1954. gadā sācis strādāt laikraksta
„Pionieris” redakcijā. 1977. gadā strādājis žurnāla
„Draugs” redakcijā par literārās nodaļas vadītāju. 1991. gadā devies pensijā. Arnolds Auziņš kopš 1991. gada ir Rakstnieku savienības, bet kopš 1959. gada Žurnālistu savienības biedrs. No 1999. gada darbojas Dramaturgu ģildē un Rīgas Latviešu biedrības literatūras sekcijā[3].
Viņa pirmais dzejolis ar nosaukumu
„Maija prieki” publicēts 1957. gadā laikrakstā
„Pionieris”[4]. Radio pasaku konkursā 1966. gadā un izdevniecības
„Avots” aprakstu konkursā 1980. gadā saņēmis pirmās prēmijas. Vairākkārt godalgots arī žurnāla
„Skola un Ģimene” rīkotajos stāstu konkursos[5].
Dzeju pieaugušajiem izdevis grāmatās
„Robotu ieeļļošana” 1974. gadā,
„Ticība” 1979. gadā,
„Mākoņstūmēja grēksūdze” 1994. gadā un citās. Izdevis arī grāmatas publicistikā, lugas pieaugušajiem, kā arī iestudējis raidlugas pieaugušajiem. 2000. gadā izdevis lugu izlasi skolu pašdarbības teātriem
„Spoks pilī”. Tulkojis arī E. Braginska lugu
„Istaba”, kas Drāmas teātrī (tagad – Latvijas Nacionālais teātris) iestudēta 1985. gadā[7].
Lielu daļu no sava radošā mūža veltījis publicistikai, sarakstīdams piecas vēsturiska satura grāmatas. Sacerējis anekdotes gan par politiķiem, gan par rakstniekiem, kas apkopotas septiņās grāmatās. Vairāk nekā 300 dzejoļu izmantojuši daudzi komponisti – E. Īgenberga, R. Pauls, A. Kublinskis, R. Kalsons, G. Freklenfelds, V. Salaks, M. Celmiņš un citi. Dzejoļi atdzejoti angļu, krievu, lietuviešu, gruzīnu, somu un bulgāru valodās[8].
Dundagas vārdu iespējams atrast vairākos Arnolda Auziņa aprakstos. Bērnības un skolas gados piedzīvotais motivējis autoru stāstiem un dzejoļiem. Dundagai ir veltīti vairāki dzejoļi, piemēram,
„Zaļumballe Dundagā”,
„Bruģis, kura vairs nav”,
„Dundagai”,
„Dzimtene”,
„Svētvakars” un citi. Ģibzdes ciemam veltīts dzejolis ar nosaukumu
„Ģibzde”[9]. Arnolds Auziņš ir Dundagas vidusskolas himnas vārdu autors[10].
2019. gadā par Arnoldu Auziņu uzņemta dokumentālā filma “Es dzīvoju priecīgi”. To veidojusi Inga Nestere. Šajā filmā atspoguļots Arnolda Auziņa dzīvesstāsts no bērnības līdz pat mūsdienām. Tajā atklājas rakstnieka ilgā darba mūža un dzīvesprieka formula. Filmā redzams arī dzejnieka laikabiedru – Knuta Skujenieka, Lijas Brīdakas, Dainas Avotiņas, Ulda Ausekļa un Jāņa Anmaņa vērtējums par Arnolda Auziņa daiļradi[11].