Ismēne Grundule

(Talsi)

(1911. gada 31. jūlijs – 1987. gada 11. aprīlis)


skolotāja, Talsu pilsētas vēstures pētniece 

Dzimusi Rīgā. Tēvs Dāvis Grundulis strādājis tabakas fabrikā „A. G. Rūtenbergs” Rīgā. Māte Jūlija (dzimusi Dankumkalns) bijusi mājkalpotāja.[1]

Kad Ismēnei bijis pusotrs gads, nomiris viņas tēvs. Ģimene nonākusi finansiālās grūtībās, tādēļ māte izlēmusi Ismēni nosūtīt uz Talsiem pie vecmāmiņas. Vecmāmiņa Katrīna, saukta par Sviķu Katriņu, dzīvojusi Nurmuižas pagasta „Sviķu” mājās. Katrīna stāstījusi mazmeitai teikas, nostāstus un atmiņas, ko vēlāk Ismēne pierakstījusi.[2]

Pirmā pasaules kara laikā Ismēne kopā ar savu māti Jūliju devusies bēgļu gaitās uz Petrogradu, bet 1919. gada vasarā abas atgriezušās Latvijā.[3]

Mācījusies Talsu pilsētas pamatskolā. Pēc pamatskolas pabeigšanas sākusi mācības Talsu Valsts vidusskolā, ko vēlāk pārdēvēja par Talsu Valsts ģimnāziju. To absolvējusi 1931. gadā. Studijas uzsākusi Latvijas Universitātē un studējusi filoloģiju.[4]

1937. gadā, paralēli studijām, sākusi strādāt Varakļānu ģimnāzijā, kur mācījusi latīņu valodu. Vācu okupācijas laikā Kuldīgas ģimnāzijā mācījusi latīņu valodu līdz pat 1944. gadam.[5]

Pēc Otrā pasaules kara pārcēlusies uz Talsiem.[6]

Līdz 1950. gadam mācījusi latīņu un latviešu valodu Talsu vidusskolā. No 1950. gada līdz 1967. gadam mācījusi vēsturi, latviešu un vācu valodas Talsu 1. Septiņgadīgajā skolā un vienlaikus arī latviešu valodu Liepājas republikāniskās neklātienes vakara vidusskolas Talsu konsultāciju punktā.[7]

Ismēne Grundule ir vienīgā skolotāja, kura absolvējusi Talsu pilsētas pamatskolu un Talsu Valsts ģimnāziju, un pēc tam abās šajās skolās strādājusi par skolotāju.[8]

Imanta Tamsona atmiņas par Ismēni Grunduli:

„Es skolotāju atceros jau no pirmajiem pēckara gadiem. Viņa bieži ciemojās pie mūsu kaimiņos dzīvojošās Talsu rajona Centrālās slimnīcas ķirurģiskās nodaļas vadītājas Paulīnes Birzes Brīvības ielā 13. Vienmēr laipna, sirsnīga, ar labām zināšanām un bagātīgu dzīves pieredzi apveltīta skolotāja. Cik atceros no bērnības, vienmēr mēs viņu saucām par Grunduļjaunkundzi.”[9]

Laikrakstā „Talsu Vēstis” 2015. gadā Maija Laukmane par Ismēni Grunduli teikusi šādus vārdus:

„Kad atnācu uz Talsiem, neko par tiem nezināju, taču man bija lieliski skolotāji. Ismēne Grundule bija īsts staigājošs muzejs. Viņa par Talsiem bija savākusi pilnīgi visu! Atceros, viņa man stāstīja: meitiņ, Talsos ir daudz pakalnu, vismaz 12! To es ielāgoju. Tāpēc, kad man saka: ir deviņi pakalni, turos pretim, ka ir vairāk.”[10]

Mirusi Tukuma Raudas pansionātā. Apbedīta Talsu Jaunajos kapos.[11]



[1] Talsu Galvenā bibliotēka  (2017). Talsu tirgi 19. un 20. gadsimtā. Pieejams: http://www.talsubiblioteka.lv/wp-content/uploads/2017/08/talsu-tirgi-ML.pdf [Sk. 30.04.2021.].

[2] Turpat.

[3] Turpat.

[4] Turpat.

[5] Turpat.

[6] Turpat.

[7] Turpat.

[8] Turpat.

[9] Turpat.

[10] Mieriņa Dace. Krāsainos deķos izausts pirmais Talsu pilskalns – Baznīckalns // Talsu Vēstis, Nr.138 (2015. gada 7. decembris), 1.lpp.

[11] Talsu Galvenā bibliotēka (2017). Talsu tirgi 19. un 20. gadsimtā. Pieejams: http://www.talsubiblioteka.lv/wp-content/uploads/2017/08/talsu-tirgi-ML.pdf [Sk. 30.04.2021.].

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta