Foto no personīgā arhīva
Elga Eglāja
Dzimusi Zentenes Jaunbolās mežziņa ģimenē. 1942. gadā beigusi Zentenes pamatskolu, 1948. gadā Talsu vidusskolu. Neklātienē iesākusi studijas LVU Filoloģijas fakultātē, tajā pašā laikā strādājot par skolotāju Dursupes pamatskolā. 1949. gada martā ģimene izsūtīta uz Sibīriju, kur Tomskas apgabalā pavadīti 12 gadi. 1961. gadā atgriežas Latvijā, dzīvo Rīgā, Tukuma un Talsu rajonos.
Elmārs Šmelte novada pētnieks laikraksta “Talsu Vēstis” publicējis rakstu par Helgu ” Kamēr ir, ko teikt, jāraksta” :
“22. jūnijā, kad saule pakāpjas visaugstāk debesu kalnā, Helga Hofmane var atskatīties un vērtēt, kāds bija gājums, kas gūts vai arī zaudēts septiņdesmit piecos gados.” “Dzīve ir skaista, ja to prot skaisti dzīvot. Bija laiks, kad mums to neļāva,-tik skopa vārdos Helga ir par tālo pagātni.”[1]
Raksts sniedz ieskatu E. Eglājas grāmatu bagātībā un dzīves gaitās:
“Ja arī kādreiz ikdienā sauli izsedz tumšāki mākoņi, Helga “liek bēdu zem akmeņa” un veldzējas mūzikā. Viņas balss skaisto skanējumu daudzi dzirdējuši vokālā ansambļa “Ezerlāse” koncertos. Laiku pa laikam rakstnieci rosina tikšanās ar lasītājiem Tukumā, Dundagā, Kandavā, Balgalē, Zentenē.”[2]
Pirmais literārais darbs publicēts 1970. gadā ikgadējā Latvijas rakstnieku stāstu kopkrājumā "Stāsti”, kur ievietots Elgas Eglājas stāsts "Veriņa”. Jaunradē bija pārtraukuma laiks, tad 1997. gadā klajā nāk romāns "Cerību krusts”. 1998. gadā grāmata "Spēle”, kurā kā pati autore atzinusi “ierakstīta mana dzīve”. Tad seko romāns "Tev nebūs”. Stāsts bērniem un viņu vecākiem "Tīnes vasara” iznāk 2000. gadā. Šīs grāmatas ir biedrības "Aleksandra Pelēča lasītava” izdevums. Laikrakstā "Tukuma Ziņotājs” 2004. gadā publicēti arī E. Eglājas triloģijas romāni "Rotaļas caurvējā”, "Ariadnes pavediens” un "Atpakaļceļš”.[3]
Apglabāta Kandavas kapsētā.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2026
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
