Fricis Teodors Ieviņš ar mazmeitu Gundegu 1951. gadā
(foto no ''Treji Vārti'', Nr.180 (01.11.1997))
Fricis Teodors Ieviņš
(Dundaga)
skolotājs, vairāku mācību grāmatu autors,
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis Dundagas pagasta Šlīteres muižā, kalpu ģimenē.[1]
Bijis precējies ar skolotāju Annu Ieviņu.[2]
Ģimenē divi bērni – Zenta un Pāvils.
Mācījies Dundagas pagasta skolā. Mācījies Talsu pilsētas
skolā un ieguvis komisijas pārbaudījumā toreizējā draudzes skolas skolotāja
tiesības. 1919. gadā iestājies Latvijas Universitātes pedagoģijas nodaļā un
ieguvis maģistra grādu.[3]
1891. gadā strādājis par skolotāju Doles un Biķernieku
pagasta skolās. 1895. gadā organizējis un vadījis Rīgas Torņkalna latviešu
palīdzības biedrības skolu. 1919. gadā vadījis Rīgas pilsētas 16. pamatskolu.
Mācījis ticības mācību Rīgas otrajā valsts ģimnāzijā, kā arī didaktiku un
pedagoģiju Kaucmindes seminārā. Piedalījies dažādos zinātniskajos kursos,
papildinot savas zināšanas, kā arī lasījis lekcijas citiem. Kopumā par
skolotāju Fricis Teodors Ieviņš strādājis 55 gadus un 30 no tiem strādājis par
skolas pārzini.[4]
Žurnālā “Trimdas Skola” Fricis Teodors Ieviņš raksturots šādi:[5]
"Skolas darbā Ieviņš bija arvien
ļoti koleģiāls, humāns un iecietīgs. Katrā kļūmīgā gadījumā varēja ar viņu no
sirds izrunāties un saņemt tēvišķīgus padomus. Tomēr savu gribu vai padomu viņš
nekad neuzspieda."
1908. gadā kopā ar citiem skolotājiem nodibinājis Vidzemes
skolotāju palīdzības biedrību. Strādājis arī Rīgas latviešu biedrībā Derīgu
grāmatu nodaļā.[6]
Žurnālā “Trimdas Skola” Friča Teodora Ieviņa piemiņai veltītajā rakstā, raksturojot skolotāja patriotisko nostāju, ietvertas šādas rindas:[7]
"Pārkrievošanas laikos un vācu
okupācijas gados 1. pasaules kara laikā Fr. Ieviņš kopā ar citiem latviešu
skolotājiem cīnījies par mūsu valodas un latviskā gara saglabāšanu skolās.
Nesen vēl viņš man rakstīja: “Vai mūsu laika cilvēki sapratīs un novērtēs, ka
viņos senos laikos arī latviešu skolotāji nopietni ir cīnījušies un arī krituši
par brīvu nacionālu gara gaismu savai tautai?”"
1944. gada rudenī ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju.
Tur strādājis Kārļa Skalbes ģimnāzijā. No Vācijas pārcēlies uz Amerikas
Savienotajām Valstīm. Dzīvojis pie meitas Zentas Kraukles Ņujorkā.[8]
Fricis Teodors Ieviņš sastādījis arī mācību grāmatas pamatskolai.[9]
Dzīvodams Amerikas Savienotajās Valstīs, 1953. gadā uzrakstījis savu
autobiogrāfiju un atmiņu stāstu. Latvijas valsts arhīvā glabājas manuskripts “Autobiogrāfija
un atmiņas” datorizdrukā. Arhīvam materiālu dāvinājusi viņa meita Zenta Kraukle
un dēls Pāvils Ieviņš 1999. gadā.[10]
Savā autobiogrāfijā, atceroties Dundagas laiku, Fricis Teodors Ieviņš rakstījis:[11]
"Manas
dzimtenes Dundagas pagastā deviņu skolu divpadsmit skolotāji Dundagas draudzes
mācītāja vadībā līdz 1877. gadam katru gadu regulāri noturēja skolotāju
konferences, kurās pārrunāja audzināšanas jautājumus un skandināja vīru kora
dziesmas."
Latvijas pirmās brīvvalsts laikos apbalvots ar Triju
Zvaigžņu ordeni.[12]
Pēc pārciestas sirdslēkmes miris Ņujorkā, Kortlandes slimnīcā. Apbedīts Makgreivas kapsētā Ņujorkā.[13]
[1] Ērgle Marija. Izcili latviešu
paidagogi mūžībā // Trimdas Skola, Nr.18 (1960. gada 1. oktobris), 708.lpp.
[2] Turpat,709.lpp.
[3] Turpat.
[4] Turpat.
[5] Turpat.
[6] Turpat.
[7] Turpat, 708.-709.lpp.
[8] Turpat, 709.lpp.
[9] Turpat.
[10] Latvijas Nacionālais arhīvs. Pedagogs Fricis Teodors Ieviņš
(1870-1960). Pieejams: http://www.itl.rtu.lv/trimdasarhivi/index.php?id=555&ieraksts=454&iest=1&kodsj [sk. 29.10.2020.].
[11] Ieviņš, F. T. (1953). Autobiogrāfija
un atmiņas. 143.lpp.
[12] Dundagas vēsture. Ieviņš Fricis Teodors. Pieejams: https://dundagasvesture.wordpress.com/ievins-frici-teodors/
[13] Ērgle Marija. Izcili latviešu
paidagogi mūžībā // Trimdas Skola, Nr.18 [1960. gada 1. oktobris], 708.-709.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
