Fricis Hermansons
pulkvedis leitnants, kapteinis, bijis viens no Talsu aizsargu pulka
komandieriem, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis Dundagas pagasta “Plintiņos” lauksaimnieka ģimenē.[1]
Mācījies Talsu pilsētas skolā.[2]
1913. gadā iesaukts krievu armijā. Dienējis 118. Šujas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā. 1915. gadā beidzis Oranienbaumas praporščiku skolu. Pēc tam nosūtīts uz fronti kā 73. atsevišķās ložmetēju komandas priekšnieks. Vēlāk iedalīts 7. Orenburgas kazaku pulkā Turkmēnijā (Turkmenistāna) un Armēnijā. No 1917. gada ģenerāļa Baratova korpusa sastāvā cīnījies pret turkiem un kurdiem. 1918. gadā atgriezies Latvijā.[3]
Latvijas armijā iesaukts 1919. gadā Liepājā un piedalījies kaujās pie Slokas un Rīgas. Pēc tam 9. Rēzeknes kājnieku pulka rindās cīnījies pret bermontiešiem, vēlāk – Latgales frontē. 1919. gadā kaujā pie Bulduriem, vadīdams kaujas grupu, ieņēmis nocietināto Bulduru tiltu un atbrīvojis Rīgas jūrmalu līdz Dubultiem, tā nodrošinādams 3. Latgales divīzijas labo spārnu un, sekmēdams, Rīgas atbrīvošanu. Vēlāk paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1921. gadā iecelts par Latgales partizānu pulka komandiera vietas izpildītāju.[4]
1922. gadā no armijas atvaļināts. Bijis zemkopis Dundagas pagasta “Plintiņos”.[5] 1923. gadā apprecējies ar Nurmuižas pagasta “Bētiņu” saimnieci Minnu Tīfentāli un palicis tur dzīvot.[6] Fricim Hermansonam tikusi piešķirta jaunsaimniecība Laidzes pagasta Miegūzes muižā.[7]
Bijis Talsu apriņķa valdes priekšsēdētāja biedrs, valdes kasieris un saimniecības pārzinis, skolu valdes priekšsēdētājs.[8]
1940. gadā Talsos ticis arestēts un 1941. gadā Baltezerā nošauts.[9] Par šiem notikumiem Imanta Tamsona grāmatā “Sargā savu tēvu zemi” Friča Hermansona krustmeita Maija Avotiņa atklājusi:[10]
"Krusttēvs pazemojoši no cietuma dzīts uz staciju. Bikšu siksna, kā jau cietumā, bijusi atņemta. Savu pēdējo ceļu Talsos gājis, bikses saturēdams ar roku. Kad vācu laikā Baltezerā atrasti Stabu ielas pagrabos nomocīto cilvēku pīšļi, Friča Hermansona mirstīgās atliekas braukusi atpazīt viņa sieva Minna. Tikai pēc uzvalku auduma vien varējusi domāt, kurš no izraktajiem ir viņas vīrs. Mājup nav pārvests un tagad dus kopējā kapā."
1920. gadā apbalvots ar 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni Nr. 122. Piešķirts arī Svētās Annas 4. šķiras ordenis ar šķēpiem. Apbalvots ar 4. un 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un Aizsargu Nopelnu krustu.[11]
[1] Tamsons, I. (2013). Sargā savu tēvu zemi. 269.lpp.
[2] Šēnbergs, M., Bambals, A., Rauzāns, G., Romanovskis, R., Ruņģis, E., & Treide, U. (1995). Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. 191.lpp.
[3] Tamsons, I. (2013). Sargā savu tēvu zemi. 269.lpp.
[4] Turpat, 269.-270.lpp.
[5] Turpat, 270.lpp.
[6] Turpat.
[7] Brūvere Maija. Par Frici Hermansonu atmiņas glabā krustmeita un veci avīžraksti // Talsu Vēstis, Nr.132 (2004. gada 11. novembris), 1.lpp.
[8] Tamsons, I. (2013). Sargā savu tēvu zemi. 270.lpp.
[9] Šēnbergs, M., Bambals, A., Rauzāns, G., Romanovskis, R., Ruņģis, E., & Treide, U. (1995). Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. 191.lpp.
[10] Tamsons, I. (2013). Sargā savu tēvu zemi. 270.lpp.
[11] Turpat, 269.-270.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
