ilggadējs Līvu savienības Kolkas grupas un Līvu centra „Kūolka”
vadītājs
Dzimis Vaides ciema “Lāžu” mājās. Viņa tēvs bijis dzejnieks un zvejnieks Alfons Bertholds.[1]
Trīs pamatskolas gadus mācījies Saunagā. Ceturtajā klasē mācījies Mazirbes pamatskolā. Pēc tam mācības turpinājis Kolkas pamatskolā. 1960. gadā pabeidzis Dundagas vidusskolu.[2]
Pirmā darba vieta bijusi Kolkas hidrometeoroloģiskā stacija, kur nostrādājis divus gadus. Pēc tam iesaukts armijā un trīs gadus dienējis Baltkrievijas raķešu divīzijā. Pēc armijas vadījis Kolkas zvejnieku kolhoza “Brīvais zvejnieks” ugunsdzēsēju un apsardzes dienestu. Vēlāk Kolkas zvejnieku kolhozu “Brīvais zvejnieks” apvienoja ar Rojas zvejnieku kolhozu “Banga” un Gundars Bertholds bijis šī jaunā dienesta priekšnieka vietnieks.[3]
Baibas Šuvcānes sagatavotajā rakstā tīmekļa vietnē “Dundaga.lv” publicētas šādas Gundara Bertholda atmiņas:[4]
"Kamēr strādāju, es dzīvoju Kolkā. Man bija te jābūt naktī un dienā. Kad tēvs nomira, man bija jānāk uz dzimtajām mājām, nevarēja taču atstāt tās tukšas. Brāļi — Ceronis bija Cēsīs, Egils — Rīgā, Ilgonis — Madonā. Tad laiki jau bija mainījušies, un varēju nākt te dzīvot."
Līvu (lībiešu) savienību atjaunoja 1988. gadā. Tika veidotas arī reģionālās grupas un Kolkas grupu nodibināja 1989. gadā. Dibināšanas sapulcē par grupas vadītāju tika izvirzīts arī Gundars Bertholds, taču viņš atteicies. 1990. gadā Kolkas biedru kopsapulcē par grupas vadītāju tomēr tika ievēlēts Gundars Bertholds. Kolkas lībiešu grupu viņš vadījis līdz 2011. gadam. Viņa vadītā grupa šajos gados lībiešu kultūrmantojuma saglabāšanā un popularizēšanā ir paveikusi ļoti daudz. Piemēram, viens no būtiskākajiem grupas sasniegumiem ir sava centra izveidošana, kas kopš tā laika ir kļuvis par Lībiešu krastā populāru un apmeklētu vietu.[5]
Gundars Bertholds publicējis rakstus lībiešu izdevumos “Līvli”, “Lībiešu gadagrāmatās” un vietējā presē. Baiba Šuvcāne tīmekļa vietnē “Dundaga.lv” par Gundaru Bertholdu rakstījusi šādi:[6]
"Pateicoties viņa publikācijām, varēja gūt labu priekšstatu par Kolkas lībiešu grupas darbu un Līvu centra “Kūolka” izveidošanu. Kaut arī Gundars vairs nebija Kolkas grupas vadītājs, viņš interesi par lībiešiem, par viņu kultūrvēsturi nezaudēja. Viņš centās vākt informāciju par savu dzimto ciemu un tās ļaudīm, piedalījās lībiešu sarīkojumos."
Alfona Bertholda ģimenē dzimuši četri dēli, taču Gundars (otrais dēls)
bijis vienīgais no dēliem, kurš visu dzīvi vadījis dzimtajā Lībiešu krastā un
mūža nogalē atgriezies saimniekot Lāžu mājās. Atvadu vārdos Baiba Šuvcāne
laikrakstā „Talsu Vēstis” rakstījusi:[7]
"Gundars no tēva bija mantojis vēlmi radoši izpausties, un viņam labi padevās rakstīšana. Arī lībiskais mantojums viņam likās rūpīgi sargājams, un to viņš cītīgi darīja kopš Atmodas sākuma."
[1] Šuvcāne, B. (2014). Mūžībā aizgājis lībietis Gundars Bertholds. Pieejams: https://www.dundaga.lv/lv/dundaga/aktualitates/muziba-aizgajis-libietis-gundars-bertholds/ [Sk. 07.06.2021.].
[2] Turpat.
[3] Turpat.
[4] Turpat.
[5] Turpat.
[6] Turpat.
[7] Šuvcāne Baiba. Mūžībā aizgājis lībietis Gundars Bertholds // Talsu Vēstis, Nr.55 (2014. gada 19. maijs), 7.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
