Oļģerts Biete
30.07.1937.–28.03.2000.
mākslas zinātnieks
Dzimis Spāres pagastā. Talsu Novadpētniecības un mākslas muzeja direktors (1961–1965). Apglabāts Alūksnes Lielajos kapos.
Personiskā informācija
Dzimis Talsu apriņķa Spāres pagastā laukstrādnieku ģimenē[1]. 1951. gadā viņš raksta[2]:
„[..] Es dzīvoju Talsu rajona Kirova vārdā nosauktajā kolchozā. Tā ir liela saimniecība ar plašiem laukiem, modernām mašinām un daudzām fermām. [..]”
Mācījies Laucienes septiņgadīgajā skolā, kur apmeklējis dramatisko pulciņu[3][4] un bijis 1. pionieru pulciņa 2. posma posmvedis[5], bet 1957. gadā absolvējis Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu[6]; arī tur viņš iesaistījies dramatiskajā kolektīvā[7]. Laikā no 1961. līdz 1965. gadam studējis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā, taču no 4. kursa izstājies. 1981. gadā pabeigtas studijas I. Repina Ļeņingradas Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta Mākslas vēstures un teorijas fakultātē[8].
Sievas vārds – Daina Stīpniece[9]. Miris Alūksnē, kur bijis dzīvoklis Bērzu ielā[10]. Apbedīts Alūksnes Lielajos kapos[11].
Darbība
No 1961. līdz 1965. gadam O. Biete bija Talsu Novadpētniecības un mākslas muzeja direktors. Kā norāda Marta Paula Vīgule, viņš rūpējās par vietējo mākslinieku darbu izcelšanu un ceļojošo izstāžu rīkošanu arī citur Latvijas teritorijā, tāpat panāca to, ka mākslas darbus ekspozīciju laikā var arī iegādāties[12].
„[..] Jau 1961. gadā muzejs toreizējā direktora Oļģerta Bietes vadībā risināja jautājumus par muzeja telpu paplašināšanu, tikai žēl, ka tas netika realizēts. [..]”[13]
O. Biete bijis zinātniskais līdzstrādnieks LPSR Muzeju un izstāžu daļas apvienotajā direkcijā (1963–1966 un 1970–1971). Šī amata pienākumi vēlāk pildīti Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā (1976–1980)[14][15]. Paralēli gatavojis pētījumus un rakstus par Alūksnes kultūras vēsturi[16].
„[..] mākslinieki, īpaši laikabiedri, turpina ar gandarījumu atcerēties O. Bietes sešdesmito un septiņdesmito gadu kritikas, apceres, esejas par glezniecību un gleznotājiem. [..]”[17]
Mākslinieku savienības biedrs kopš 1982. gada[18]. Pēc 1989. gadā piedzīvotā infarkta spēja ķerties klāt iecerētajam – balādisku dzejoļu, folkloras un etnogrāfijas pētījumiem veltītu apcerējumu sarakstīšanai[19].
Avoti
[1] Konstants, Z. (1995). Oļģerts Biete. Vilsons, A. (atb. red.). Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1. sēj. Rīga: Latvijas Enciklopēdija. 62. lpp.
[2] Biete, O. (1951). Lai mūsu zeme plaukst! Pionieris, Nr. 16, 19.04. 2. lpp.
[3] Biete, O. (1952). Pakalpojums zinātnei. Padomju Karogs, Nr. 128, 25.10. 4. lpp.
[4] Liepiņa, Z. (1952). Skolēnu ārpusklases darbs Laucienes 7-gadīgajā skolā. Padomju Karogs, Nr. 151, 18.12. 2. lpp.
[5] Biete, O. (1951). Bez sliktām atzīmēm. Pionieris, Nr. 12, 22.03. 1. lpp.
[6] Konstants, Z. (1995). Oļģerts Biete. Vilsons, A. (atb. red.). Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1. sēj. Rīga: Latvijas Enciklopēdija. 62. lpp.
[7] Viese, S. (1955). Dramatiskais pulciņš – jauno mākslas entuziastu skola. Padomju Jaunatne, Nr. 121, 21.06. 2. lpp.
[8] Konstants, Z. (1995). Oļģerts Biete. Vilsons, A. (atb. red.). Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1. sēj. Rīga: Latvijas Enciklopēdija. 62. lpp.
[9] Stīpniece, D. (2000). „Mazā”
cilvēka spriedelējumi. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 25, 22.06. 7. lpp.
[11] Vigule, M. P. (2023). No Viļa Vīcupa līdz Albertam Zirnim. Talsu Vēstis, Nr. 92, 24.11. 8. lpp.
[12] Turpat.
[14] Konstants, Z. (1995). Oļģerts Biete. Vilsons, A. (atb. red.). Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1. sēj. Rīga: Latvijas Enciklopēdija. 62.–63. lpp.
[15] Aizupe, I. (1976). Aleksandrs Jakums. Oktobra Karogs, Nr. 134, 11.11. 1. lpp.
[16] Čaupova, R. (2000). Oļģerts Biete. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 15, 13.04. 14. lpp.
[17] (bez aut.). (1987). Sveicam. Literatūra un Māksla, Nr. 30, 24.07. 12. lpp.
[18] Konstants, Z. (1995). Oļģerts Biete. Vilsons, A. (atb. red.). Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1. sēj. Rīga: Latvijas Enciklopēdija. 63. lpp.
[19] Čaupova, R. (2000). Oļģerts Biete. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 15, 13.04. 14. lpp.
Attēls: (bez aut.). (1987). Sveicam. Literatūra un Māksla, Nr. 30, 24.07. 12. lpp.
Par Oļģertu Bieti kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
