Miervaldis Celmiņš 

(Talsi)

(1931. gada 13. augusts – 2012. gada 10. janvāris)

komponists, Talsu pilsētas himnas mūzikas autors (himna apstiprināta 2008. gadā)

Dzimis Valmierā.[1]

Līdz sestajai klasei dzīvojis Rīgā, bet 1944. gadā, bēgot no Sarkanās armijas, ar ģimeni pārcēlies uz Kurzemi. Pamatskolu pabeidzis Planīcas pagastā.[2]

Par turpmāko dzīves ceļu Miervaldis Celmiņš laikrakstam „Talsu Vēstis” atklājis:

„Tad iestājos Liepājas ekonomiskajā tehnikumā, bet nepaguvu pabeigt ne pirmo kursu, kad šo mācību iestādi likvidēja. Aizgāju uz Kuldīgas vidusskolu, bet no turienes draugs pārvilināja uz Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma zootehniķiem. Kad to pašu draugu 1949. gada 25. martā saņēma bruņoti vīri un aizveda uz Sibīriju, briesmīgi raudāju, biju pārskaities, pat piedzēros un lamāju padomju sistēmu. Salecos ar direktoru un militārās apmācības skolotāju, jo, ģimenē ieaudzinātās pārliecības un paša pieredzēto boļševiku briesmu darbu pēc, nebiju nedz bijis pionieris, nedz stājos komjaunatnē, un mani no tehnikuma, protams, izslēdza. Iestājos Kuldīgas mūzikas vidusskolā akordeonu klasē, bet pēc gada tur palika tikai bērnu mūzikas skola. Taču, tā kā paralēli strādāju Kuldīgas kultūras namā, biju akordeonists teātru uzvedumiem un spēlēju pavadījumus deju kolektīvam, - mani aizsūtīja uz klubu darbinieku kvalifikācijas kursiem. Nu, un pavisam drīz jau atskanēja aicinājums no Talsiem, kura Alberta Štrausa vadītais tautas deju ansamblis un Zigfrīda Zvaguļa vadītais jauktais koris bija palikuši bez pianista.”[3]

1954. gadā sācis strādāt Talsu rajona kultūras namā.[4]

Miervaldis Celmiņš Talsos aizvadījis 22 gadus. Strādājis par pianistu un veidojis mūzikas noformējumu drāmas teātra kolektīva iestudējumiem. Desmit gadus strādājis par mūzikas pedagogu, kā arī deju orķestra un tautas mūzikas orķestra vadītāju un koncertmeistaru deju kolektīvam.[5]

1969. gadā izveidojis bērnu popgrupu „Talsu zvaniņš”. Šajā laikā vadījis arī estrādes orķestri Laidzes tehnikumā. No 1976. gada vadījis koncertansambli Bulduru sovhoztehnikumā 15 gadu garumā. Pāris gadus vadījis arī instrumentālo ansambli Salas pagastā.[6]

1969. gadā sacerējis arī Talsu himnu – dziesmu „Talsu mijkrēslis”, kas tika apstiprināta 2008. gadā.[7]

Komponists sarunā ar žurnālisti Maiju Brūveri stāstījis:

„Astoņi gadi ar „Rotu”, skaists brauciens uz Maskavu, uz latviešu kultūras un mākslas dienu dekādi. Saņēmu uzaicinājumu no 1. Pamatskolas Gaismas ielā veidot skolēnu orķestrīti. Talsu vidusskolas direktors Valdis Avotiņš, noklausījies, kā tas skan, gribēja, lai eju pie viņa. Sākumā  biju muzikālo pulciņu vadītājs, vēlāk piedāvāja muzikālās audzināšanas skolotāja vietu. Un tā es vidusskolā nostrādāju 10 gadus. Pasaulē nāca „Talsu zvaniņš”, šīs meitenes bija septītajā klasē, kad devītajā izveidoju „Gammu”, pēc tam jau bija „Gamma 2”, bieži piedalījāmies televīzijas pārraidēs, jo tādu ansambļu toreiz bija maz. [..] Strādāju bērnu sporta skolā par koncertmeistaru mākslas vingrotājiem, jo tur trenējās mana meita. Vadīju veselu virkni ansambļu. Rajona patērētāju biedrības vīru vokālais kvartets, kurā dziedāja Vitolds Stradiņš, Leo Tomans, Tanivaldis Freibergs un Georgs Latiševs (vēlāk viņa vietā Indulis Dimza), godam pastāvēja vienpadsmit gadus. Rajona patērētāju biedrībā arī bija sieviešu vokālais ansamblis – Lilita Freiberga, Ausma Brāle, Anna Kalēja, Biruta Mālmeistare, Vija Rempe, Lilija Veipāne, Dagmāra Biezā… Šie abi ansambļi bieži izcīnīja godalgotas vietas republikā. [..] Rakstīju mūziku Talsu Tautas teātra iestudējumiem. Tautā aizgāja mans „Silavas valsis” Ventas Vīgantes lugai „Palmas zaļo vienmēr”, ko iestudēja Arvīds Cepurītis. Man bija gandrīz vai mājas arests, līdz uzrakstīju mūziku veselai rindai dziesmu, kas ir šajā lugā. Juris Pučka, kas arī toreiz vēl spēlēja Talsu tautas teātrī, un gan jau kādi citi arī, vēl tagad dzied manu „Silavas valša” variantu, uzraujam to Talsu novadnieku dienās. [..] Biju autodidakts, kurš visu samācījies pašmācības ceļā. laiks bija ļoti pieblīvēts. No rīta piecos cēlos un gatavojos muzikālās audzināšanas stundām, tad – mācību stundas un vokālie ansambļi skolās, pēc tam – pieaugušo pašdarbība. Tik daudz koncertu un uzstāšanos, dažādi valsts svētki un citi pasākumi. Sieviešu diena un vēlāk Skolotāju diena, ko plaši atzīmēja. Uzrakstīju un uzdāvināju dziesmu dakterim Voldemāram Ruģēnam viņa apaļajā jubilejā. Jā, un jau trīsdesmit gadu būs „Talsu mijkrēslim”… Toreiz, protams, vispirms bija Alfrēda Strauta piedāvātā dzeja. Pirmatskaņojums notika 1969. gadā, to dziedāja pirmā „Gamma”.”[8]

Kopumā Miervaldis Celmiņš sacerējis vairāk nekā 60 dziesmu un tās veltījis gan cilvēkiem personīgi, gan saimniecības nozarēm, gan iestādēm. Viņa dziesmas izpildījuši Andrejs Lihtenbergs, Ojārs Grīnbergs un citi.[9]

Miervalda Celmiņa pamudināts, toreizējais Laidzes sovhoztehnikuma pedagogs Alfrēds Strauts 1968. gadā uzrakstījis veselu virkni dzejoļu par Talsiem - „Talsu mijkrēslis”, „Manai pilsētai”, „Meitene ar pulksteni”, „Pie Laidzes ezera” – visi šie teksti pārtapuši dziesmās. Daudzi citi Miervalda Celmiņa komponēto dziesmu teksti pieder dzejniekam Arnoldam Auziņam, Ziedonim Purvam, Egilam Plaudim u. c. autoriem.[10]

Mūža otro daļu komponists pavadījis Babītes novada Piņķos. Strādājis Bulduru sovhoztehnikuma kultūras namā „Silaine”. dziedājis Babītes pagasta jauktajā korī.[11]

Sarunā ar žurnālisti Maiju Brūveri 2004. gada 29. maijā komponists atklājis:

„Divdesmit astoņus gadus projām no Talsiem, bet es nezinu, vai bijusi kaut viena diena, kad Talsi nebūtu prātā. Es ar joni turp skrietu.”[12]

Apbedīts Talsu Jaunajos kapos.[13]

Par Miervaldi Celmiņu kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta