Baiba Berklava (Foto no TNM krājuma)

Baiba Berklava

(Talsi)

(1950. gada 10. februāris)


sportiste, vairākkārtēja Eiropas un pasaules čempione ložu šaušanā

Dzimusi Talsos. Baibas bērnība un skolas gadi aizritējuši Talsos, bet mūža lielāko daļu viņas dzīves vieta ir Rīgā.[1] Par sevi Baiba Berklava laikrakstam “Talsu Vēstis” 2001. gadā teikusi:[2]

"Esmu visīstākā talseniece Baiba Berklava, taču tas nenozīmē, ka Zariņa, manu vecāku uzvārds, būtu mazāk nozīmīgs."

Laikā no 1957. gada līdz 1968. gadam mācījusies Talsu vidusskolā. Talsu vidusskolas pedagogus Baiba Berklava laikrakstam “Talsu Vēstis” raksturojusi šādi:[3]

"Mākslas vēsturi un zīmēšanu mācīja Jēkabs Spriņģis, kuru dziļi cienīju un cienu joprojām. Ja viņam varēja palīdzēt kaut ko darīt bibliotēkā, tā skolēnam bija vislielākā laime. Ilga Sakare mācīja latviešu literatūru, lieliska skolotāja, kuru tik vienkārši neaizmirst."

Papildus šaušanai viņu interesējusi arī kokapstrāde, kino un foto māksla.[4]

1962. gadā Baiba Berklava aizgājusi uz pirmo šaušanas nodarbību. Viņas treneris bijis Antons Kivlenieks.[5] Baiba Berklava par aizraušanos ar sportu laikrakstam “Talsu Vēstis” atklājusi:[6]

"Bet ar sportu aizrāvos divpadsmit gadu vecumā. Citi to darīja, arī man gribējās. Antons Kivlenieks mācīja šaut, vadīja militāro mācību, arī vēl citu. Devos pie viņa uz sporta skolu, viņš bija tās direktors. Antons Kivlenieks neatzina komandu sporta veidus, kur esi atkarīgs no citiem, arī man laikam pielipa viņa interese par individuālajiem. Mazliet spēlēju basketbolu, tomēr beigu beigās izvēlējos šaušanu. Pie Kivlenieka trenējos līdz mirklim, kad izpildīju PSRS sporta meistara normu un uzvarēju Padomju Savienības DOSAAF čempionātā. Tā man sākās lielā dzīve šīs organizācijas izlasē, biju tikai sešpadsmit gadu veca…"

„B. Zariņa. Tāda Tu nu izskatījies 9. klasē, nākošā pasaules un Eiropas čempione un rekordiste,” fotogrāfijas otrā pusē uzrakstījis viņas pirmais treneris Antons Kivlenieks     (No A. Kivlenieka arhīva)


Par savu pirmo treneri un šaušanas treniņiem Baiba Berklava dalījusies pārdomās laikrakstam “Talsu Vēstis”:[7]

"Šeit [Talsos] es satiku savu pirmo treneri Antonu Kivlenieku, kurš mani ātri noņēma no basketbola laukuma un teica — tev nevajag komandas sportu, tev jāiet uz šaušanu. Viņš mani paņēma pie sevis, un drīz vien Talsos uzbūvēja šautuvi. Šajā vietā es izaugu un nobriedu kā šāvēja. Skolas laiku kopā ar komandas biedriem pavadīju Kivlenieka paspārnē. Mēs bijām aizrautīgu bērnu grupiņa, kas cītīgi trenējās. Tas viss nāca ar lielu pacietību, mieru, darbu un lielu gribēšanu. Tie bija īstie laiki, lai ļoti nopietni pieietu ikvienam darbiņam. Vajag tikai iesākt, un tad viss lēnā garā notiek. Nedrīkst atlaisties vai pieiet notiekošajam pavirši."

