Valija Jankevica
02.11.1907.–18.11.1995.
skolotāja
Dzimusi Dundagas pagastā. Tiņģeres skolas skolotāja, sarakstījusi grāmatu „No Ārlavas līdz Ņujorkai”. Apbedīta Lubes pagastā.
Personiskā informācija
Dzimusi Dundagas pagasta „Vītolos” lauksaimnieku ģimenē[1]. Ir bijušas trīs māsas un brālis[2]. Ģimene pārcēlās uz dzīvi Ārlavas pagastā, un V. Jankevica sāka skolas gaitas Popervāles pamatskolā. Talsu vidusskolu absolvējusi 1927. gadā, pēc tam mācījusies Valsts centrālajā pedagoģiskajā institūtā Jelgavā, kur 1931. gadā iegūtas pamatskolas skolotājas tiesības[3].
1944. gada 8. oktobrī kopā ar vīru Aleksi no Žocenes ar kuģīti emigrēja uz Zviedriju, bet 1950. gadā pēc gara brauciena pāri Atlantijas okeānam viņi ieradās Amerikā[4].
„[..] Zviedriju Jankevica, tāpat kā citi, pamet tāpēc, ka par tuvu licies otrs krasts, kurā valda komūnistu vara. Par pašu Zviedriju viņa saka: „Šī zeme mums pirmā deva patvērumu, kad bijām spiesti savu dzimteni atstāt. To Zviedrija darīja, mūs nepazemojot, bet uzņemot savas tautas vidū.” (207. lpp.)”[5]
Apglabāta Lubes pagasta Dižgalu kapsētā[6].
Darbība
1932./1933. mācību gadā Talsu apriņķa skolu valde ieskaitīja V. Jankevicu „inteliģento bezdarbnieku” grupā (atlīdzība – 60 lati mēnesī), un viņa sāka strādāt Popervāles pamatskolā, kur audzināja otro klasi un pasniedza dažādus mācību priekšmetus arī citām klasēm. Tā kā atalgojumu vasarā neizmaksāja, 1933. gada pavasarī V. Jankevica pieteicās darbā Ārlavas muižā[7]:
„[..] Strādāju visus lauku darbus, arī mēslu vešanu no kūts uz lauka. [..] Rudenī sākās kulšana. (..) Mani un Leimaņu Emmiņu norīkoja uz kuļmašīnas. Mums bija jāpārgriež kūlīšu saites un jāpasniedz tie iekšā laidējam. [..]”
V. Jankevica skolotājas gaitas turpināja, uz noteiktu laiku aizstājot pedagogus dažādās skolās, piem., Stendes pamatskolā, Vandzenes pamatskolā, Kandavā, Aizdzirē, Valgalē, bet 1937. gadā V. Jankevica sāka pastāvīgu darbu Tiņģeres skolā[8].
„[..], Jankevica atklāj daudzos pienākumus, kas lauku skolotājam jāveic ārpus darba klasē: jāiestudē teātra izrādes ne vien skolā, bet arī pagastā, gatavojot tām pat kostīmus, jāpiedalās korī, jāizveido ar skolu tieši nesaistīti jaunatnes pulciņi, jācep un jāvāra, kad skolā gaidāmi viesi vai notiek lielāki sarīkojumi, un tā bez gala. [..]”[9]
Zviedrijā bijusi metāla fabrikas strādniece, mašīnrakstītāja[10]. 1987. gadā izdota V. Jankevicas grāmata „No Ārlavas līdz Ņujorkai”:
„[..] blakus Valijas Jankevicas dzīvei redzam visas mūsu tautas un Latvijas brīvības gadu darbus, tautas jaunību un jūsmu, krievu un vāciešu iebrukumu, vajāšanas, bailes, kara postu, bēgļu ceļu, tautas daļas izklīšanu pasaulē. [..]”[11]
V. Jankevicas atmiņas, piem., par ieceļošanu Amerikā[12], publicētas arī žurnālā „Treji Vārti”.
Avoti
[2] Jankevica, V. (bez gada). No Ārlavas līdz Ņujorkai. (bez izdošanas vietas): (bez izdevēja). 7. lpp.
[3] Klīdzējs, J. (1987). Skolotājas dzīves stāsts. Laiks, Nr. 100, 16.12. 3. lpp.
[4] Jankevica, V. (bez gada). No Ārlavas līdz Ņujorkai. (bez izdošanas vietas): (bez izdevēja). 129., 21`1. lpp.
[5] Ruņģe, V. (1987). Par dzīves infrastruktūru. Treji Vārti, Nr. 120, 01.11. 33. lpp.
[6] Boguša, I. (1996). No Ņujorkas līdz mājām. Talsu Vēstis, Nr. 14, 03.02. 8. lpp.
[7] Jankevica, V. (bez gada). No Ārlavas līdz Ņujorkai. (bez izdošanas vietas): (bez izdevēja). 12.–13. lpp.
[8] Boguša, I. (1996). No Ņujorkas līdz mājām. Talsu Vēstis, Nr. 14, 03.02. 8. lpp.
[9] Ruņģe, V. (1987). Par dzīves infrastruktūru. Treji Vārti, Nr. 120, 01.11. 33. lpp.
[10] Jankevica, V. (bez gada). No Ārlavas līdz Ņujorkai. (bez izdošanas vietas): (bez izdevēja). 176.–178., 197. lpp.
[11] Klīdzējs, J. (1987). Skolotājas dzīves stāsts. Laiks, Nr. 100, 16.12. 3. lpp.
[12] Jankevica, V. (1991). Pirmie soļi Amerikā. Treji Vārti, Nr. 139, 01.01. 38.–41. lpp.
Attēls: Boguša, I. (1996). No Ņujorkas līdz mājām. Talsu Vēstis, Nr. 14, 03.02. 8. lpp.
Par Valiju Jankevicu kopkatalogā
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
