Dzimis Pastendes Cepļu mājās[1].

Sabiedriskās organizācijas "Aleksandra Pelēča lasītava” pārvaldnieks, grāmatizdevējs, grāmatu autors. Biedrība līdz 2023. gadam izdevusi vairāk nekā 200 grāmatu un citu materiālu, tai skaitā vairākus desmitus grāmatu  par Talsu novadu un novadniekiem[2].

Kopš 1972. gada  darbojas Talsu novada literātu apvienībā. Kopš 1972. gada  līdz 1980. gadu otrai pusei darbojies arī Talsu tautas nama kinoamatieru studijā “Auseklis”, veidojot filmas par novada kultūras darbiniekiem, māksliniekiem un literātiem. Laikā no 1987. gada līdz 1993. gadam bijis Lībagu ciema padomes, Lībagu pagasta padomes priekšsēdētājs. Bijis Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centra bibliotekārs[3].

Z. Kalmanis ir vairāku novada kultūrvidei nozīmīgu akciju autors, apzinot novada rakstnieku, kultūras darbinieku un Latvijas valsts darbinieku kapavietas un uzstādot piemiņas zīmes. Piemiņas zīmes uzstādītas Teodoram Dzintarkalnam, Gustavam Tīfentālam, Jurim Puriņam (Līvu Jurkam) u. c. Z. Kalmanis ir Lībagu pagasta ģērboņa idejas autors[4].

Lībagu pagasta mēnešraksta “Skrīnis” redaktors un izdevējs kopā ar Māri Arbidānu 1996.-1998. gadā.

1996. gadā sastādītājs grāmatai "Ar ceļamaizes riecienu plaukstās : Jāņa Adamoviča Stendes 1. pamatskolas darbības apceres'' .

2002. gadā nāk klajā Z. Kalmaņa sakārtotā grāmata “Valsts Stendes selekcijas stacija laiku lokos”. Tā veltīta Valts Stendes selekcijas stacijas dibināšanas 80. gadskārtai. Grāmatas pamatu veido Z. Kalmaņa vēsturisko materiālu vākums. 

Grāmata "Dzimtas nams” (Stendes muižas veidošanās un attīstība 1288 – 1920) nāk klajā  2004. gadā. 2006. gadā par šo grāmatu Z. Kalmanis saņem Aleksandra Pelēča prēmiju.

Nākamā grāmata “Laukaugu selekcionāram Nikolajam Konrādam 100” arī nāk klajā 2004. gadā sadarbībā ar Valsts Stendes selekcijas stacijas zinātnes padomi.

Z. Kalmanis ir Talsu muzeja dibinātāja, skolotāja un novada pētnieka Teodora Dzintarkalna 1931. gadā uzrakstīto un rokrakstā atstāto piezīmju un dienasgrāmatas redaktors un apkopotājs grāmatā "Notikumi un ainas no Talsu un apkārtnes dzīves”(2006). 

2007. gadā sadarbībā ar zemkopības zinātnes pētniekiem nāk klajā grāmata  “Emīls Bērziņš – pirmās Stendē izaudzētās šķirnes autors”.

2009. gadā iznākusi Z. Kalmaņa grāmata "Vējš pār Lībagiem” (Lībagu pagasta vēstures stāsti un apceres) – arī šī grāmata 2010. gadā saņēmusi Aleksandra Pelēča vārdā nosaukto literāro prēmiju.

2011. gadā sadarbībā ar Jāni Zviedrānu iznāk grāmata “Lepra Ziemeļkurzemē” . 2015. gadā sadarbībā ar novada pētnieci Daci Alsbergu – grāmata “Talsu patērētāju kooperatīvi”.

Z. Kalmaņa literārie darbi publicēti novada literātu kopkrājumos  “Ābeļziedu pilsēta” (1996), “Mani kaķi ir zaļi” (2002) un “laiks kā pulkstenis tikšķ” (2007).

Kopš 2000. gada ir viens no biedrības “Aleksandra Pelēča lasītava” biedriem. Sākot ar 2007. gada 13. augustu ir biedrības „Aleksandra Pelēča lasītava” pārzinis.

Z. Kalmanis aktīvi iesaistījies Atmodas un Barikāžu laika notikumos. Izpētījis čekas upuru kapus pie Čumalu ezera Lībagu pagastā, kur izveidota piemiņas vieta. 

2003. gadā saņēmis Latviešu Preses biedrības Centrālās valdes Kalamazū ASV Atzinības diplomu.

Sarunā ar žurnālisti Initu Goldgrēberi Zigurds Kalmanis stāsta par savu attieksmi pret rakstīto vārdu, pret vēstures materiālu uzkrāšanu un neaizlaišanu pazušanā – un arī par saviem vaļaspriekiem un interesēm:

"Pēc skolas, kad sāku strādāt, nodarbojos ar kinoamatierismu. Taisījām filmas, filmējam un novedām procesu līdz galam. Ja kaut kas ir iesākts darīt, cenšos to arī nobeigt. Ja neesmu vienīgais, kas procesā ir iesaistīts, tad tas ir sarežģītāk. Filmu veidošana ir saistīta arī ar citiem cilvēkiem, kas piedalījušies šajā procesā. Tāpat jau rakstījām scenārijus, tekstus, ierunājām un filmējam, arī strīdējāmies. Man bija labs kolēģis Arvīds Zuze no Jaunpagasta, mēs braucām apkārt un filmējam. (…) Interesants darbs man liekas strādāšana pie kādas grāmatas, kur ir nepieciešama informācijas vākšana, pētīšana, sarunas ar cilvēkiem. Radošais process ir aizraujošāks par tehniskajām lietām. Interese vākt un pierakstīt man ir bijusi visu mūžu, cik sevi atceros. Kad strādāju Stendes selekcijas stacijā, tad arī šī vākšanas lieta man bija kā paralēls uzdevums, jo vajadzēja pētīt selekcijas vēsturi. Ar to es iesāku, tad bija muiža, tad bija cits kaut kas. Viena lieta ir pabeigta, vajag nākošo. [5].

2016. gada decembrī klajā nāk Latvijas simtgadei veltīts izdevums – žurnāls “Talsinieku stāsts”. Žurnālā iekļauts Initas Fedko raksts par Zigurdu Kalmani “Cilvēces ass – pastāvīga savā cikliskumā”,  kas paver ieskatu novada pētnieka, grāmatu izdevēja un literāta dzīves redzējumā un radošuma mirkļos[7].

Saņēmis Aleksandra Pelēča prēmiju 2018. gadā par grāmatu “Talsu namu stāsti”. Zigurds Kalmanis, strādājot Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centra bibliotēkā par bibliotekāru, gadu gaitā rūpīgi vācis , apkopojis un izdevis materiālus par centra vēsturi, gatavojis notikumu hronoloģiju. Sadarbībā ar AREI Stendes pētniecības centra pārstāvi Sanitu Zuti 2022. gadā izdevis pētniecības centra 100. gadadienai veltītu grāmatu “AREI Stendes pētniecības centrs : Simtgades stāsti”.

Zigurds Kalmanis 2021. gada 17. novembrī piedalījies Talsu Galvenās bibliotēkas sarunu ciklā ''mazpilsētas stāstnīca".