1965. gada aprīlī Talsu jaunajā šautuvē Latvijas PSR Izglītības ministrijas XVIII skolnieku spartakiādes sacensībās šaušanā ieguvusi 3. vietu.[8]

Pēc vidusskolas sākusi studēt Lauksaimniecības akadēmijas Mežtehnikas fakultātē Jelgavā, taču studijas nepabeidza. Vēlāk iestājās Latvijas valsts universitātes Žurnālistikas fakultātē neklātienes nodaļā.[9]

1971. gadā startējusi PSRS pieaugušo sastāvā un ieguvusi zelta medaļu, labojot pasaules rekordu.[10]

Rumānijas atklātajās meistarsacīkstēs 1972. gadā Baiba Berklava pirmo reizi sasniegusi pasaules šāvēju sapni - 580 punktus, kā arī šajā gadā viņa kļuvusi par PSRS čempioni.[11]

1973. gadā PSRS čempionātā viņa atkārtojusi savu labāko rezultātu šaušanā ar pneimatisko šauteni, bet vēlāk šaušanā ar mazkalibra šauteni no trim stāvokļiem viņa atkārtojusi pasaules rekordu, iegūstot 577 punktus.[12]

1974. gadā viņa kļuvusi par Eiropas čempioni un sasniegusi oficiālo pasaules rekordu - 591 punkts, šaujot ar pneimatisko šauteni.[13]

Baiba Berklava laikrakstam “Pionieris” 1975. gadā skaidrojusi, kādēļ nelietoja austiņas:[14]

"Parasti šāvēji ar kaujas ieročiem austiņas lieto tad, ja troksnis ir pārāk liels. Mani ieroči nav tik skaļi, un gribas arī dzirdēt mazāko vēja pūsmiņu. Pat viegls vējiņš ietekmē lodes gaitu."

1975. gadā piešķirts PSRS Nopelniem bagātās sporta meistares nosaukums.[15]

Baiba Berklava 1970. gadu pirmajā pusē (No A. Kivlenieka arhīva)


Viņas treneri bijuši Antons Kivlenieks un Aija Šmaukstele.[16]

Sportiste PSRS izlasē startējusi līdz 1984. gadam, pēc tam PSRS DOSAAF izlasē un tad aktīvās sporta gaitas beigusi, lai vairāk laika varētu veltīt meitiņas Elīnas audzināšanai.[17] 2020. gadā laikrakstam “Talsu Vēstis” par aizvadītajām sportistes gaitām atklājusi:[18]

"Tagad es to izjūtu kā savu iepriekšējo dzīvi. Ilgus, garus gadus lielā konkurencē aizvadīju PSRS izlasē. Kad pie manis, Dieva sūtīta, atnāca mana meitiņa, sākās cita, jauna dzīve. Lēnā garā virsroku ņēma ģimenes dzīve. Reizēm man ir žēl, ka laikā, kad man tas būtu bijis pa spēkam, nenotika olimpiāde. Pēc tam jau bija godīgi jāpasaka, ka es to psiholoģiski nevaru izturēt, gribas tikt uz mājām. Viss ir laikā izdarīts, padarīts, pabeigts, un man nav nekādas nožēlas. Viss ir noticis tā, kā tam jānotiek."

Baiba Berklava ir trīskārtēja pasaules čempione, vienpadsmitkārtēja Eiropas čempione, deviņu cita kaluma pasaules un Eiropas čempionātu medaļu īpašniece, daudzkārtēja pasaules un Eiropas rekordiste, kā arī sešpadsmitkārtēja PSRS čempione.[19]

Baiba Berklava piedalījusies Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanā 1991. gadā.[20] Tajā pašā gadā viņa piedalījusies šaušanas sacensībās, kas norisinājās Šveicē. 42 dalībnieku konkurencē viņa ieguvusi trešo vietu, bet šoreiz viņas ierocis bijis arbalets.[21]

Bijusi Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas locekle un Latvijas Olimpiskās akadēmijas  locekle.[22]

Pēdējā darbavieta bijusi veikals „Strēlnieks A”, kur viņa strādājusi par grāmatvedi.[23]

2020. gadā Talsu novada muzejā par godu Baibai Berklavai tika izveidota izstāde ar nosaukumu “Uz pasaules esi tikai tu, šautene un mērķis”, kā arī tika sarīkots pasākums, kurā bija iespējams satikt cienījamo sportisti.[24]

Tikšanās reizē Talsu novada muzejā 2020. gada 19. oktobrī (Foto: Gints Gerhards)



[1] Talsu novada muzejs (2020). Visu laiku izcilākā ložu šāvēja. Pieejams: https://www.talsumuzejs.lv/%EF%BB%BFvisu-laiku-izcilaka-lozu-saveja/ [Sk. 13.08.2021.].

