Ina Belicka

21.05.1937.–05.06.2012.

selekcionāre, profesore

Dzimusi Novgoradas apgabalā. Bioloģijas zinātņu doktore, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta vadošā pētniece. Apglabāta Lībagu pagasta Bungu kapos.

Personiskā informācija

Dzimtais uzvārds – Čače. Dzimusi Ļeņingradas (vēlāk Novgorodas) apgabala Krestcu rajonā skolotājas Antonijas un vietējās pienotavas sviesta meistara Augusta ģimenē. Vecākā māsa – Berta (dz. 1935. g.). Pēc Otrā pasaules kara ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā – Ikšķiles pagasta Turkalnes ciemā[1]

1944. gadā uzsāka skolas gaitas Baškīrijā. Mācījusies arī Rīgas 2. vidusskolā; 1955. gadā absolvēta Jelgavas 1. vidusskola[2]. 1960. gada martā pabeidza Latvijas lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti, 1967. gada oktobrī – aspirantūras jeb doktorantūras studijas[3]. Jau studiju gados vēlējusies strādāt selekcijas nozarē[4]. Iesaistījusies studentu vienībās; 1957. gadā saņemta medaļa „Par jauno zemju un vecaiņu apgūšanu”[5].

I. Belicka un vīrs Mārtiņš ir 3 bērnu – Airas, Gunas, Jura – vecāki. Interesējusies par teātri, mākslu, literatūru. Ar ģimeni dzīvojusi Dižstendē[6][7].

Apbedīta Lībagu pagasta Bungu kapsētā[8].

Darbība

Pirmā darba vieta – Ogres rajona izmēģinājumu saimniecība „Skrīveri”, kur I. Belicka pildīja agronomes un agroķīmiķes pienākumus. Bijusi tehniķe, jaunākā zinātniskā līdzstrādniece un agronome Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā (1961–1963), vienlaikus strādājusi Skrīveru strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā. Tāpat I. Belicka bija vecākā zinātniskā līdzstrādniece Bauskas rajona Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijā (1967–1970)[9].

No 1970. līdz 1987. gadam I. Belicka strādāja Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijā[10]. Zinta Gaile un Sanita Zute norāda, ka I. Belicka ieņēma dažādus amatus tieši Augu aizsardzības laboratorijā, pamazām „pievēršoties selekcionāra darbam un īpašu ieguldījumu dodot pret slimībām izturīgu šķirņu selekcijā”[11]. Viņa piedalījusies miežu šķirņu „Abava”, „Imula”, „Rasa”, „Sencis”, „Malva”, „Klinta”, ziemas kviešu šķirnes „Moda” un auzu šķirnes „Līva” izveidošanā[12].
„[..] Kā zinātniece laboratorijas vadītāja viņa strādā pie graudaugu sakņu puves problēmām un noskaidro gumiņbaktēriju efektivitāti augsnē. Izpētīts sakņu puves izraisītāju mikroorganismu sastāvs un postīguma pakāpe, priekšaugu nozīme tās izplatībā. [..]”[13]
I. Belicka no 1987. gada ir bijusi LLA Agronomijas fakultātes Augkopības katedras vecākā pasniedzēja. 1990. gada oktobrī viņa turpināja darbu katedrā jau kā docente. 1998. gada jūnijā kļuva par asociēto profesori, 2001. gada jūlijā – par profesori. Piecpadsmit gadu garumā palīdzējusi maģistrantūras un doktorantūras studentiem „apgūt selekcijas un sēklkopības sarežģītās gudrības”[14][15]. 2003. gadā ievēlēta par Valsts emeritēto zinātnieci[16]

Z. Gaile un S. Zute raksta par I. Belickas darbību ārpus pedagoģiskās jomas[17]:
„(..) profesore I. Belicka vadīja Latvijas Zinātnes padomes grantu projektus, piedalījās dažādu starptautisku un vietēja mēroga pētījumu projektu īstenošanā. Viņa bija Latvijas Zinātnes padomes un starptautisko projektu un programmu eksperte, Latvijas Republikas Nacionālās augu šķirņu padomes locekle (1995–1996 un 1999–2000), tās pašas padomes graudaugu un pākšaugu ekspertu grupas locekle (1997–1998), LLU Konventa locekle, Lauksaimniecības fakultātes Padomes locekle (1994–1996), LLU LF Laukkopības institūta padomes locekle (1998–1999), LLU LF Domes locekle (2000–2003), LLU LF profesoru padomes locekle (2002–2007), Lauksaimniecības zinātnes laukkopības apakšnozares Promocijas padomes locekle (2000–2009). Profesore darbojās zinātnisko izdevumu redakcijās, piedalījās četru mācību grāmatu sagatavošanā, publicēja ap 150 zinātnisku rakstu starptautiskos izdevumos, Latvijas periodikā, konferenču materiālos un nozīmīgos populārzinātniskos izdevumos. [..]”
2003. gada maijā, pēc atgriešanās Dižstendes pusē, kļuva par Valsts Stendes selekcijas stacijas zinātniskās padomes priekšsēdētāju un šajā amatā palika līdz 2006. gadam. 2006. gada 13. aprīlī tika izveidota Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta zinātniskā padome, un I. Belicka par tās priekšsēdētāju nostrādāja līdz 2008. gadam. Bija vadošā pētniece selekcijas nodaļā un turpināja jauno zinātnieku konsultēšanu[18].

