Dzimis Strazdes pagastā. Lauksaimnieks, piedalījies Latvijas brīvības cīņās, ticis atkārtoti iecelts par pagasta valdes priekšsēdētāju.
Personiskā informācija
Dzimis Strazdes pagastā. Vecāki – Līze un Kārlis, lauksaimnieks. Sievas vārds – Milda (dz. Tīdemane). Mācījies pagastskolā[1]. Dzimtas mājas bijušas
„Bemberos”; Jānis Jušķevičs savā darbā
„Strazdes pagasta vēsture”
raksta, ka
„Bemberi”
piederēja Vitenberģu muižai, ko 1702. gadā ieguva Ašenbergu dzimta[2]. Laikraksta „Valdības Vēstnesis” 1928. gada 28. decembra numurā lasāms[3]:
„Jelgavas apgabaltiesa, pamatodamās uz sava šā gada 14. novembra nolēmuma uzaicina Lidu un Aleksandru Graudiņš, vai tās personas, kuru rokās atrodas šāds Tukuma-Talsu zemes grāmatu nodaļā uz Teodoram Graudiņam piederošā nekustamā īpašuma Talsu apr. Strandes [Strazdes - piez.] muižas „Bemberu” mājām zem zemes grām. Nr. 592 korroborēts akts: [..] Ja noteiktā laikā aktu neiesniegs, tiesa atzīs parādus par samaksātiem un lūdzējam Teodoram Graudiņam atvēlēs hipotēkas dzēšanu zemes grāmatās.”
Mācījies vietējā pagastskolā, tad – pilsētas skolā. Sakarā ar tēva nāvi mācības pēc tam nav turpinājis[4].
No novadpētnieka Jāņa Kaminska savākuma:
„1941. gada 14. jūnijā deportējamo sarakstā iekļauts arī Teodors Graudiņš, tikai nejauša sagadīšanās paglāba no izsūtīšanas. Graudiņš Teodors arestēts 1945. gada pavasarī, ziņas par tālāko likteni nav atrastas.”
Darbība
1902. gadā T. Graudiņš sācis saimniekot no tēva pārņemtajās mājas. 1914. gadā iesaukts armijā, līdz 1917. gadam kalpojis 144. Tveras kājnieku pulkā. Osovecas cietokšņa aizstāvēšanas kaujās tika divreiz ievainots, pēc ilgstoša veseļošanās perioda atzīts par nederīgu kara dienestam. Vēlāk T. Graudiņš iesaistījās Sarkanā Krusta dienestā. 1918. gadā dzimtas mājās ķēries pie karā nopostītās saimniecības un ēku atjaunošanas[5].
1925. gada T. Graudiņš sāka strādāt par Strazdes pagasta valdes priekšsēdētāju[6]. Šī amata pienākumus viņš pildījis arī citā termiņā – 1934. gadā viņu par pašvaldības darbinieku Strazdes pagastā iecēla iekšlietu ministrs Vilis Gulbis[7]. Gadu vēlāk „enerģiskā pagasta vecākā Graudiņa vadībā” tika uzbūvēts jauns pagastnams, kur otrais stāvs bija atvēlēts pagasta rajona ārstam[8]. 1936. gadā T. Graudiņam izteikta atzinība no Talsu apriņķa vecākā par
„sekmīgu darbību nodokļu iekasēšanā”[9].
T. Graudiņš darbojies arī kā pašbraucēju kuļgarnituras sabiedrības goda biedrs, kasieris un priekšnieks, Strazdes un apkārtnes piensaimnieku sabiedrības „Avots” valdes loceklis, pārraugbiedrības biedrs, revīzijas komisijas loceklis un Strazdes kooperatīva biedrs[10].
Apbalvojumi
Par piedalīšanos Osovecas cietokšņa aizstāvēšanas kaujās apbalvots ar 4. šķiras Jura krustu un Jura medaļu[11]. Valsts 20 gadu svētkos piešķirts Atzinības krusta ordenis[12].
Avoti
[2] Aleksandra Pelēča lasītavas novadpētniecības mape (28. Talsu novads). Talsi: Talsu Galvenā bibliotēka.
[3] Stērste, P. (1928). Tiesu sludinājumi. Valdības Vēstnesis, Nr. 294, 28.12. 7. lpp.
[4] Kroders, P. (red.). (1929). Latvijas darbinieku galerija. 1918–1928. Rīga: Grāmatu draugs. 402. lpp.
[5] Turpat.
[6] Turpat, 403. lpp.
[7] (bez aut.). (1934). Jauni pašvaldību darbinieki. Rīts, Nr. 29, 23.09. 4. lpp.
[9] (bez aut.). (1936). (bez nos.). Talsu Balss, Nr. 28, 17.07. 3. lpp.
[10] Kroders, P. (red.). (1929). Latvijas darbinieku galerija. 1918–1928. Rīga: Grāmatu draugs. 403. lpp.
[11] Turpat, 402. lpp.
[12] (bez aut.). (2000). Latvijas Atzinības krusta ordenis. Latvijas Vēstnesis, Nr. 426–429, 28.11. 7. lpp.
Par Teodoru Graudiņu kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
