Ernests Ābols
22.10.1922.–01.02.1997.
skolotājs, novadpētnieks
Dzimis Miķeļtornī. Dundagas vidusskolas pedagogs, pūtēju orķestra un kora vadītājs. Apglabāts Anstrupes kapsētā.
Personiskā informācija
Ernests Ābols (dz. Švanenbergs) dzimis Ventspils apriņķa Ances pagasta
„Švanderos”, Miķeļtorņa ciemā, zemnieku ģimenē. Māte bija latviete, tēvs – lībietis, taču ģimenē lībiski nerunāja. Par dzīvi Miķeļtornī E. Ābols stāsta[1]:
„Mūs Švanderu mājās neradināja citam citu apsveikt dzimšanas dienās un citās ģimenes svinībās, māte ar tēvu nepiekopa neko tādu. Jāstrādā bija ļoti daudz, zeme tur vāja, liesa. Mani vienu pašu dabūja izskolot, pārējie trīs palika neskoloti. (..)”
Pabeidzis Mazirbes pamatskolu, E. Ābols tālāk turpināja mācīties Jelgavas skolotāju institūtā (1936–1942), kur mūzikas skolotājs un institūta kora diriģents bija Jēkabs Mediņš[2]. E. Ābols neklātienē 1955. gadā pabeidz Rīgas pedagoģisko institūtu, saņemot diplomu ar izcilību latviešu valodas un literatūras specialitātē[3].
Kopš 1952. gada E. Ābols dzīvojis Dundagā. Šeit nodibinājis ģimeni un kopā ar dzīvesbiedri skolotāju Elgu Ābolu izaudzinājis, izskolojis trīs bērnus – meitu Guntu un dēlus Jāni un Valdi[4].
E. Ābols apbedīts Dundagas pagasta Anstrupes kapsētā.
Darbība
Vēlāk sekojis dienests latviešu leģionā (1943. g. jūlijs–1945. g. maijs) un represijas[5]. 1947. gadā Ernests Ābols uzsāk darbu savā specialitātē[6]:
„Atgriezies Rīgā, gāju Izglītības ministrijā darbu prasīt, teicu, ka esmu beidzis Skolotāju institūtu, man prasa – kāpēc nebēgi mežā, kāpēc nebēgi mežā? (..) Man bija viens labs cilvēks, aizbildnis, varētu teikt, un beigās tomēr atļāva skolā strādāt – Mazirbē. Es tur piecus gadus nostrādāju, biju centīgs un darbīgs, man bija labas atsauksmes, un mani vairs netramdīja. (..)”
Kopumā par skolotāju strādājis 42 gadus; lielākā daļa jeb 37 no tiem aizvadīti Dundagā, mācot skolēniem latviešu valodu, literatūru, mūziku un dziedāšanu un vadot vidusskolas pūtēju orķestri un kori[7][8]. Par mācību vielu stundās pie E. Ābola rakstījusi Marija Baņģere[9]:
„Pedagogs stundā organizē skaņdarbu ierakstu koncertus un rosina audzēkņus uzrakstīt par tiem savus iespaidus. Skolēni atklāti atzīstas, ka viņiem vairāk patīk tie skaņdarbi, kuri biežāk dzirdēti un zināmi. Viņi jūtas gandarīti, ja spēj pazīt skaņdarbus un to autorus bez diktora pieteikuma. Tāpat skolotājs mudina savus audzēkņus izteikties un uzrakstīt arī recenzijas par radiopārraidēs dzirdētiem koncertiem, Operas un baleta teātrī redzētām izrādēm. Par tām pirms noskatīšanās viņš pastāsta tuvāk un atskaņo mūzikas fragmentus.”
Daudzkārt gatavojis skolēnu korus un pūtēju orķestri skolu jaunatnes dziesmu svētkiem, viņa vadītais orķestris uzstājies ļoti daudzos sarīkojumos un gājienos gan Dundagā, gan Talsos un citās vietās. Ilgus gadus E. Ābols bija rajona dziedāšanas skolotāju metodiskās apvienības vadītājs. Bijis Dundagas kora diriģents un kormeistars. Rajonā nebija tādas skolas, ko viņš nebūtu apmeklējis, sniedzot metodisku palīdzību. Būdams pensijā, E. Ābols līdz 1993. gadam darbojās arī Dundagas luterāņu draudzes korī kā diriģents un ērģelnieks[10].
Aizejot pensijā 1989. gadā, E. Ābols nodevās novadpētniecības darbam. Viņš rakstīja rajona presē gan par Dundagas novada vēstures jautājumiem, gan par atsevišķiem novada cilvēkiem, vāca materiālus Dundagas kora vēsturei. 1991. gadā E. Ābols pabeidz darbu pie eksperimentālās mācību grāmatas „Latviešu valoda 5.–7. klasēm”, tā tikusi godalgota. Ļoti liels devums novada vēsturei ir E. Ābola
rediģētais, konspektētais un papildinātais Fr. Īvnieka 1933. gadā
izveidotais ,,Dundagas pagasta apraksts’’. Viņš aprakstam piemeklēja
vēsturiskas fotogrāfijas par 20. gs. 30. gadu Dundagu, katru attēlu sīki
aprakstot[11].
Apbalvojumi
Ernests Ābols ir pirmais balvas ,,Par mūža ieguldījumu Dundagas pagastam’’ laureāts[12].
Avoti
[2] Muželovska, D. (bez gada). Ernests Ābols. novads.dundaga.lv. Pieejams: http://novads.dundaga.lv/bibl/ernests_abols_1922_-_1997 [sk. 20.10.2022.]
[3] Klimovičs, A. (2011). Personiskā Latvija. Rīga: Dienas Grāmata. 74. lpp.
[4] Muželovska, D. (bez gada). Ernests Ābols. novads.dundaga.lv. Pieejams: http://novads.dundaga.lv/bibl/ernests_abols_1922_-_1997 [sk. 20.10.2022.]
[5] Turpat.
[6] Klimovičs, A. (2011). Personiskā Latvija. Rīga: Dienas Grāmata. 74. lpp.
[8] Auziņš, A. (2002). Čaklas nav vis rokas, bet gan sirds. Dundadznieks, Nr. 9, oktobris. 6.–7. lpp.
[10] Muželovska, D. (bez gada). Ernests Ābols. novads.dundaga.lv. Pieejams: http://novads.dundaga.lv/bibl/ernests_abols_1922_-_1997 [sk. 20.10.2022.]
[11] Turpat.
[12] Auziņš, A. (red.). (2006). Dundagas vidusskolai 60. Dundaga: Dundagas pagasta padome. 160. lpp.
Attēls: E. Ābola darbabiedri. (1997). Ernests Ābols. Talsu Vēstis, Nr. 15, 06.02. 3. lpp.
Par Ernestu Ābolu kopkatalogā
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
