Tēva vārds – Jānis[1]. 1929. gadā pabeidzis skolu Laucienē. Līdzekļu literatūras studijām nav bijis[2].
1949. gada 25. martā no Laucienes pagasta „Laukmaļiem” kopā ar sievu Olgu tika izsūtīts uz Tomskas apgabala Piškinotroickas rajonu. Meitu Ilzīti, kurai tolaik bija 5 gadi, laimējās atstāt mājās. Gusts un Olga atbrīvoti 1960. gada 18. februārī[3][4]. Biruta Driķe par abu pieredzi raksta[5]:
„Smags bija Sibīrijas laiks: pirmie divi gadi pagāja taigā, meža darbos, pēc tam Krupskajas kolhoza vadība atsauca viņus atpakaļ uz sādžu. Olga un Gusts labāk būtu palikuši taigā, kur strādniekus mazliet spēcinošāk baroja. (..) Gusts bija fermas, vēlāk gatera vadītājs. Viņam Sibīrija tika par to, ka bijis aizsargs, vācu laikā – policists, ka kādu laika sprīdi slēpies bunkurā.”