Apbalvojumi

Saņemtas Lauksaimniecības un Zemkopības ministrijas atzinības (1982, 1998) un divas Zemkopības ministrijas medaļas „Par centību”. 1995. gadā par izciliem sasniegumiem graudaugu selekcijā, sēklkopībā un mācību darbā piešķirta pirmā Jāņa Lielmaņa prēmija[19]. 2002. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi[20]. 2007. gadā par ieguldījumu lauksaimniecības zinātnes attīstībā pasniegts Zemkopības ministrijas Goda raksts, kā arī Talsu rajona padomes Goda raksts[21].

Avoti

[1] Belicka, I. (2011). Ģimenes stāsts. Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava. 26., 49.–50. lpp.
[2] Turpat, 43.–44., 61., 70. lpp. 
[3] Gaile, Z., Zute, S. (2013). Ina Belicka. Valsts emeritētā zinātniece, profesore, Dr. biol. (21.05.1937.–05.06.2012.). Kārkliņš, A. et al. Zinātniski praktiskās konferences „Lauksaimniecības zinātne veiksmīgai saimniekošanai” raksti. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 242. lpp.
[4] Vīksna, B. (1974). Zinātniece. Padomju Karogs, Nr. 28, 07.03. 2. lpp.
[5] Gaile, Z., Zute, S. (2013). Ina Belicka. Valsts emeritētā zinātniece, profesore, Dr. biol. (21.05.1937.–05.06.2012.). Kārkliņš, A. et al. Zinātniski praktiskās konferences „Lauksaimniecības zinātne veiksmīgai saimniekošanai” raksti. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 242. lpp.
[6] Rinkule-Zemzare, Dz. (1981). Meklētie, gaidītie, sastaptie. Rīga: Avots. 126. lpp.
[7] Belicka, I. (2011). Ģimenes stāsts. Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava. 74., 76. lpp.
[8] Laukmane, M. (2022). Svarīgi zināt un atcerēties. Talsu Novada Ziņas, Nr. 5, maijs. 9. lpp.
[9] Gaile, Z., Zute, S. (2013). Ina Belicka. Valsts emeritētā zinātniece, profesore, Dr. biol. (21.05.1937.–05.06.2012.). Kārkliņš, A. et al. Zinātniski praktiskās konferences „Lauksaimniecības zinātne veiksmīgai saimniekošanai” raksti. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 242. lpp. 
[10] Mertena, A. (2007). Valsts emirētai zinātniecei Inai Belickai – 70. Talsu Vēstis, Nr. 61, 29.05. 3. lpp.
[11] Gaile, Z., Zute, S. (2013). Ina Belicka. Valsts emeritētā zinātniece, profesore, Dr. biol. (21.05.1937.–05.06.2012.). Kārkliņš, A. et al. Zinātniski praktiskās konferences „Lauksaimniecības zinātne veiksmīgai saimniekošanai” raksti. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 242. lpp.
[12] Mertena, A. (2007). Valsts emirētai zinātniecei Inai Belickai – 70. Talsu Vēstis, Nr. 61, 29.05. 3. lpp.
[13] Kalmanis, Z. (1974). Aizvadīts ražas gads. Padomju Karogs, Nr. 5, 12.01. 3. lpp.
[14] Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta kolektīvs. (2012). Atvadu vārdi profesorei Inai Belickai. Talsu Vēstis, Nr. 65, 08.06. 11. lpp.
[15] Gaile, Z., Zute, S. (2013). Ina Belicka. Valsts emeritētā zinātniece, profesore, Dr. biol. (21.05.1937.–05.06.2012.). Kārkliņš, A. et al. Zinātniski praktiskās konferences „Lauksaimniecības zinātne veiksmīgai saimniekošanai” raksti. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 242. lpp.
[16] Mertena, A. (2007). Valsts emirētai zinātniecei Inai Belickai – 70. Talsu Vēstis, Nr. 61, 29.05. 3. lpp.
[17] Gaile, Z., Zute, S. (2013). Ina Belicka. Valsts emeritētā zinātniece, profesore, Dr. biol. (21.05.1937.–05.06.2012.). Kārkliņš, A. et al. Zinātniski praktiskās konferences „Lauksaimniecības zinātne veiksmīgai saimniekošanai” raksti. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 243. lpp.
[18] Turpat.
[19] Turpat.
[20] Gerts, O. (red.). (2004). Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis: 1994.–2004. Rīga: Latvijas Vēstnesis. 38. lpp.
[21] Mertena, A. (2007). Valsts emirētai zinātniecei Inai Belickai – 70. Talsu Vēstis, Nr. 61, 29.05. 3. lpp.

Attēls: Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta kolektīvs. (2012). Atvadu vārdi profesorei Inai Belickai. Talsu Vēstis, Nr. 65, 08.06. 11. lpp.

Par Inu Belicku kopkatalogā

Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta