Intars Busulis

02.05.1978.

dziedātājs, mūziķis

Dzimis Talsos, mācījies Pastendes pamatskolā un Talsu Mūzikas skolā. Daudzu muzikālu konkursu laureāts un albumu autors.

Personiskā informācija

Dzimis Talsos. Dzīvo ne tikai Rīgā, bet arī Ģibuļu pagasta Talsciemā. Pirmā skola – Pastendes pamatskola. Muzikālo izglītību ieguvis, mācoties Talsu Mūzikas skolā (trombona klase) un studējot Ventspils Mūzikas koledžā, kur spēlēja trombonu „Ventspils bigbendā” Ziedoņa Zaikovska uzraudzībā. Mācoties Talsu Mūzikas skolā, muzicējis bērnu diksilenda ansamblī „Talsu Sprīdīši”. Bērnībā dejojis tautas deju kolektīvā. Muzikālo karjeru sācis, kopā ar māsu izpildot dziesmu „Ūsainā puķe”.

Intars Busulis stāsta par sevi:

„Te būs neliels stāsts par to, kā viss sākās un kā kļuvu pat tādu, kādu mani redzat un pazīstat šobrīd. Piedzimu Talsos, kur ieguvu arī savu pirmo muzikālo izglītību – pabeidzu Talsu Mūzikas skolas trombona klasi. Vispār bērnībā biju ļoti apzinīgs – gāju mākslas skolā, dejoju tautas dejas, pat mācījos šaut, bet brīvajā laikā pārzīmēju karikatūras no visādiem žurnāliem. Tāds vispusīgi attīstīts bērns biju. Tā teikt, visi ceļi vaļā, tikai izvēlies. Tad nu par to arī šis stāsts – par izvēli, veiksmi, mūzu, iedvesmu un paša spodrinātu ceļu. Kā jau katrā kārtīgā stāstā ir vajadzīgs daudzsološs sākums – pieņemsim, ka man tāds bija spilgtā vokālā debija kopā ar māsu, kad izpildījām dziesmu „Ūsainā puķe” par runci, ko iestādīja puķu dobē. Jā, jā, tieši puķu dobē. Atceros, šai dziesmai bija pat videoklips. Bet, ja pavisam nopietni, tad oficiāli mana pirmā uzstāšanās bija kopā ar bērnu ansambli „Talsu Sprīdīši” vēl Mūzikas skolas laikā. Pēc Mūzikas skolas beigšanas no Talsiem devos „plašākos ūdeņos” uz skaisto Ventspili, kur studēju Mūzikas koledžā un spēlēju trombonu „Ventspils bigbendā” Ziedoņa Zaikovska uzraudzībā. Nezinu, vai tas bija spēcīgais pārmaiņu vējš, kas kopā ar jūras viļņiem uzbangoja ne tikai piekrastē, bet arī manā prātā, vai vienkārši kāre pēc jauniem iespaidiem, bet tieši Ventspilī pirmo reizi sapratu, ka varu ne tikai spēlēt, bet mēģināt savus spēkus arī kā dziedātājs. Vēlmju piepildīšanās nebija ilgi jāgaida, jo pavisam drīz kopā ar Raimondu Tiguli jau spēlējām kopā grupā „Caffe”. Projekts, kurš tika aizsākts kā joks ar likteni, izvērtās par diezgan provokatīvu pavērsiena punktu. Grupa pastāvēja četrus gadus un guva zināmu popularitāti, bet galvenais, atvēra man veselu pasauli, ko turpināt iekarot – tā es oficiāli kļuvu par dziedātāju un sāku meklējumus pēc sev tīkama mūzikas stila. Paralēli piecus gadus spēlēju arī NBS štāba pūtēju orķestrī, un Jazz grupā „Wet point” (ar Vilni Kundrātu), 2005.gada pavasarī kā trombonists un vokālists piedalījos dāņu basģitārista Ērika Mosuholma projektā „E.Y.J.O.(European Youth Jazz Orchestra)”. Vispār jāatzīst, ka radošā dzīve man ir kā vecā labā spēle „Cirks” – ikreiz uzmetu veiksmes kauliņu un skatos, kur tas mani aizvedīs. Un jāsaka, ka esmu pabijis tiešām daudz kur. Piedalījos džeza festivālos Lietuvā („Kaunas Jazz”), Igaunijā („Nomme Jazz”, „Jazz Kaar”), Francijā („MIDEM”), Somijā („Pori Jazz”) un, protams, Latvijā („Sony Jazz Stage”), „Ottawa Jazz” Kanādā, mūziklos – „Parīzes Dievmātes Katedrāle”(2007), Mārtiņa Freimaņa un Kārļa Anitena veidotajā „Autoplanētā” (2005), Leonarda Bernstaina skadalozi slavenajā uzvedumā „Mesa” (2007), producentu grupas „Virus Art” veidotajos koncertuzvedumos Cabaret („Cabaret” (2004), „Kino Cabaret” (2005), „Cabaret Allez” (2006), „Cabaret plin, plin ...” (2007)) un muzikālajā projektā „Viva la bomba” kopā ar Aiju Vītoliņu, Laimi Rācenāju, Uldi Marhilēviču u. c. Tiešām esmu pateicīgs par iespēju muzicēt kopā ar tādiem mūziķiem kā Kārli Lāci un grupu „Sweetwaterz”, Maestro Raimondu Paulu, Māri Briežkalnu un viņa kvintetu, Gunāru Rozenbergu un „Mirage Jazz Ochestra”, Denisu Paškēviču un „Riga Groove Electro”, Liepājas Simfonisko orķestri, „Melo M”, Sofiju Rubinu un Krievijas estrādes zvaigznēm u. c. Intervijās man bieži jautā par sacensību garu. Atzīstu, man patīk piedalīties konkursos. Uzskatu, kas tas tāds labs sevis apliecināšanas veids un arī noderīga pieredze – tiecies ar dažādiem cilvēkiem, dzirdi dažādus viedokļus. Nav svarīgi, vai tie sakrīt ar manējiem vai nē, ir interesanti vērot, cik dažādi ir cilvēki mums apkārt. Esmu piedalījies gan Eirovīzijas nacionālajā atlasē, kopā ar grupu „Sweetwaterz” izpildot dziesmu „Gonki” (2006), gan jauno izpildītāju konkursā „Jaunais vilnis” (Grand prix (2005)), gan arī „Sony Jazz Stage” (Grand prix (2004)) un „Starptautiskajā Improvizētāju konkursā” Pērnavā (Grand prix (2004)). Vienmēr ir vairākas izvēles. Kad redzi mērķi savā priekšā, tā vien gribas divos lielos lēcienos jau nokļūt tieši pie tā un izbaudīt visas tās labās sajūtas, kuras esam iztēlojušies. Bet, ja paskatās vērīgāk, var ieraudzīt, ka mērķim apkārt vijas garš un līkumots ceļš, kura sākumā mēs atrodamies, bet kurš kā labirints mums vēl jāšķērso, lai tiktu līdz kārotajam. Un ir vairāki veidi, kā iet šo labirintu – var visu laiku domāt tikai par gala mērķi un tādējādi paiet garām neskaitāmiem svarīgiem posmiem savā dzīvē, bet var izbaudīt katru pagriezienu šajā labirintā, katru liktens piespēlēto situāciju, apstākļus, cilvēkus, ko satiekam un iespaidus, ko gūstam. Mans mērķis lai paliek noslēpums, bet mans ceļš uz to jums ir redzams – vērtējiet, baudiet un mācieties, bet es, iespējams, pa to laiku mācīšos no jums, jo nevar zināt, vai kādā no labirinta līkumiem mēs nejauši nesatiekamies.”

