Dzimis Lubezeres pagasta Jaunmuižā kā saimnieka dēls.
1896. gadā beidzis Ventspils jūrskolu ar tālbraucēja kapteiņa tiesībām. Jūrnieka gaitas sācis 1889. gadā uz tēvam A. Dunkelam piederošā burinieka „Roja”. Braucis kā zēģelnieku kapteinis, apceļodams visas lielākās pasaules ostas.
Līdz 1902. gadam strādājis arī par skolotāju Lubezeres jūrskolā – bijis navigācijas un jūrniecības prakses pasniedzējs.
1902. gadā pārcēlies uz Astrahaņu Krievijā, kur ziemas mēnešos vadījis kuģu remontdarbus. Vasarās braucis uz pasažieru tvaikoņiem par kapteini; līdz 1911. gadam, kad iestājies kuģniecības akciju sabiedrībā „Chīva” par direktoru – rīkotāju, šajā amatā nokalpojot līdz 1914. gadam.
Bijis Ņižņijnovgorodas apdrošināšanas sabiedrības „Rossija” inspektors (laikā no 1914. gadam līdz 1919. gadam) – kuģu avāriju un zaudējumu lietās.
1920. gadā atgriezies Latvijā un līdz 1923. gadam strādājis valsts kontrolē. Bijis Rīgas pilsētas tvaikoņu satiksmes pārvaldes pārzinis[1].
1934.gadā apbalvots ar IV. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni[2].
Materiāls
par E. Dunkeli iekļauts grāmatā
''Latvijas darbinieku galerija: 1918 – 1928” (R., Grāmatu draugs, 1929).
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2023
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
