Paula Brīvkalne
22.02.1907.–15.05.1990.
operas soliste (soprāns)
Dzimusi Valdemārpilī. Bijusi pasaulē pazīstama dziedātāja. Pēc emigrēšanas uz Vāciju darbojusies dažādās operās.
Personiskā informācija
„Brīvā Latvija: apvienotā „Londonas Avīze” un „Latvija”” 1990. gada 25. jūnijā publicējusi E. Bchštetera rakstu „Pa sārtziedu ceļu mūžībā”, kur teikts:
„Paula Brīvkalne bija kurzemniece. Viņa dzimusi 1907. gadā Sasmakā, ko vēlāk pārdēvēja par Valdemārpili. Tālākie gadi saistās ar Grenču pagastu Tukuma apriņķī, kur viņas tēva Augusta Freiberga senči.”
Dziedātājas tēvs Augusts Freibergs no barona iepircis „Rītāju” mājas Grenčos. Taču par to, kā tikusi pie uzvārda Brīvkalne, dziedātāja pati stāsta:
„Ulmaņa valdības laikā uznāca tāds vilnis latviskot uzvārdus un vietu, arī māju vārdus. Tā kā bija 4 saimnieki, tikai viens varēja paturēt Rītāja vārdu. Tad tēvs vienkārši paziņoja uz Rīgu, ka izvēlējies mājām nosaukumu „Brīvkalne”. Es tad Brīvkalni pieņēmu par savu mākslinieces vārdu.”
Laikrakstā „Laika Mēnešraksts” (1993, 1. maijs) ievietots V. Kārkliņa raksts „Šī skaistā, man dāvātā diena”, kur autors stāsta par tikšanos ar Paulu Brīvkalni. Dziedātāja starp visu citu sarunā stāsta par savu dzimto pilsētiņu Sasmaku, par to, ka tur dzimis Krišjānis Valdemārs, tāpēc pilsēta vēlāk ieguvusi Valdemārpils nosaukumu.
„Lai nu kā, Sasmakā man gluži labi patika,” stāsta dziedātāja, „Tomēr vēl bērna gados pārcēlāmies uz Kolku – paša Kolkas raga smailē (!), kur tēvs paņēma veikalu un krogu.”
Mācījusies E. Feldmaņa teātra kursos, beigusi A. Ašmanes mūzikas un ritmikas skolu. Dziedāšanu mācījusies Rīgas Tautas konservatorijā.Darbība
No 1931. gada strādājusi Zemnieku drāmas teātrī, Latvijas radiofonā, LNO. 1944. gadā emigrē uz Vāciju. Darbojusies Oldenburgas Vācu operā, Oldenburgas Latviešu operā, no 1952. gada – Esenas operā, pēc tam Štutgartes operā. Guvusi īpašus panākumus ar titullomas atveidojumu R. Štrausa operā „Salome” dažādos teātros.
No Guntara Saivas raksta „Paulas Brīvkalnes vārds un viņas spožā karjera”:
„Kad 1944. gadā Paula Brivkalne devās bēgļu gaitās uz Vāciju, viņa jau bija dziedātāja ar vārdu. Viņas dziedātājas gaitas bija sākušās 1932. gadā operetēs Zemnieku drāmā, turpinājušās Rīgas radiofonā, viņa bija pat angažēta Nacionālā operā. Lai gan Jānis Mediņš savā operā „Luteklīte" viņai bija veltījis galveno lomu, māksliniece operas solistu pirmajās rindās nevarēja iekļūt. 1937. gadā viņa apprecējās ar pulkvežleitnantu Pāvilu Spalviņu, kurš Baigajā gadā tika apcietināts un pazudināts. Māksliniece savas karjeras zenītu sasniedza Vācijā. Šis periods sākās 1945. gadā un turpinājās 27 gadus, līdz 1972. gadam. Pēc kara beigām Paula Brivkalne nonāca Oldenburgā, turpat bija ari viņas vecāki un māsa Erna ar savu vīru Mārtiņu Vagulānu un viņu 3 bērniem. Kad sākās izceļošana uz citām zemēm, Paula nolēma palikt Vācijā, jo tur jau bija pavērušās durvis viņas mākslinieces karjerai. Vecāki un māsas ģimene izceļoja uz Austrāliju un apmetās Sidnejā. (..) No laika, kad Brivkalne sacīja ardievas operai, ir pagājuši jau 28 gadi. Šķiet, ka viss, kas kritiķiem bija ko teikt, ir jau sen pateikts. Ko gan vēl varētu piebilst šo kritiķu slavinājumiem? Bet vai mēs esam visu, kas par Brivkalni rakstīts un vēl ir pieejams, apzinājuši, un ja nu ne gluži visu, tad vismaz svarīgāko? Un to, kas dažādās pasaules malās saglabājies, sakārtojuši? Ir pagājuši 10 gadi, kopš ari viņa pati vairs nav mūsu vidū. Tādēļ ari viņu pašu nevaram izjautāt. Lai nebūtu tā, ka es tikai jautāju, bet pats neko nedaru, esmu ierakstījis datorā visu, kas par Paulu Brivkalni rakstīts „Austrālijas latvietī”.”
„Brīvā Latvija: apvienotā „Londonas Avīze” un „Latvija”” 1990. gada 4. jūnijā ziņo:
„Mūs sasniegusi bēdīga vēsts, ka savā trimdas mājvietā Cellē mirusi mūsu slavenā operdziedātāja Paula Brīvkalne. Vēl pavisam nesen viņa atgriezās no ceļojuma pa Austrāliju. No Latvijas Nacionālās operas Rīgā Paulu Brīvkalni bēgļu gaitas aizveda uz Vāciju, kur viņa sajūsmināja klausītājus Štutgartes Valsts operā, Bavārijas Valsts operā, Minhenē, Oldenburgā un citur. Ar viesizrādēm viņa apceļoja visu pasauli. Viņa mirusi Cellē 15. maijā 83 gadu vecumā. Dzimusi latviete, viņa ieguva ievērību jau Rīgas operā kā operešu dziedātāja. (..) Patiesības labā šo iejūtīgo nekrologu jāpapildina ar konstatējumu, ka Paula Brīvkalne pāri visam bija latviete, kura līdz pēdējam brīdim juta saistību ar latviešu tautu un mīļo tēvzemi Latviju.”
Apbalvojumi
Krišjāņa Barona prēmijas laureāte (1987).
Avoti
Interesants un plašs materiāls par Paulu Brīvkalni izlasāms Silvijas Skromules pētījumā „Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu: Talsu novada ļaudis pasaules ceļos” (Talsu Galvenā bibliotēka, 2011).
Materiāls par Paulu Brīvkalni iekļauts „Latvijas enciklopēdijas” 1. sējumā (R., 2002).
Attēls: Bechšteters, E. (1987). Sārtziedu ābeļdārzā.... Latvju Mūzika, Nr. 17, 01.01. 1800.–1815. lpp.
Par Paulu Brīvkalni kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
