Edgars Hausmanis
30.08.1927.–10.07.2017.
mežsargs
Dzimis Vaidē. Darbam mežā veltījis 55 gadus, savās mājās Vaidē izveidojis un iekārtojis ragu muzeju.
Personiskā informācija
Dzimis Vaides „Jaunročos”
mežsarga Viļa un mājsaimnieces Emmas ģimenē. Abi bija lībieši, taču, kā atzinis pats E. Hausmanis, ģimenē lībiešu valodā nerunāja[1]. Brāļa vārds – Ilmārs.
„[..] Piedzimu uz Lekšu zemes, kur dzīvoja tēva vecāki. Ulmaņlaikā tēvs pieprasīja zemi un sāka veidot savu saimniecību, ko nosauca par Purvziediem. (..) Māja bija gatava 1930. gadā, bet iekopšanas darbi turpinājās vēl ilgi. [..]”[2]
Mācījās Saunaga trīsklasīgajā skolā Lāžu mājās. Pēc Mazirbes sešklasīgās skolas absolvēšanas vienu gadu strādājis mežniecības ceļu būvniecībā. No 1942. līdz 1944. gadam mācījies Aizupes mežsaimniecības skolā. Kopā ar sievu Ilgu izaudzinājis meitu Intu un dēlu Ivaru[3].
Darbība
Pēc tehnikuma absolvēšanas uz neilgu laiku strādāja par mežsargu, tad sekoja dienests leģionā. E. Hausmanis tika ievainots un kara beigās bija nonācis hospitālī Gēras pilsētā[4]. Viņš stāsta[5]:
„[..] Vēlāk nonācu pie krieviem un biju aculiecinieks Vācijas izdemolēšanai. Meisenē pats dabūju likt kastēs kabeļus, ko, tāpat kā daudz ko citu, sūtīja uz Krieviju. (..) No tā saucamās filtrācijas man izdevās paglābties un 1946. gadā uz Jāņiem atgriezos tēva sētā. [..]”
Darba gaitas turpinātas Ugālē, vēlāk strādājis Ventspils mežrūpniecības saimniecībā un Slīteres mežniecībā[6], kur pildījis dažādu amatu, t. sk. iecirkņa priekšnieka, pienākumus[7]. Arī viņa tēvs un vectēvs bijuši mežsargi[8]:
„[..] Triju paaudžu Hausmaņi stādījuši mežus Slīteres degumos, kopuši audzes, gaiņājuši pārcentīgus ogotājus, plēsonīgus malumedniekus un bezkaunīgus robežsargus, aroda uzdevumu izsakot skopos vārdos:
„Visur jābūt un viss jāzina.”” [..]
E. Hausmaņa pārziņā kopumā bija ap 3000 hektāru. Mežā nostrādājis 55 gadus un pensionējies 1994. gadā[9].
E. Hausmanis Vaides
„Purvziedos”, tēva māju bēniņos, iekārtoja muzeju, kur gadu gaitā izstādīja vairāk nekā 600 briežu un aļņu ragu. Tie ir nevis medību trofejas, bet gan E. Hausmaņa atradumi Kolkas apkārtnes (no Košraga līdz Melnsilam) mežos. Apskatāmi arī medību piederumi, māzeri jeb dažādu formu koksnes izaugumi, putnu izbāzeņi un citi ar mežu saistīti priekšmeti, kā arī no briežu ragiem izveidots sēdeklis[10][11]. Saimniekošanu „Purvziedos”
vēlāk pārņēma dēls Ivars[12].
Apbalvojumi
1995. gada 6. decembrī par nopelniem Latvijas labā piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa 5. šķira[13][14].
Avoti
[2] Gerts, O. (1998). (galv. red.). Triju Zvaigžņu gaismā. 2. grām. Rīga: Latvijas Vēstnesis. 283.–284. lpp.
[3] Šuvcāne, B. (2017). Lībiešu krasts. Rīga: Latvijas Mediji. 249. lpp.
[4] Turpat.
[5] Rozeniece, A. (1996). Ordeņa kavalieris Edgars Hausmanis. Latvijas Vēstnesis, Nr. 144, 28.08. 5. lpp.
[6] Gerts, O. (galv. red.).(1998). Triju Zvaigžņu gaismā. 2. grām. Rīga: Latvijas Vēstnesis. 283. lpp.
[7] Šuvcāne, B. (2017). Lībiešu krasts. Rīga: Latvijas Mediji. 249. lpp.
[8] Andiņš, I. (1996). Kavalieris Hausmanis pasaules malā un meža vidū, Latvijas stūrī un Eiropas centrā. Lauku Avīze, Nr. 19, 05.03. 24. lpp.
[9] Šuvcāne, B. (2017). Lībiešu krasts. Rīga: Latvijas Mediji. 249. lpp.
[10] Turpat, 251. lpp.
[11] Lielmeža, B. (2001). Ragu muzejs. Laiks, Nr. 35, 01.09. 7. lpp.
[12] Tropiņa, K. (2014). Ko Slīteres ceļotāju dienas nozīmē viesu sagaidītājiem? Talsu Vēstis, Nr. 60, 30.05. 3. lpp.
[13] Šuvcāne, B. (2017). Lībiešu krasts. Rīga: Latvijas Mediji. 249. lpp.
[14] Gerts, O. (galv. red.). (2004). Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis. 1994.–2004. Rīga: Latvijas Vēstnesis. 47. lpp.
Attēls: Gerts, O. (galv. red.). (1998). Triju Zvaigžņu gaismā. 2. grām. Rīga: Latvijas Vēstnesis. 283. lpp.
Par Edgaru Hausmani kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
