Jānis Bickis
05.05.1877.–18.12.1933.
zinātnieks, agronoms
Dzimis Valgalciemā. Fitopatologs, sastādījis pirmo augu noteicēju latviešu valodā. Apbedīts Priekuļu kapos.
Personiskā informācija
Dzimis Valgalciema (citos avotos – Vandzenes[1][2]) „Beķeros”. Kā norāda Vilis Veldre, J. Bickim bērnības un jaunības gados bijusi grūta un trūcīga dzīve[3]:
„[..] Kad māte viņu nodevusi kādā skolnieku pansijā Talsos, tad pansijas saimniece mātei sacījusi: „Nebēdājiet, saimniecīt, es dodu labu kosti.” [..]”
Mācījās Rīgas pilsētas reālskolā, no 1899. līdz 1909. gadam studēja Rīgas Politehniskā institūta Lauksaimniecības nodaļā[4][5]. Diplomdarbu uzrakstījis par Baltijas neīstās miltrasas sēnēm[6], savas zināšanas papildinājis Kijivā un Pēterburgā[7]. Ģimenē dzimuši četri dēli[8].
Miris Cēsu slimnīcā, apglabāts Priekuļu kapos[9]. Uguņciemā J. Bickim tika veltīta piemiņas plāksne[10].
[..] Nelaiķis bija liels dabas mīļotājs un filozofs. (..) No jaunības gadiem būdams kaislīgs mūzikas mīļotājs, sevišķi Vāgnera cienītājs, nelaiķis arī savos vēlākos gados izlietoja kuru katru brīvu acumirkli, lai apmeklētu operu un koncertus. [..][11]
Darbība
Pēc studijām institūtā J. Bickis iesaistījies sabiedriskajā darbā laukos[12]. Viņš bija pirmais Priekuļu lauksaimniecības vidusskolas direktors, līdz mūža galam – tās skolotājs[13]. 1913. gadā dibinājis un līdz 1922. gadam vadījis Baltijas bioentomoloģisko staciju Priekuļos, kur tika pētīti augiem kaitīgi organismi un izstrādāti to apkarošanas paņēmieni[14][15]. Laikā no 1919. gada līdz 1926. gadam J. Bickis bija docents Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Fitopatoloģijas un entomoloģijas katedrā[16].
J. Bickis par savas jomas jautājumiem rakstījis kā periodikā (galvenokārt „Baltijas Lauksaimniekā”), tā speciālos izdevumos. Daži no viņa zinātniskajiem darbiem ir „Ābeļu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum L.)”
(1914),
„Labību un citu stiebraugu melnplaukas”
(1915),
„Kartupeļu slimības un kaitēkļi”
(1918),
„Pārskats par slimībām un kaitēkļiem 1912. gadā”, „Mēģinājumi ar kartupeļiem 1913. gadā”
u. c. Svarīgākais J. Bicka devums botānikā ir pirmā „Latvijas augu noteicēja”
sastādīšana; tas divās daļās iznāca 1920. gadā. Līdz pat 1958. gadam tas bijis vienīgais tāda satura izdevums latviešu valodā[17][18][19]. Par J. Bicka darbu saistībā ar šo noteicēju lasāms[20]:
„[..] Noteicēja I daļas priekšvārdā autors raksta, ka iecere to sastādīt ir radusies jau pirms 16 gadiem, turklāt tad domāts uzņemt noteicēja tikai Latvijā vispopulārākos augus. Vēlākos gados J. Bickis nācis pie uzskata, ka izdevumam jābūt pēc iespējas pilnīgākam, ietverot arī reti sastopamos augus. Pie grāmatas autors strādāja apmēram piecus gadus. Grūtību bija ne mazums. Nekādas literatūras par Latvijas floru nebija. Viņš pamatojās uz personisko pieredzi, kā arī rūpīgi atlasīja no literatūras par Baltijas floru tos augus, kas raksturīgi Latvijas teritorijai. Ne mazākas grūtības sagādāja botānikas terminoloģija, kura latviešu valodā vēl nebija izstrādāta. [..]”
Avoti
[1] Unāms, Ž. (red.). (2006). Es viņu pazīstu. 2. izd. Rīga: Multineo. 73. lpp.
[2] Grauds, Ž. (1935–1937). Talsu novada rakstnieki un zinātnieki. Latvieši. Talsu novads. Rīga: Talsu un Tukuma Studentu Biedrības izdevums. 403. lpp.
[3] Veldre, V. (1963). Dzīve pie jūras. Mineapole: Tilta apgāds. 63. lpp.
[4] E. O. (1934). Agronoms Jānis Bickis. Daba un Zinātne, Nr. 2, 01.03. 59. lpp.
[5] Vimba, E. (2001). Jānis Bickis, viņa Latvijas augu noteicējs un citi darbi. Kipere, Z. (atb. red.). Dabas un vēstures kalendārs 2002. Rīga: Zinātne. 202. lpp.
[6] Turpat.
[7] Laime, E. (1982). Jāni Bicki atceroties. Padomju Karogs, Nr. 69, 09.06. 3. lpp.
[8] Vimba, E. (2002). Slavenajam novadniekam – 125 gadi. Talsu Vēstis, Nr. 55, 14.05. 5. lpp.
[9] Skromule, S. (1994). Zinātnieks ar puķi pogas caurumā. Talsu Vēstis, Nr. 27, 05.03. 7. lpp.
[10] Laime, E. (1982). Jāni Bicki atceroties. Padomju Karogs, Nr. 69, 09.06. 3. lpp.
[11] Gailītis, L. (1934). Agronoma Jāņa Bicka piemiņai. Dārzkopības žurnāls, Nr. 1, 01.01. 26. lpp.
[12] Grauds, Ž. (1935–1937). Talsu novada rakstnieki un zinātnieki. Latvieši. Talsu novads. Rīga: Talsu un Tukuma Studentu Biedrības izdevums. 403. lpp.
[13] (bez aut.). (1934). Agr. Jānis Bickis. Latvijas Lauksaimnieks, Nr. 1, 01.01. 24. lpp.
[14] Vimba, E. (2002). Slavenajam novadniekam – 125 gadi. Talsu Vēstis, Nr. 55, 14.05. 5. lpp.
[15] Vimba, E. (2002). Jānim Bickim –125. Dārzs un Drava, Nr. 6, jūnijs. 36. lpp.
[16] Vimba, E. (2002). Slavenajam novadniekam – 125 gadi. Talsu Vēstis, Nr. 55, 14.05. 5. lpp.
[17] Turpat.
[18] Vimba, E. (2001). Jānis Bickis, viņa Latvijas augu noteicējs un citi darbi. Kipere, Z. (atb. red.). Dabas un vēstures kalendārs 2002. Rīga: Zinātne. 203.–204. lpp.
[19] Skromule, S. (1994). Zinātnieks ar puķi pogas caurumā. Talsu Vēstis, Nr. 27, 05.03. 7. lpp.
[20] Makstniece, I. (1978). Jānis Bickis. Padomju Karogs, Nr. 55, 06.05. 3. lpp.
Attēls: Skromule, S. (1994). Zinātnieks ar puķi pogas caurumā. Talsu Vēstis, Nr. 27, 05.03. 7. lpp.
Par Jāni Bicki kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