[2] Valdmane Ingrīda. Rīga ir dzīvesvieta, bet Talsi – mīļākā pilsēta zem saules // Talsu Vēstis, nr.145 (2001. gada 8. decembris), 3.lpp.

[3] Turpat.

[4] Čempiones portrets // Laiks, Nr.41 (1974. gada 22. maijs), 6.lpp.

[5] Blumberga Agrita. “Uz pasaules esi tikai tu, šautene un mērķis” // Talsu Vēstis, Nr.85 (2020. gada 3. novembris), 5.lpp.

[6] Valdmane Ingrīda. Rīga ir dzīvesvieta, bet Talsi – mīļākā pilsēta zem saules // Talsu Vēstis, nr.145 (2001. gada 8. decembris), 3.lpp.

[7] Blumberga Agrita. “Uz pasaules esi tikai tu, šautene un mērķis” // Talsu Vēstis, Nr.85 (2020. gada 3. novembris), 5.lpp.

[8] Kivlenieks A. Kauss atkal Talsos

[9] Čempiones portrets // Laiks, Nr.41 (1974. gada 22. maijs), 6.lpp.

[10] LatvijasSports.lv. Baiba Berklava. Pieejams: http://latvijassports.lv/lv/personalijas/14-personalijas/b/445-baiba-berklava [17.08.2021.].

[11] Turpat.

[12] Turpat.

[13] Turpat.

[14] “Pionieris” jautā – sporta meistari atbild // Pionieris, Nr.101 (1975. gada 19. decembris), 1.lpp.

[15] Baiba Zariņa – PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare // Padomju Jaunatne, Nr.47 (1975. gada 7. marts), 3.lpp.

[16] LatvijasSports.lv. Baiba Berklava. Pieejams: http://latvijassports.lv/lv/personalijas/14-personalijas/b/445-baiba-berklava [17.08.2021.].

[17] Valdmane Ingrīda. Rīga ir dzīvesvieta, bet Talsi – mīļākā pilsēta zem saules // Talsu Vēstis, nr.145 (2001. gada 8. decembris), 3.lpp.

[18] Blumberga Agrita. “Uz pasaules esi tikai tu, šautene un mērķis” // Talsu Vēstis, Nr.85 (2020. gada 3. novembris), 5.lpp.

[19] Talsu novada muzejs (2020). Visu laiku izcilākā ložu šāvēja. Pieejams: https://www.talsumuzejs.lv/%EF%BB%BFvisu-laiku-izcilaka-lozu-saveja/ [Sk. 17.08.2021.].

[20] Valdmane Ingrīda. Rīga ir dzīvesvieta, bet Talsi – mīļākā pilsēta zem saules // Talsu Vēstis, nr.145 (2001. gada 8. decembris), 3.lpp.

[21] Dumpis Ilmārs. Sports // Laiks, Nr.34 (1991. gada 27. aprīlis), 6.lpp.

[22] Keisels Guntis. LOK izpildkomitejā // Padomju Jaunatne, Nr.214 (1989. gada 7. novembris), 3.lpp.

[23] Valdmane Ingrīda. Rīga ir dzīvesvieta, bet Talsi – mīļākā pilsēta zem saules // Talsu Vēstis, nr.145 (2001. gada 8. decembris), 3.lpp.

[24] Talsu novada muzejs (2020). Visu laiku izcilākā ložu šāvēja. Pieejams: https://www.talsumuzejs.lv/%EF%BB%BFvisu-laiku-izcilaka-lozu-saveja/ [Sk. 17.08.2021.].


Materiālu sagatavojusi Lidija Grīnvalde

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta