Kārlis Voldemārs Beldavs

14.10.1868.–01.02.1936.

teoloģijas doktors

Dzimis Rozulas pagastā, apbedīts Vīcežu Bēķu kapsētā – Lībagu pagastā. Bijis luterāņu mācītājs, valsts un sabiedrisks darbinieks.

Personiskā informācija

Dzimis Rozulas pagastā (citviet citos materiālos uzrādītas citas dzimšanas vietas). Pēc vietējās draudzes skolas beigšanas tālāk izglītojies Limbažu apriņķa skolā. Mācības padevušās labi, un tālākais ceļš vedis uz Rīgu, kur izturējis iestājeksāmenus guberņas ģimnāzijā. Pēc tās beigšanas uzsācis studijas Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultātē 1891. gadā (citur: 1892. gadā).

Apbedīts Vīcežu Bēķu kapsētā – Lībagu pagastā. Piemiņas zīmi Kārlim Beldavam Bēķu kapsētā par Valmieras draudzes līdzekļiem uzstādīja 1937. gada 8. augustā, klātesot Talsu mācītājam Oskaram Martinelli un Valmieras mācītājiem.

Darbība

Lai apgūtu izvēlētā aroda iemaņas, 1892. gadā kā palīgmācītājam kalpojis prakses vietā Opekalnā, apliecinot sevi gan kā spējīgu oratoru, gan sprediķu teicēju, gan kā raksturā rāmu un nosvērtu. Pēc sekmīgi nokārtotajiem konsistorijas eksāmeniem, 1895. gada 22. septembrī Rīgā, Svētā Jēkaba baznīcā tiek ordinēts par mācītāju. Līdz 1897. gada 24. novembrim kalpojis par vikāru Opekalnā; vēlāk līdz 1903. gadam bijis Valmieras apriņķa vikārs. No 1903. gada 15. janvāra – adjunkts Pēterburgas Jēzus draudzē pie mācītāja Jāņa Stendera, vēlāk – Pēterburgas Miķeļa draudzē pie ģenerāļsuperinterdanta Pengū. No 1908. gada 3. februāra Kārlis Beldavs ir Īles, Lielauces un Vecauces draudžu mācītājs, bet 1. Pasaules kara gados – bēgļu mācītājs Maskavā. No 1917. gada 7. maija līdz 1935. gada 15. oktobrim Valmieras, Valmiermuižas draudzes mācītājs.

Bijis Saeimas deputāts, Kristīgā darba bloka vadītājs. Īsu laiku (no 1934. gada 18. martam līdz 1934. gada 18. maijam) bijis Latvijas izglītības ministrs (viņa pēctecis šajā amatā ir cits mūsu novadnieks – Ludvigs Adamovičs).

K. Beldavs bijis grāmatu un daudzu garīgu rakstu autors. Sarakstījis grāmatas: “Dziedait Tam Kungam jaunu dziesmu” (1906. gads), “Dodies uz augšu” (1928. gads) un “Dievs Dziesma man” (1933. gads). Kārlis Beldavs rakstījis arī dzeju.

Valmieras muzeja direktore Ingrīda Zīriņa raksta:
„Beldavu uzvārds ilgus gadus izzuda no valmieriešu aprites. Mainoties varām un režīmiem, atjaunotajā Latvijas Republikā, deviņdesmito gadu nogalē, ar savu dzimto pilsētu sazinājās 1932. gada Valmieras ģimnāzijas absolvents, pensionētais mediķis Jāzeps Teodors Beldavs no Kanādas. Lai gan tālā ziemeļzeme bija kļuvusi par otrām mājām, domas vienmēr atgriezušās Valmierā, Mācītājmuižā un, protams, pirmajā, tik mīļajā skolā. Tika īstenota lieliska iecere kā atbalstīt savējos – talantīgus un gudrus jauniešus. T. Beldava stipendijas pasniegšana kļuvusi jau par gadskārtēju tradīciju kopš 2006. gada. Dāsnais dāvinājums devis iespēju piešķirt ikgadējās stipendijas 270 ģimnāzistiem ar vairāk kā 34 tūkstošiem latu. 2011. gadā Valmieras Valsts ģimnāzija saņēma skumju vēsti, ka tās kādreizējais absolvents un stipendijas dibinātājs, deviņdesmit septiņu gadu vecumā, aizgājis aizsaulē. Pieminēsim!”

Apbalvojumi

Apbalvots ar TZO 3. šķiru (piešķirts 1928. gadā).

Avoti

Par Kārli Beldavu izlasāms arī Zigurda Kalmaņa grāmatas “Vējš pāri Lībagiem” (pagasta vēstures stāsti un apceres; Talsi, 2009) nodaļā “Novada ļaudis”, kur uzzināmi arī citu K. Beldava grāmatu nosaukumi:
“Kārlis Beldavs sarakstījis grāmatas “Bēgļu mācītāja piedzīvojumi” (1915.–1917. gads), kas izdota Valmierā 1924. gadā, “Mani vikāra gadi” (1937. gads), “Dzimtene dārgā” (atkārtots izdevums 1995. gadā) un citus kristīga rakstura darbus.”Attēls: (bez aut.). Kārlis Voldemārs Beldavs. lielauce.lv. Pieejams: https://lielauce.lv/laudis/lielauce-visvairak-darijusi/karlis-beldavs/

Par Kārli Voldemāru Beldavu

Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta