Ārija Helmane 1987. gadā, foto Leonīds Gusevs (Foto no ''Jūrmala (1980-1998)'', Nr.3, (22.01.1987.)
Ārija Helmane
(Vandzene)
arhitekte
Dzimusi Vandzenē. Dzimtais uzvārds - Bāne.
1974. gadā beigusi Rīgas Politehniskā institūta
Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu.
1974. gada 7. martā laikrakstā “Jaunais Inženieris” iekļauts raksts par Āriju Helmani (tolaik Bāni). Tajā viņu Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes Arhitektūras biedri atspoguļojuši šādi:[1]
"Grupas biedri raksturo Āriju kā aktīvu,
izdomas bagātu, izpalīdzīgu un atsaucīgu cilvēku. Un reizē arī kā ļoti
uzņēmīgu, ar stipru raksturu. Un min piemēru: visi zina, cik Ārijai ļoti patīk
dejot. Bet kamēr nav pabeigts kursa projekts, viņa strādā savā istabiņā arī
sestdienas vakarā, kaut turpat aiz durvīm ir sarīkojums un mūzikas pieskanējusi
pilna māja. Taču apziņa, ka vispirms jāpadara darbs, ir stiprāka. Un kas zina,
varbūt tieši tāpēc viss ir pagūts laikā un sekmes tik labas."
Laikā no 1974. gada līdz 1984. gadam bijusi Kuldīgas rajona
arhitekte, bet laikā līdz 1990. gadam – Jūrmalas pilsētas galvenā arhitekte.
Laikrakstā “Jūrmala (1980-1998)” 1988. gada 17. novembra numurā arhitekts Jānis Lejnieks Ārijas Helmanes darbu Jūrmalā raksturojis šādi:[2]
"Jāatzīst, ka ļoti korekti strādājusi Jūrmalas galvenā arhitekte Ārija Helmane - ikviens projekts tiek sīki apspriests un rūpīgi saskaņots, tāpēc mūsu institūta speciālisti ir labi informēti par to, kas tiek celts, mēs varam ietekmēt būvdarbu procesu."
Savukārt laikrakstā “Jūrmala (1980-1998)” 1990. gada 21. jūnija numurā
arhitekte Ilga Zaļkalne par Ārijas Helmanes darbu teikusi šādus vārdus:[3]
"Ārija Helmane, manuprāt, bija ļoti gudra
arhitekte. Dokumentācijai vajadzēja būt perfektai."
Laikā no 1990. gada līdz 1993. gadam Ārija Helmane bijusi
LR Arhitektūras un celtniecības ministrijas Arhitektūras un pilsētbūvniecības
departamenta direktore. No 1993. gada – Vides aizsardzības un reģionālās
arhitektūras ministrijas Reģionālās attīstības departamenta vadītāja.
Nozīmīga ir Ārijas Helmanes organizatoriskā darbība. Kopā ar Mākslinieku savienības Dizaina sekciju viņa organizējusi populārus
seminārus, kā arī Jūrmalā ieviesusi Zemju izmantošanas kontroles sistēmu.
Materiāls par arhitekti Āriju Helmani iekļauts
enciklopēdijas „Māksla un arhitektūra biogrāfijās” 1. sējumā.[4]
Ārija Helmane mirusi Rīgā. Apglabāta Babītes, Beberbeķu kapsētā.
[1] Kādu viņa iedomājas redzēt Vecrīgu
// Jaunais Inženieris, Nr.23 (1974. gada 7. marts), 3.lpp.
[2] Vīksniņa Silvija. Galvenais
kūrorta plāns: jauna domāšana, jaunas koncepcijas // Jūrmala (1980-1998),
Nr.46 (1988. gada 17. novembris), 11.lpp.
[3] Šulce Ieva. ‘’Stils – tā pirmām
kārtām ir atbildības izjūta’’ // Jūrmala (1980-1998), Nr.23 (1990. gada 21.
jūnijs), 7.lpp.
[4] Lejnieks, J. (1995). Māksla un
arhitektūra biogrāfijās.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
