Miķelis Kārlis Arājs
11.07.1915.–08.09.2005.
zinātnieks, antropologs, neiroķirurgs
Dzimis Virbu pagastā. Jēkaba Prīmaņa balvas laureāts, zinātnisko rakstu un grāmatu autors. Apglabāts Rīgā.
Personiskā informācija
Kārlis Arājs ir dzimis Virbu pagasta Rugājos, lauksaimnieka Georga un Lības Arāju ģimenē. Kad Kārlis Arājs piedzimst, tētim jādodas bēgļu gaitās uz Krieviju. Par jaundzimušo gādību uzņemas vectēvs – Tātiņš un audžumāte, kuru Kārlis Arājs vienmēr sauc par vecomāti, un tēta paziņa no jaunības dienām. Ģimenē ir trīs brāļi Kārlis, Valdis un Alfrēds. Kārlim Arājam ir sieva Tonija. 1941. gadā Kārlis Arājs un Tonija svin kāzas, vedējs ir profesors Jēkabs Prīmanis ar savu sievu. Sieva mācās 1. slimnīcas māsu skolā. Ģimenē ir četri dēli un divas meitas. Kārlis Arājs apprecas arī otro reizi ar Birutu un piedzimst meita.
No 1923. gada līdz 1929. gadam apmeklē Virbu sešklasīgo pamatskolu, pēc tam mācības turpina Tukuma Valsts ģimnāzijā un Zigfrīda Meierovica komercskolā, kur mācās no 1929. līdz 1933. gadam. Pēc vidusskolas absolvēšanas iestājās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Piektajā kursā paralēli mācībām strādā kā subasistents Anatomijas katedrā. 1942. gadā 1. jūlijā absolvē Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti. Absolvējot universitāti, saņem ārsta diplomu. Anatomijas katedras darbā tiek paaugstināts par asistentu.
Studiju laikā Kārlis Arājs Rīgā dzīvo pie profesora Jēkaba Prīmaņa septiņu istabu dzīvoklī. Kaut gan profesors ar sievu aicina, lai Kārlis Arājs ar ģimeni ievācas kādā istabiņā pie viņiem, Kārlis Arājs piedāvājumam atsaka un turpina šajā dzīvoklī dzīvot viens, bet sieva ar dēlu dzīvo Rugājos. 1942. gadā neiroķirurgam laimējas dabūt četru istabu dzīvokli. No sākuma tajā pie sevis uzaicina dzīvot skolas laiku draugu Aleksandru Zīli, abi remontē dzīvokli un dzīve diviem šajā tukšajā dzīvoklī ir drošāka. Dzīvokli abiem izdevās sakārtot tik labi, ka vēlā rudenī sieva ar dēlu var pārcelties uz dzīvi Rīgā.
Kārlis Arājs miris 2005. gada 8. septembrī un ir apglabāts Rīgas Meža kapos.
Darbība
1943. gadā, lai nodrošinātu Kārli Arāju pret iesaukšanu vācu armijā, pēc profesora Prīmaņa ieteikuma sāk strādāt par asistentu Nervu slimību katedrā Rīgas pilsētas 1. slimnīcā. Vēlāk neiroķirurgs atrod savu trešo darbu un iesaistās Slimokases darbā.
Neiroķirurga draugam Aleksandram Zīlem draud iesaukšana armijā, lai no tā izvairītos Kārlis Arājs viņam iemāca simulēt izkaisīto sklerozi. To Aleksandrs Zīle nosimulē tik sekmīgi, ka pēc pāris mēnešu pārbaudes Nervu klīnikā dakteris Vilde izdod izziņu, ka slimo ar šo briesmīgo slimību. Tā Kārlis Arājs palīdzējis draugam izvairīties no došanās uz armiju. 1944. gadā Kārli Arāju iesauc Latvijas leģionā un nozīmē par ārstu jaunorganizētā 3. Robežapsardzības pulkā.
Neiroķirurģijā Kārlis Arājs darbojas 42 gadus un veic pāri par 5000 operāciju, saraksta vairāk kā 20 zinātnisku darbu. 1993. gadā ievēlēts par Latvijas ārstu biedrības Goda biedru (biedrība dibināta 1988. gadā).
Mediķis Kārlis Arājs par savu studiju un darba laiku Latvijas Universitātē stāsta grāmatā „Latviešu kauli... Atmiņas par anatomikumu un antropoloģijas ziedu laikiem Latvijā” (R.: Rīgas Stradiņa universitāte, 2005). Inese Zandere par Kārļa Arāja grāmatu „Latviešu kauli” raksta[1]:
„Ja es būtu kāds no nedaudzajiem latviešu kinorežisoriem, kas uzņem, vienkārši sakot, īstas filmas, 2005. gadā mirušā neiroķirurga Kārļa Arāja atmiņas būtu pirmais materiāls, kam es ķertos klāt.”Vēl rakstā atzīts, ka Kārļa Arāja stāstījumam piemīt filmas īpašības – notikuma izklāsta vienkāršība, darbības vietu un varoņa skaita ierobežotība, intriģējoša vide. Vide ir ļoti dažāda – anatomikuma auditorijas un pagrabi 30. gados un kara laikā, bērnu triekas epidēmija, Latvijas armija, kur viens no gados jaunajiem, dienestā iesauktajiem antropologiem izmēra trīsarpus tūkstošus pliku dienesta biedru.
„Ja es būtu kāds no nedaudzajiem latviešu kinorežisoriem, kas uzņem, vienkārši sakot, īstas filmas, 2005. gadā mirušā neiroķirurga Kārļa Arāja atmiņas būtu pirmais materiāls, kam es ķertos klāt.”Vēl rakstā atzīts, ka Kārļa Arāja stāstījumam piemīt filmas īpašības – notikuma izklāsta vienkāršība, darbības vietu un varoņa skaita ierobežotība, intriģējoša vide. Vide ir ļoti dažāda – anatomikuma auditorijas un pagrabi 30. gados un kara laikā, bērnu triekas epidēmija, Latvijas armija, kur viens no gados jaunajiem, dienestā iesauktajiem antropologiem izmēra trīsarpus tūkstošus pliku dienesta biedru.
Grāmatā „Latviešu kauli” tiek runāts par to, ka pirms 85 gadiem Latvijas Augstskolas Medicīnas fakultāte nodibina Anatomijas katedru. Kārlis Arājs ir viens no katedras darbiniekiem, un neiroķirurgs dalās atmiņās par pieredzēto un pārdzīvoto, par profesoru un mācību spēkiem, par mācību saturu un mācību bāzi pirms Otrā pasaules kara, ļaujot apjaust, kā attīstās medicīniskā izglītība Latvijā.
Kārļa Arāja atmiņas ir publicētas divās grāmatās – „Atmiņu takās”, „Atmiņu takās vēlreiz”. Grāmatās ir publicētas Kārļa Arāja atmiņas no bērnības, skolas gadiem, ģimenes dzīvi, darbu, kā arī apskatāmas bildes no privātā arhīva. Grāmatā “Atmiņu takās” Kārļa Arāja meita Ilze par savu tēti atceras, ka tētis daudz strādā, mājās lasa un mācās. Meita priecājas par to, kāda droša aizmugure bija abi vecāki, ja bija sajūta, ka ārpusē viņus nesapratīs, tad mājās būs vajadzīgais atbalsts. Kārlis Arājs ar savu meitu daudz sarakstās ar vēstulēm, kas ir ļoti nozīmīgi, Ilze vēstules saglabā un bieži pārlasa, tās pārlasot šķiet, ka abi sēž pie viena galda un runājas.
Avoti
Laikraksta „Talsu Vēstis” 2015. gada 28. janvāra numurā lasāma žurnālistes Daces Mieriņas saruna ar Virbu pamatskolas direktori Sandru Bremani:
„16. janvārī atzīmējām skolas 26 gadu jubileju, kad notika nelielas dzimšanas dienas svinības, bet šodien – Draudzīgā aicinājuma dienā – ciemos ierodas divi brāļi un māsa Arāji no Rīgas. Viņu tēvs Kārlis Arājs savulaik mācījies vecajā Lielvirbu skolā un ir uzrakstījis atmiņu stāstu grāmatu. Arāju ģimene skolas saimei pasniegs dāvinājumā grāmatas, dalīsies ar tēva atmiņu stāstiem, kā arī apskatīs pagasta vēsturiskās vietas.”
[1] Zandere, I. Kārlis Arājs „Latviešu kauli... Atmiņas par anatomikumu un antropoloģijas ziedu laikiem Latvijā". Rīgas Laiks. Pieejams: https://www.rigaslaiks.lv/agora/karlis-arajs-latviesu-kauli-atminas-par-anatomikumu-un-antropologijas-ziedu-laikiem-latvija-3876
Attēls: Arājs, K. (2004). Rugāju bode. Talsu Vēstis, Nr. 16, 07.02. 7. lpp.
Par Miķeli Kārli Arāju kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
