Visvaldis Auzukalns
09.09.1914.–05.08.2009.
biškopis
Uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks. Valdgales pagasta SIA „Kamenīte” vadītājs. Miris 94 gadu vecumā.
Personiskā informācija
Nodzīvojis garu mūžu, miris 94 gadu vecumā, un viņa pēdējā dzīves vieta bijis Talsu novads.
Darbība
Visvaldis Auzukalns bijis saistīts ar sekojošiem uzņēmumiem mūsu novadā: Valdgales pagasta SIA „Kamenīte”; Talsu rajona Biškopības biedrība; Mednieku biedrība
„Valdgale”.
Padomju varas laikā strādājis par Lauksaimniecības ministrijas Biškopības pārvaldes mācību dravas
„Ziedlejas”
vadītāju, taču savu uzskatu dēļ no amata aizgājis. Darba gaitas biškopībā turpina Talsu rajona padomju saimniecībā „Valdgale”[1]; no sovhoza bišu dravas V. Auzukalns 1993. gadā izveido SIA „Kamenīte”[2]. Viņa vadībā dravā praktizējušies vairāki audzēkņi, kas pēc tam sekmīgi strādājuši biškopībā[3]. V. Auzukalns aktīvi nodarbojies ar savu sirdsdarbu – biškopību – līdz pat 2008. gadam. Laikraksta „Talsu Vēstis” 2012. gada 23. novembra numurā atrodama fotoreportāža par Gambiju, apdzīvotu vietu Valdgales pagastā, un tajā lasāms:
„(..) Viens no ievērojamākajiem biškopjiem šajā pusē noteikti bija Visvaldis Auzukalns, kas varējis lepoties ne tikai ar labi koptu lielāko bišu ganāmpulku Latvijā, bet arī ar iegūtās produkcijas kvalitāti, kas bija novērtēta ārpus valsts robežām. To mums pastāstīja arī biškopja dzīvesbiedre Aina, kad pirms četriem pieciem gadiem viesojāmies „Luises krastos”, kur atrodas ne tikai bišu drava, bet arī čaklo medus vācēju sanestās produkcijas pārstrādes cehs. Kopš pavasara tajā valda klusums, arī darbinieki atlaisti. [..]”
Latvijas Biškopības biedrības pētnieka-konsultanta Jura Šteiseļa rakstā „Tūkstoši biškopībā” (Latvijas Biškopības biedrības mājaslapa) izlasāms:
„Biškopībā parasti ir darīšana ar lieliem skaitļiem. Bišu saimē ir desmitiem tūkstoši bišu, kārē tūkstošiem šūniņu. Ja dravā ir tūkstotis bišu saimju, tad mūsu apstākļos tā jau ir ievērojami liela drava. Starp citu, jaunās paaudzes biškopjiem varbūt tas nemaz nav zināms, bet Latvijā arī PSRS laikos bija dravas, kurās bišu saimju skaits sniedzās pāri tūkstotim. Lielās dravas veidoja kolhozi un padomju saimniecības, un tas aizsākās 1974. gadā. Pirmā lieldrava tika izveidota Vecbebros, Vecbebru sovhoztehnikumā (tur mācījās topošie biškopji un tur tolaik atradās arī Biškopības izmēģinājumu stacija). 1977. gadā Vecbebru tehnikuma dravā jau bija 1 300 bišu saimes (te gan jāatzīmē, ka tehnikums no ražojošās saimniecības tolaik bija juridiski nodalīts un tehnikumam bija sava mācību drava). 1984. gadā lielas bišu saimniecības jeb kā toreiz tās sauca – bišu fermas – bija jau vairākos rajonos un pati lielākā bija Talsu rajona „Valdgale”, kur dravas vadītājs Visvaldis Auzukalns un viņa kolēģi saimniekoja ar 2814 bišu saimēm. Vēlāk, astoņdesmito gadu nogalē, saimju skaits dravā sasniedza 3000.”
„Biškopībā parasti ir darīšana ar lieliem skaitļiem. Bišu saimē ir desmitiem tūkstoši bišu, kārē tūkstošiem šūniņu. Ja dravā ir tūkstotis bišu saimju, tad mūsu apstākļos tā jau ir ievērojami liela drava. Starp citu, jaunās paaudzes biškopjiem varbūt tas nemaz nav zināms, bet Latvijā arī PSRS laikos bija dravas, kurās bišu saimju skaits sniedzās pāri tūkstotim. Lielās dravas veidoja kolhozi un padomju saimniecības, un tas aizsākās 1974. gadā. Pirmā lieldrava tika izveidota Vecbebros, Vecbebru sovhoztehnikumā (tur mācījās topošie biškopji un tur tolaik atradās arī Biškopības izmēģinājumu stacija). 1977. gadā Vecbebru tehnikuma dravā jau bija 1 300 bišu saimes (te gan jāatzīmē, ka tehnikums no ražojošās saimniecības tolaik bija juridiski nodalīts un tehnikumam bija sava mācību drava). 1984. gadā lielas bišu saimniecības jeb kā toreiz tās sauca – bišu fermas – bija jau vairākos rajonos un pati lielākā bija Talsu rajona „Valdgale”, kur dravas vadītājs Visvaldis Auzukalns un viņa kolēģi saimniekoja ar 2814 bišu saimēm. Vēlāk, astoņdesmito gadu nogalē, saimju skaits dravā sasniedza 3000.”
Apbalvojumi
Visvaldis Auzukalns ir konkursa
„Sējējs ’96” laureāts: saņēmis veicināšanas balvu. 1998. gada 14. jūnijā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes Goda zīmi[4].
Avoti
Žurnāla „Biškopis” 1999. gada 1. numurā interesanti iepazīt V. Auzukalna rakstu „Mana stropa priekšrocības”, kur uzzināms ne tikai fakts, ka ar biškopību sācis nodarboties tālajā 1956. gadā, bet atklāti arī daudzi amata noslēpumi un padomi, kas noderīgi amata brāļiem.
[2] Valdmane, I. (2004). Gadi nav jāskaita, gadi ir jābauda... Talsu Vēstis, Nr. 106, 11.09. 3. lpp.
[3] Mizis, A. (2009). In memoriam. Dārzs un Drava, Nr. 9/10. 69. lpp.
Attēls: Driķe, B. (1996). Neesmu bagāts, bet arī ne nabags... Talsu Vēstis, Nr. 130, 05.11. 2. lpp. R. Liepiņa foto.
Par Visvaldi Auzukalnu kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
