Strādājis Valsts Stendes selekcijas stacijā par inženieri (1980–1994). Bijis Talsu rajona padomes vadītājs no 1997. līdz 2002. gadam. 2006. gadā sācis strādāt par Laidzes pagasta kokapstrādes uzņēmuma, akciju sabiedrības ,,Ingrid D'' padomes priekšsēdētāju[3]. No 2006. līdz 2010. gadam bija 9. Saeimas deputāts. 2011. gada maijā ievēlēts par Tautas partijas Talsu nodaļas priekšsēdētāju[4]. Bijis SIA „Jaunpagasts Plus” (tagadējais nosaukums – SIA ,,I.S.D'') direktors, no 2011. gada 11. novembra līdz 2014. gada augustam –
„Liepājas autobusu parka" (LAP) valdes priekšsēdētājs[5].
M. Ārbergs par savu darbību stāsta[6]:
„Pēc 10.Saeimas atlaišanas un neveiksmīga starta 11. Saeimas vēlēšanās nolēmu kādu laiku likt politiku mierā, un strādāju pie individuāliem projektiem, konsultēju dēlu viņa uzņēmumā. Līdz nāca šis piedāvājums. Man vienmēr paticis pieņemt jaunus izaicinājumus, un es piekritu. (..) Astoņus gadus nostrādāju, tad nāca piedāvājums startēt pašvaldību vēlēšanās, un, kad mūsu sarakstu ievēlēja, tad izrādījās, ka nav neviena cita, kas varētu iet par pagasta priekšsēdētāju. Pieņēmu arī šo izaicinājumu. Vēlāk tiku ievēlēts rajona padomē un, lai gan biju jaunākais pagasta priekšsēdētājs, tieši mani ievēlēja par Talsu rajona padomes priekšsēdētāju. Piecus gadus sēdēju uz diviem krēsliem – pagastā un rajona padomē. Kopš tā laika man ir labi kontakti ar citiem pašvaldību vadītājiem visā valstī. Piedalījos arī plānošanas reģiona izveidē, kur iznāca kontaktēties ar Liepāju, Ventspili, Saldu, Kuldīgu. Kad atkal bija pagājuši astoņi gadi, nu jau pašvaldību darbā, 2002. gadā, jau pēc Peimaņa kunga slepkavības man piedāvāja iesaistīties biznesā. Iepriekš neko tādi nebiju darījis, taču piekritu kļūt par
„Jaunpagasts plus” direktoru. Astoņi gadi manuprāt ir tāds rutīnas laiks. Laiks, ko pavadīju
„Jaunpagasts plus”, bija ļoti intensīvs un interesants, strādāju ar jauniem projektiem, rekonstruējām divas rūpnīcas – Iecavā, Jaunpagastā. Domāju, ka uzņēmumam ir nākotne – ne tikai bioetanola un spirta, bet arī biodīzeļa ražošanā. Vajadzētu tikai kādu valsts programmu, jo mūsu uzņēmumi nav tik konkurētspējīgi. Piemēram, Jūrmalā varētu braukt tikai ar ekoloģisko biodīzeli.”