Darbība

Piedalījies džeza festivālos un koncertuzvedumos daudzās pasaules valstīs. Daudzu konkursu laureāts (tostarp 2005. gada „Jaunais vilnis” uzvarētājs un 2009. gada Eirodziesmas uzvarētājs; starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieks). Bijis raidījumu vadītājs Radio SWH.

Savu dziedātāja karjeru uzsāka Raimonda Tigula projektā „Caffe”, kurš izvērtās par diezgan provokatīvu pavērsiena punktu. Ar grupu startēja Eirovīzijas konkursā. Grupa pastāvēja četrus gadus. Paralēli spēlējis arī NBS štāba pūtēju orķestrī, un džeza grupā „Wet point” kopā ar Vilni Kundrātu.

2005. gada pavasarī piedalījies dāņu basģitārista Ērika Mosuholma projektā „E.Y.J.O. (European Youth Jazz Orchestra)”.

2008. gada „Muzikālajā bankā”, kas notika 2009. gada janvārī Ventspilī, Intars Busulis uzvarēja ar dziesmu „Brīvdiena”. 2008. gada LNT mūzikas šova „Cīņas klubs” finālā 2009. gada februārī Intars Busulis uzvarēja ar dziesmu „Davai, davai".

Piedalījies džeza festivālos Igaunijā, Lietuvā, Francijā, Somijā, Kanādā. Piedalījies mūziklos „Autoplanēta” (2005), „Parīzes Dievmātes Katedrāle” (2007), „Mesa” (2007), „Oņegins” (2013) un koncertuzvedumos „Viva la bomba, Cabaret” (2004), „Kino Cabaret” (2005), „Cabaret Allez” (2006), „Cabaret plin, plin ... “ (2007).

mazpilSētas stāstnīca. Saruna ar Intaru Busuli

Saite uz video pieejama šeit.

Albumi

Shades of Kiss (2005. gada 6. decembris);
KINO (2008. gada 18. maijs);
Дай бог (2010. gada 5. maijs);
AKTs (2010. gada 20. maijs);
CitātC (2013. gada 14. maijs);
Гравитация (2015. gada novembris);
Nākamā Pietura (2017. gada 1. marts);
Следующая остановка (2018. gada 6. marts);
Spēlē Savā Burvju Flautā (2023. gada 25. oktobris)^[1].

Avoti

Par Intaru Busuli, īstenu talsenieku pasē un pēc pārliecības un patiesu šis puses patriotu, novada laikrakstā „Talsu Vēstis” laiku pa laikam parādās kāds raksts – un tas liecinājums faktam, ka saikne ar dzimto pusi joprojām skaisti stabila. Vērts neaizmirst 2014. gada 8. augustā publicēto Annas Ķīvičas rakstu „Kad pasaules spožums nobāl Talsu Pilskalna priekšā”:

„Vakar gāju ārā no tautas nama, saulīte tā smuki apspīdēja Pilskalnu. It kā tik daudz kas ir redzēts, esmu pat spēlējis pasaules populārākajā džeza klubā. Dienu pirms tam tur spēlēja Džordžs Djūks, tad spēlējām mēs, un pēc mums – Elingtona orķestris. Tas viss ir redzēts, bet tad tu izej ārā no Talsu tautas nama, apskaties uz saulē apspīdēto Pilskalnu un saproti: kas var būt labāks par šo? Tā arī ir – es tiešām nemeloju! Man nav labākas vietas, kur veldzēties. Talsi tiešam ir skaisti, bet jo īpaši savējo acīs.”

[1] Intara Busuļa oficiālā mājaslapa. Pieejama: https://intarsbusulis.com/

Attēls: Anča, S. (2015). Busuļa noslēpumu dārzs. Santa, Nr. 3, 01.03. 26.–32. lpp.

Par Intaru Busuli kopkatalogā

Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta