Ernests Ankevics

21.03.1889.–04.01.1964.

pulkvedis leitnants, Latvijas brīvības cīnītājs

Dzimis Ārlavas pagastā. Dienējis Latvijas armijā un Talsu apriņķa komandantūrā. Apbedīts Lubes kapos.

Personiskā informācija

Dzimis Ārlavas pagasta „Bikšiņos” lauksaimnieku ģimenē. 1906. gadā beidzis Talsu pilsētas skolu. 1907. gadā iestājies Viļņas junkurskolā, ko beidzis 1910. gadā.

Miris 1964. gada 4. janvārī un apglabāts Lubes kapos.

Darbība

Dienējis 95. kājnieku pulkā. 1914. gadā izturējis iestājpārbaudījumus Ģenerālštāba akadēmijā, taču sakarā ar Pirmā pasaules kara sākumu mācības nav uzsācis. Pārcelts uz 271. kājnieku pulku; bijis rotas komandieris.

1915. gada martā Kauņas guberņā kritis vācu gūstā, no kura 1918. gada decembrī atgriezies Latvijā un dzīvo Ārlavas pagastā. No 1919. augusta dienējis Latvijas armijā, ir virsleitnants. Dienējis Talsu apriņķa komandantūrā, Talsu atsevišķajā rotā, Instruktoru bataljonā, Armijas virspavēlniecības štāba rotā.

No 1919. gada oktobra – rotmistra Dubrovska partizānu nodaļā, vēlāk – Latgales divīzijas papildu bataljonā. 1920. gada janvārī ieskaitīts 12. Bauskas kājnieku pulkā; ir rotas komandieris. No 1923. gada – Cēsu kara apriņķa priekšnieks. 

Laikā no 1931. gada līdz 1933. gadam E. Ankevics ir biedrības „Latvijas vanagi” 12. Cēsu novada priekšnieks. No 1935. gada – Ludzas kara apriņķa priekšnieks, no 1939. gada – Rēzeknes kara apriņķa priekšnieks. 1940. gadā atvaļināts, līdz tā paša gada beigām dzīvo Talsu apriņķī, Ārlavā. No 1940. gada decembra līdz 1941. gada jūlijam – grāmatvedis Rīgā.

Vācu okupācijas laikā atgriezies Talsu apriņķī. 1944. gada martā mobilizēts latviešu leģionā, ir Rēzeknes kara apriņķa priekšnieks. No 1944. gada oktobra – Ventspils apriņķa iesaukšanas pulka komandieris, no 1945. gada janvāra – dezertieru savākšanas punkta priekšnieks. 1945. gada 9. maijā saņemts padomju armijas gūstā. 1949. gada janvārī Harkovā piespriesti 25 gadi ieslodzījuma.

Atradies Tomskas apgabala soda nometnē. Atbrīvots 1956. gada 5. novembrī. Atgriezies Latvijā, dzīvojis Lubes ciema „Plūdumos”.

Avoti

Jēkabsons, Ē., Ščerbinskis, V. (sast.). (1998). Latvijas armijas augstākie virsnieki: 1918–1940. Rīga: Nordik.

Par Ernestu Ankevicu kopkatalogā

Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta