Dzimis Sabilē. Sarakstījis stāstus, romānus, lugas, aprakstus par Kurzemes novadu un ļaudīm. Apbedīts Ventspils Meža kapos.
Personiskā informācija
Dzimis Sabilē grāmatvežu ģimenē. 1948. gadā beidzis Bulduru dārzkopības tehnikumu. No 1961. līdz 1965. gadam Maskavā studējis žurnālistiku neklātienes programmā[1].
Miris Ventspilī, apglabāts Ventspils Meža kapos[2].
Darbība
Strādājis par dārznieku LLA mācību un pētījumu saimniecībā „Smedēni”
(1948), taču pēc tehnikuma pabeigšanas nolēmis mainīt profesiju. Bijis literārais līdzstrādnieks un atbildīgais sekretārs Kandavas rajona laikrakstā „Sarkanā Kandava” (1950–1959), vēlāk – laikraksta „Cīņa” korespondents Ventspils, Talsu un Kuldīgas rajonos (1959–1971). Šis laiks noslēdzas ar krasu pavērsienu – laikā no 1971. gada līdz 1975. gadam G. Ievkalns ir matrozis zvejnieku kolhozā „Sarkanā bāka”[3]. Laikraksta „Padomju Venta”
1972. gada 7. jūlija numurā, kur publicētas pirmās G. Ievkalna piezīmes par zvejnieku darbu, lasāms[4]:
„[..] Krustām šķērsām Gunārs levkalns izvagojis sirmo Baltijas jūru, pavisam nesen viņš atgriezās no tāljūras reisa. (..) Viņš pabijis radošajā komandējumā Nikolajevas kuģu būvētavā, kur dzima ventspilnieku lepnums lielais saldētājtraleris „Dzintarjūra”. [..]”
G. Ievkalns bijis redaktors izdevniecībā „Avots” (1980–1983), kā arī Galvenās enciklopēdiju redakcijas atbildīgais sekretārs un vadītājs (1983–1990)[5][6]. Vēlāk kļuvis par izdevniecības „Grāmata” direktoru un Žurnālistu savienības biedru (1958).
Pirmā literārā publikācija – stāsts
„Kārumniece”
laikrakstā
„Cīņa” (1957)[8][9]. Gadu vēlāk G. Ievkalns piedalījies jauno autoru seminārā[10]. Pirmā viņa luga „Kapteiņa Šarfa amulets” iestudēta Ventspils Tautas teātrī 1966. gadā[11]. Par lugu autors saka[12]:
„Mani nodarbina cilvēka godīgums, cilvēku solidaritātes doma un cilvēku attieksme pret vēsturiskajiem notikumiem. Lugas pamatā izmantoti patiesi notikumi, kas risinājās 1945. un 1963. gadā.”
1969. gadā vairākcēlienu lugu konkursā par darbu
„Vāveru līcis”
G. Ievkalns ieguva veicināšanas prēmiju[13]. 1979. gadā izdevis pirmo stāstu krājumu „Septiņas pēdas zem ķīļa”, 1986. gadā – romānu „Miglas taure”. Literatūras kritiķe Inese Treimane norāda[14]:
„[..] Abas grāmatas ir par zvejnieku un ostinieku darbu. Romāna sarakstīšanas gads – 1978., tātad grāmatas tapušas ciešā secībā, romānā apkopojot stāstos savākto materiālu. [..]”
Romāns „Mārča alfabēts” publicēts turpinājumos laikrakstā „Ventas Balss” laikā no 2000. gada 21. jūlija līdz 29. augustam[15]. 2006. gadā klajā nāca tetroloģijas „Baltās vasaras mākoņi” pirmā grāmata „Saknes”, 2008. gadā – otrā daļa „Nelūgtie viesi”. Trešā daļa – „Glāna dziesma” – uzrakstīta, bet neizdota. Iesākta, bet nepabeigta palikusi tetroloģijas ceturtā daļa „Haleja komēta”. Publicējis arī aprakstus par Kurzemi un tās cilvēkiem[16].
Avoti
[1] Vārpa, S. (2003). Ievkalns Gunārs. Dūdiņa, B. (rād. sast.). Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 2. izd. Rīga: Zinātne. 241. lpp.
[2] LU Literatūras, mākslas un folkloras institūts. (bez gada). Gunārs Ievkalns. literatura.lv. Pieejams: https://www.literatura.lv/personas/gunars-ievkalns
[3] Vārpa, S. (2003). Ievkalns Gunārs. Dūdiņa, B. (rād. sast.). Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 2. izd. Rīga: Zinātne. 241. lpp.
[4] Ievkalns, G. (1972). 1. Tas garais pārbraucienu laiks... Padomju Venta, Nr. 106, 07.07. 2. lpp.
[5] Vārpa, S. (2003). Ievkalns Gunārs. Dūdiņa, B. (rād. sast.). Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 2. izd. Rīga: Zinātne. 241. lpp.
[6] Ievkalns, G. (1987). Ceļā pie lasītāja – enciklopēdijas. Komunārs, Nr. 16, 05.02. 2. lpp.
[7] Vārpa, S. (2003). Ievkalns Gunārs. Dūdiņa, B. (rād. sast.). Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 2. izd. Rīga: Zinātne. 241. lpp.
[8] Turpat.
[9] Ievkalns, G. (1957). Kārumniece. Cīņa, Nr. 71, 24.03. 3. lpp.
[10] Bērsons, I. (1961). Semināra izskaņas. Literatūra un Māksla, Nr. 14, 08.04. 4. lpp.
[11] (bez aut.). (1966). Gunāra Ievkalna pirmā luga. Dzimtenes Balss, Nr. 41, 01.10. 3. lpp.
[12] Skalbergs, A. (1967). Teātra mīlestības vārdā. Dzimtenes Balss, Nr. 17, 20.04. 2. lpp.
[13] Līvzemnieks, V. (1980). Jūras vējos ārdēts. Karogs, Nr. 5, 01.05. 170. lpp.
[14] Treimane, I. (1986). No kritiķa dienasgrāmatas. Jūnijs. Literatūra un Māksla, Nr. 26, 27.06. 4. lpp.
[15] Vārpa, S. (2003). Ievkalns Gunārs. Dūdiņa, B. (rād. sast.). Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 2. izd. Rīga: Zinātne. 241. lpp.
[16] LU Literatūras, mākslas un folkloras institūts. (2024). Gunārs Ievkalns. humma.lv. Pieejams: https://humma.lv/lv/person/871763/Gunars-Ievkalns
Par Gunāru Ievkalnu kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
