Augusts Biters
09.09.1916.–29.01.1977.
virsleitnants
Dzimis Nurmuižas pagastā. Latviešu leģiona virsnieks, latviešu Armijas goda saraksta sprādzes saņēmējs. Miris Talsos.
Personiskā informācija
Augusts Biters dzimis Nurmuižas pagasta „Birzēs” astoņu bērnu ģimenē. Arī visiem viņa pieciem brāļiem būs lemts dienēt leģiona rindās. Skolas gaitas Biters uzsāk Mērsraga skolā, tās turpina Jelgavas Čakstes ģimnāzijā, ko gan nepabeidz, jo uzsāk jūrnieka gaitas ar mērķi kļūt par radio telegrāfistu.
Darbība, apbalvojumi
1939. gada maijā uzsāk obligāto militāro dienestu Latvijas armijā, 10. Aizputes kājnieku pulkā Daugavpilī, tā rindās piedzīvo Litenes notikumus. Dienestu beidz kaprāļa pakāpē.
1941. gada jūlijā pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Biters iesaistās latviešu pašaizsardzības vienībās, vēlāk, 1941. gada rudenī, brīvprātīgi piesakās pirmajās latviešu vienībās un 16. Zemgales bataljona rindās dodas uz Austrumu fronti Staraja Rusas rajonā. 1942. gada martā tiek pirmo reizi ievainots un spiests ierakumus atstāt, taču jau drīz atgriežas un tiek nozīmēts dzelzceļa tiltu apsardzē. 1942. gada 1. jūlijā tiek paaugstināts par seržantu. 1943. gadā 16. Zemgales bataljonu iekļauj 1. Latviešu brigādes sastāvā kā 1. pulka III bataljonu un novieto Volhovas frontē, tur nonāk arī Biters. 1943. gada rudenī tiek nosūtīts uz Bādtelcas kara skolu, pēc tās beigšanas Biters atgriežas frontē 1944. gada aprīlī un tiek ieskaitīts 19. grenadieru divīzijas 44. pulka I bataljonā kā 4. rotas komandieris. Par leitnantu paaugstināts 1944. gada 24. jūnijā. Atkāpšanās kaujās uz Vidzemi 1944. gada 8. augustā pie Cesvaines Biters tiek ievainots, par izrādīto varonību saņem I šķiras Dzelzs krustu. Vienībā drīz atgriežas un piedalās Mores kaujās. Ar 19. divīziju nonāk Kurzemes cietoksnī, tur komandē 44. pulka I bataljona 2. rotu Ziemassvētku kaujās, vēlāk, 1945. gada 5. martā, par šīm kaujām tiek apbalvots ar Latvijas Armijas goda sarakstu sprādzi.
Kara beigas sagaida Kurzemē, nonāk sarkanarmijas gūstā pie Remtes. Pēc nokļūšanas gūstā Biters nonāk 319. pārbaudes nometnē, tiek notiesāts uz nāvi, sodu vēlāk pārvērš 10 gadu cietumsodā, ko izcieš Soļikamskas un Karagandas nometnēs. Latvijā atgriežas 1954. gada septembrī, taču, nespējot atrast darbu dzimtajā Mērsragā, spiests apmesties uz dzīvi Talsos, kur strādā par metinātāju uz tiltiem.
Avoti
Attēls: Bērziņš, A. J. (red.). (1993). Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, 11. sēj. Toronto: Daugavas Vanagu Centrālā Valde. 182. lpp.
Par Augustu Biteru kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
