Latvijas brīvības cīnītājs, pulkvedis-leitnants, Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieris
Dzimis Nurmuižas pagastā kā lauksaimnieka dēls.[1]
No 1904. gada līdz 1908. gadam mācījies Talsu pilsētas skolā, bet pēc tam – pedagoģiskajos kursos, iegūstot tautskolotāja tiesības.[2] Apguvis vijoles un ērģeļu spēli.[3]
Strādājis Laucienes skolā par skolotāju.[4] Bijis arī ērģelnieks Nurmuižas baznīcā.[5]
Krievu armijā ticis iesaukts 1914. gadā. Dienējis Daugavgrīvas cietoksnī. 1915. gadā paaugstināts par virsnieka vietas izpildītāju. Ticis nosūtīts uz fronti un pēc tam paaugstināts par praporščiku. Vēlāk pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku. Piedalījies vairākās kaujās kā rotas, bet vēlāk kā bataljona komandieris.[6] Sasniedzis štāba kapteiņa pakāpi.[7]
1917. gadā pie Ikšķiles kritis vācu gūstā, ko kura atgriezies aptuveni pēc gada.[8]
1919. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Ticis iecelts par bataljona komandieri. Piedalījies Cēsu kaujās, bet vēlāk cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem. Ticis paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.[9]
1920. gadā izlūkgājiena laikā Latgalē Fricis Bērtulsons ar savu vienību straujā triecienā ieņēmis nocietināto Sierinas sādžu un ieguvis divus lielgabalus un citas trofejas. Tā sekmēdams Baltinas un Novoseles sādžu ieņemšanu.[10]
1921. gadā ticis atvaļināts. Viņam piešķirta jaunsaimniecība Nurmuižas pagastā. Dzīvojis Laucienes “Rijniekos” un nodarbojies ar lauksaimniecību.[11] 1940. gadā kopā ar savu draugu Kārli Indriksonu pie savām “Rijnieku” mājām iestādījis četrus ozolus. Līdz mūsdienām ir palikuši tikai divi.[12]
1921. gadā kļuvis par bataljona komandieri 1. Talsu aizsargu pulkam.[13] Aktīvi piedalījies pagasta sabiedriskajā dzīvē. Vairākkārt bijis valdes loceklis Nurmuižas bibliotēkas biedrībā, lauksaimniecības biedrībā, krājaizdevumu sabiedrībā un citur.[14]
1941. gadā apcietināts un izsūtīts uz Sibīriju.[15] Par viņa apcietināšanu Latvijas Valsts arhīva lietā Nr. 14443 rakstīts:[16]
"F. Bērtulsonu apcietina par to, ka viņš no 1919. līdz 1921. gadam dienēja Latvijas armijā apakšpulkveža pakāpē, bataljona komandiera amatā. Piedalījies kaujās pret Sarkano armiju Latgales frontē. Apbalvots ar 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni un sastāvējis militāri fašistiskajā Aizsargu organizācijā, būdams bataljona komandieris. Veicinājis Aizsargu organizācijas attīstību Talsu apriņķī."
Laikrakstā “Talsu Vēstis” 2001. gadā publicētas Friča Bērtulsona dēla Viestura Bērtulsona atmiņas:[17]
"Mēs dzīvojām Laucienes pagasta Rijniekos. Izsūtīja tēvu – Frici Bērtulsonu, māti – Martu Bērtulsoni, māsas – Rasmu, Veltu un mani. Māsa Aina palika Zūrās skolā un netika izsūtīta. Tēvs jau zināja, ka tiks izsūtīts, jo pirms tam Talsos jau bija apcietināti un pazuduši vairāki cilvēki, arī otrs Talsu Aizsargu pulka bataljona komandieris Hermansons."
Fricis Bērtulsons miris Vjatlagā.[18]
Apbalvots ar Staņislava 3. šķiras, Annas 3. šķiras un Vladimira 4. šķiras ordeņiem.[19] Ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvots par cīņām Latgalē 1920. gadā.[20]
Laucienē atklāts piemiņas akmens tur dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kurā iekalts arī Friča Bērtulsona vārds. Friča Bērtulsona un vēl trīs vīru piemiņas iemūžināšana akmenī ir atgādinājums un pateicība par izcīnīto Tēvzemes brīvību.[21]
[1] Freijs, A., Kundziņš, K. P., Sūniņš, F., Šreinerts, P. & Zīverts, K. (1935). Talsu novads. 43.lpp.
[2] Tamsons, I. (2013). Sargā savu tēvu zemi. 265.lpp.
[3] Turpat.
[4] Freijs, A., Kundziņš, K. P., Sūniņš, F., Šreinerts, P. & Zīverts, K. (1935). Talsu novads. 43.lpp.
[5] Tamsons, I. (2013). Sargā savu tēvu zemi. 265.lpp.
[6] Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. L.k.o.k. biogrāfija. Pieejams: http://lkok.com/detail1.asp?ID=%27153%27 [Sk. 24.08.2021.].
[7] Freijs, A., Kundziņš, K. P., Sūniņš, F., Šreinerts, P. & Zīverts, K. (1935). Talsu novads. 43.lpp.
[8] Turpat.
[9] Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. L.k.o.k. biogrāfija. Pieejams: http://lkok.com/detail1.asp?ID=%27153%27 [Sk. 24.08.2021.].
[10] Turpat.
[11] Turpat.
[12] Tamsons, I. (2013). Sargā savu tēvu zemi. 266.lpp.
[13] Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. L.k.o.k. biogrāfija. Pieejams: http://lkok.com/detail1.asp?ID=%27153%27 [Sk. 24.08.2021.].
[14] Freijs, A., Kundziņš, K. P., Sūniņš, F., Šreinerts, P. & Zīverts, K. (1935). Talsu novads. 43.lpp.
[15] Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. L.k.o.k. biogrāfija. Pieejams: http://lkok.com/detail1.asp?ID=%27153%27 [Sk. 24.08.2021.].
[16] Tamsons, I. (2013). Sargā savu tēvu zemi. 266.lpp.
[17] Vasiļevskis Jānis. Baigo gadu atceroties // Talsu Vēstis, Nr.68 (2001. gada 12. jūnijs), 4.lpp.
[18] Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. L.k.o.k. biogrāfija. Pieejams: http://lkok.com/detail1.asp?ID=%27153%27 [Sk. 24.08.2021.].
[19] Turpat.
[20] Freijs, A., Kundziņš, K. P., Sūniņš, F., Šreinerts, P. & Zīverts, K. (1935). Talsu novads. 43.lpp.
[21] Brūvere Maija. Piemineklis ir vēstītājs un arī saucējs mazliet // Talsu Vēstis, Nr.134 (2001. gada 13. novembris), 1.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
