlu sīki
aprakstot[11].