Laimonis Bokums
(Virbi/Dundaga)
Laimonis Bokums dzimis Jaunpagastā. Tēvs –
Jānis Bokums. Tēvam piederējusi saimniecība “Vecpeiduļi” Jaunpagastā. Vēlāk
saimniecību pārdēvēja par “Ārēm”. Dzīvojis Dundagas pagasta Kārļamuižas
“Mazdruvās”. Laimoņa Bokuma māsa ir
Maiga Balode - Virbu pagasta novada pētniece. Zēna gados Laimonis Bokums
bijis mazpulcēns, bet tēvs – aizsargu priekšnieks, un ģimenē valdījis latviski
patriotisks gars. Sieva – Eleonora, bērni – Agris un Agrita.[1]
Laimonis Bokums mācījies Rīgas 4. vidusskolā,
mācību laikā Rīgā dzīvojis pie tēva māsas, kurai piederējusi māja Pārdaugavā,
ko arī vēlāk mantojis. Mācījies konservatorijā un beidzis vakara kursus Mākslas
akadēmijā.
1943. gadā nonācis darba nometnē Ķegumā, vēlāk
– Rīgā. 1945. gadā strādājis spirta dedzinātavā par kurinātāju. Strādājis arī radio
par meistaru.[2]
1945. gadā Laimonis Bokums tika izsūtīts uz Sibīriju. Par izsūtīšanu uz Sibīriju Laimonis Bokums laikrakstam “Dundadznieks” stāstījis:[3]
"Vispirms mani turēja Rīgā –
Stabu, tad Amatnieku ielā. [..] Kara tribunāls mani notiesāja uz desmit gadiem
par dzimtenes nodevību. Nonācu Berezņikos, šaipus Urāliem. Tur būvējām jaunas
mājas. Tad mani aizsūtīja aiz Urāliem, uz Vižaju Sverdlovskas apgabalā.
Dzīvojām pusbadā – tikai dienišķā maizīte. Nakšņojām barakās. Viss iežogots, ar
apsardzi. Meža darbi. [..] Laiks bija ļoti auksts. [..] Sibīrijā atsaldēju rokas
ātri vien. Ugunskurs nelīdzēja. Nebija jau kārtīgu cimdu."
Laimonis Bokums dziedājis Latvijas Valsts akadēmiskajā korī, un Teodora Kalniņa radiokorī.[4] Maija Brūvere rakstā “Latvija ir mana mīļā tēvzeme” laikrakstā “Talsu Vēstis” 2010. gadā rakstījusi:[5]
"Laimonis Bokums
patiesi ir leģendāra personība. Dzimšanas datums viņu paglāba no iesaukšanas
leģionā. Taču līdz mielēm dabūja izbaudīt gan vācu darba dienestu, gan krievu
represijas un Sibīrijas lēģeri. Taču, ko tu stipram padarīsi… Izturēja,
atgriezās, un savu mūžu nodzīvoja, kā sacīt jāsaka, dziedādams. Piecpadsmit
gadus viņa unikālais bass skanējis Latvijas Valsts akadēmiskajā korī, otrus
piecpadsmit – Teodora Kalniņa radiokorī. Profesionālis, bass perfundo. Varējis
nodziedāt viszemākos toņus, izpildījis Pola Robsona repertuāru. Tagad akurāti
perfendo vairs neskanot, taču Laimonis Bokums no dziedāšanas nav atvaļināts
joprojām, viņa varenais bass pašā laikā ir noderīgs Dundagas luterāņu draudzes
korī."
Dziedot Latvijas Valsts akadēmiskajā korī, paralēli apmeklējis zīmēšanas kursus Mākslas akadēmijā. Laikrakstam “Dundadznieks” 2006. gadā Laimonis Bokums stāstījis:[6]
"Interese par glezniecību man jau bija
jaunībā. Krāsas apguvu
lēģērī, otrajā Taļicā. Tur bija kāds
labs mākslinieks kultūras daļā, no Maskavas, arī izsūtītais. Viņš zīmēja uzsaukumus, afišas. Bijām labi draugi. Gleznoju. Pat uz mājām esmu sūtījis savas gleznas. Kopš esmu šeit,
Mazdruvās, neesmu pindzeli rokā ņēmis. Nav bijis laika — jāgādā
malka, jākurina krāsns, visādi citi darbi."
Brīvajos brīžos Laimonis Bokums nodarbojies arī
ar fotografēšanu.[7]
Par dzīvi Dundagā Laimonis Bokums laikrakstam “Dundadznieks” atklājis:[8]
"Tas ir Elmas Zadiņas nopelns, ka esmu iejuties arī Dundagā. Viņa mani sameklēja un uzaicināja dziedāt
luterāņu draudzes korī.
Tas man tiešām sagādā prieku."
Laikrakstā “Dundadznieks” 2006. gada numurā Diānas Siliņas rakstā “Dziedonis, mākslinieks, amatnieks, izsūtītais…” Laimonis Bokums raksturots šādi:[9]
"Laimonis Bokums ir unikālas balss — basa profundo — īpašnieks, vīrs, kas pieredzējis darba nometnes un Sibīrijas lēģerus, dziedājis divos nozīmīgos Latvijas koros, gleznojis, gatavojis dažādas lietas no atšķirīgiem materiāliem, daudz lasījis, tagad kopā ar dzīvesbiedri dzīvo Dundagā, ķer mirkļus dabā un fotografē, un atkal dzied korī."
[1] Siliņa Diāna. Dziedonis,
mākslinieks, amatnieks, izsūtītais… // Dundadznieks, Nr.3 (2006. gada
marts), 6.lpp.
[2] Turpat.
[3] Turpat.
[4] Turpat.
[5] Brūvere Maija. Latvija ir mana
mīļā tēvzeme // Talsu Vēstis, Nr.133 (2010. gada 16. novembris), 5.lpp.
[6] Siliņa Diāna. Dziedonis,
mākslinieks, amatnieks, izsūtītais… // Dundadznieks, Nr.3 (2006. gada
marts), 7.lpp.
[7] Turpat.
[8] Turpat.
[9] Turpat, 6.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2020
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta