Fricis Teodors Ieviņš ar mazmeitu Gundegu 1951. gadā 
(foto no ''Treji Vārti'', Nr.180 (01.11.1997))


Fricis Teodors Ieviņš 

(Dundaga)

(1870. gada 6. marts  – 1960. gada 4. aprīlis) 

skolotājs, vairāku mācību grāmatu autors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris

Dzimis Dundagas pagasta Šlīteres muižā, kalpu ģimenē.[1] Bijis precējies ar skolotāju Annu Ieviņu.[2] Ģimenē divi bērni – Zenta un Pāvils.

Mācījies Dundagas pagasta skolā. Mācījies Talsu pilsētas skolā un ieguvis komisijas pārbaudījumā toreizējā draudzes skolas skolotāja tiesības. 1919. gadā iestājies Latvijas Universitātes pedagoģijas nodaļā un ieguvis maģistra grādu.[3]

1891. gadā strādājis par skolotāju Doles un Biķernieku pagasta skolās. 1895. gadā organizējis un vadījis Rīgas Torņkalna latviešu palīdzības biedrības skolu. 1919. gadā vadījis Rīgas pilsētas 16. pamatskolu. Mācījis ticības mācību Rīgas otrajā valsts ģimnāzijā, kā arī didaktiku un pedagoģiju Kaucmindes seminārā. Piedalījies dažādos zinātniskajos kursos, papildinot savas zināšanas, kā arī lasījis lekcijas citiem. Kopumā par skolotāju Fricis Teodors Ieviņš strādājis 55 gadus un 30 no tiem strādājis par skolas pārzini.[4]

Žurnālā “Trimdas Skola” Fricis Teodors Ieviņš raksturots šādi:[5]

"Skolas darbā Ieviņš bija arvien ļoti koleģiāls, humāns un iecietīgs. Katrā kļūmīgā gadījumā varēja ar viņu no sirds izrunāties un saņemt tēvišķīgus padomus. Tomēr savu gribu vai padomu viņš nekad neuzspieda."

1908. gadā kopā ar citiem skolotājiem nodibinājis Vidzemes skolotāju palīdzības biedrību. Strādājis arī Rīgas latviešu biedrībā Derīgu grāmatu nodaļā.[6]

Žurnālā “Trimdas Skola” Friča Teodora Ieviņa piemiņai veltītajā rakstā, raksturojot skolotāja patriotisko nostāju, ietvertas šādas rindas:[7]

"Pārkrievošanas laikos un vācu okupācijas gados 1. pasaules kara laikā Fr. Ieviņš kopā ar citiem latviešu skolotājiem cīnījies par mūsu valodas un latviskā gara saglabāšanu skolās. Nesen vēl viņš man rakstīja: “Vai mūsu laika cilvēki sapratīs un novērtēs, ka viņos senos laikos arī latviešu skolotāji nopietni ir cīnījušies un arī krituši par brīvu nacionālu gara gaismu savai tautai?”"

1944. gada rudenī ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur strādājis Kārļa Skalbes ģimnāzijā. No Vācijas pārcēlies uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Dzīvojis pie meitas Zentas Kraukles Ņujorkā.[8]

Fricis Teodors Ieviņš sastādījis arī mācību grāmatas pamatskolai.[9] Dzīvodams Amerikas Savienotajās Valstīs, 1953. gadā uzrakstījis savu autobiogrāfiju un atmiņu stāstu. Latvijas valsts arhīvā glabājas manuskripts “Autobiogrāfija un atmiņas” datorizdrukā. Arhīvam materiālu dāvinājusi viņa meita Zenta Kraukle un dēls Pāvils Ieviņš 1999. gadā.[10]

Savā autobiogrāfijā, atceroties Dundagas laiku, Fricis Teodors Ieviņš rakstījis:[11]

"Manas dzimtenes Dundagas pagastā deviņu skolu divpadsmit skolotāji Dundagas draudzes mācītāja vadībā līdz 1877. gadam katru gadu regulāri noturēja skolotāju konferences, kurās pārrunāja audzināšanas jautājumus un skandināja vīru kora dziesmas."

Latvijas pirmās brīvvalsts laikos apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.[12]

Pēc pārciestas sirdslēkmes miris Ņujorkā, Kortlandes slimnīcā. Apbedīts Makgreivas kapsētā Ņujorkā.[13]



[1] Ērgle Marija. Izcili latviešu paidagogi mūžībā // Trimdas Skola, Nr.18 (1960. gada 1. oktobris), 708.lpp.

[2] Turpat,709.lpp.

[3] Turpat.

[4] Turpat.

[5] Turpat.

[6] Turpat.

[7] Turpat, 708.-709.lpp.

[8] Turpat, 709.lpp.

[9] Turpat.

[10] Latvijas Nacionālais arhīvs. Pedagogs Fricis Teodors Ieviņš (1870-1960). Pieejams: http://www.itl.rtu.lv/trimdasarhivi/index.php?id=555&ieraksts=454&iest=1&kodsj [sk. 29.10.2020.].

[11] Ieviņš, F. T. (1953). Autobiogrāfija un atmiņas. 143.lpp.

[12] Dundagas vēsture. Ieviņš Fricis Teodors. Pieejams: https://dundagasvesture.wordpress.com/ievins-frici-teodors/ [sk. 29.10.2020.].

[13] Ērgle Marija. Izcili latviešu paidagogi mūžībā // Trimdas Skola, Nr.18 [1960. gada 1. oktobris], 708.-709.lpp.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta