Guvis ievērojamus sasniegumus sportā, piemēram, 1. vietu Latvijas jaunatnes meistarsacīkstēs 1943. gadā, tāpat skolā triumfējis 110 metru barjerskrējienā[4]. Kā atzinis pats H. Hartmanis, viņam „bija lemts būt aktīvam sportistam un sporta dzīves vadītājam”[5]
– 1948. gada oktobrī H. Hartmanis tika iecelts par sporta biedrības „Daugava” rajona padomes priekšsēdētāju[6]:
„[..] Ne man bija jēga par naudu, ne par dokumentiem, ne par norēķiniem. [..] Tērēju valsts naudu sporta vajadzībām, daudz nedomājot. Tikai tad, kad atbrauca pārbaudītāji un mani nobaidīja ar cietumu, sāku domāt.”
No 1958. gada līdz aiziešanai pensijā 1987. gadā strādājis par brīvprātīgās lauku sporta biedrības „Vārpa” rajona padomes vadītāju. Pensijas gados bijis tiesas piesēdētājs un turpinājis sekot līdzi sporta aktualitātēm[7]. Laikraksta „Talsu Vēstis” 2003. gada 14. jūnija un turpmākajos vasaras numuros tika publicētas H. Hartmaņa pierakstītās atmiņas par notikumiem Talsu pilsētas un rajona sporta dzīvē.
Neatsverams talseniekiem vienmēr bijis H. Hartmaņa padoms un organizatora talants rajona Dziesmu svētku gājiena koordinēšanā un vadīšanā – viņš ilgus gadus darbojies kā Sauleskalna estrādes komandants Dziesmu un deju svētku laikā, atbildot par svētku teritoriju, mašīnu stāvvietām, publikas izvietošanu, informāciju, inventāru[8].