Latvijas brīvības cīnītājs, 8. Daugavpils
kājnieku pulka virsseržants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis Lubezeres pagastā.[1] Dzimšanas datums dažādos avotos atšķiras.
Krievu armijā iesaukts pirms Pirmā pasaules kara. Vēlāk pārgājis uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies kaujās un sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi.[2]
1919. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Cīnījies pret bermontiešiem, kā arī Latgales frontē.[3] 1920. gadā Latgalē pie Slabodkas Indriķis Jeršmanis zem spēcīgas ienaidnieka uguns pa klaju vietu iznesis no kaujaslauka smagi ievainoto komandieri, pēc tam uzņēmies pusrotas komandēšanu, pārgājis straujā uzbrukumā, nodarījis pretiniekam smagus zaudējumus un izsitis to (apmēram 2 rotas) no Slabodkas sādžas.[4]
1920. gadā ticis atvaļināts. Bijis zemkopis Ārlavas pagasta Popervāles muižā.[5] Indriķim Jeršmanim piederējusi jaunsaimniecība “Lāči” Lubezeres pagasta Popervālē.
1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni Nr.139 par 1920. gada 14. janvāra cīņu pie Slabodkas ciema Latgalē.[6]
Miris Rīgas kara slimnīcā. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.[7]
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
