Dzimis Latvijā (Zemgalē, Zaļenieku pagastā) , bet 1944. gadā kopā ar vecākiem ar vienu no pēdējiem vācu kuģiem emigrējis uz Vāciju. Vēlāk  ģimene pārceļas uz ASV. Tur Andris Kārkliņš studējis vēsturi un antropoloģiju. Amerikā apguvis spāņu valodu, rakstījis dzeju, studējis Latīņamerikāņu kultūru[1].

Divpadsmit gadu vecumā A. Kārkliņš pavisam nejauši izdzirdējis flamenko un uz mūžu iemīlējies šajā mūzikā, daudz vēlāk kādā sarunā atzīstot: „Pēc tam pārējā mūzika man izklausījās kā troksnis.” Visvairāk viņu fascinējusi flamenko ģitārista Mariusa Federo spēle[2].

Laikā no 1964. Līdz 1970. gadam dzīvojis Spānijā, kur studējis Spānijas vienā no vecākajām universitātēm – Granādas universitātē, paralēli turpinot ģitārspēles mācības pie vairākiem meistariem. Vēlākos gados ceļojis pa Eiropu, spēlējis Francijas, Vācijas, Anglijas, Beļģijas krodziņos un salonos.

Līdz šim vienīgais latvietis, kurš spēlējis flamenko stilā. Andris Kārkliņš flamenko tehniku pārvaldījis pirmklasīgi. Viņš arī uzsvēris, ka flamenko ir dzīvesveids. Moronas de la Fronteras apgabala Spānijas čigānu acīs viņš tiem bijis līdzvērtīgs mūziķis. Viņu vidū Andris Kārkliņš pavadījis vairāk nekā piecus gadus[3].

Ārpus Latvijas Andris Kārkliņš bijis pazīstams kā André el Leton. Mūža lielāko daļu pavadījis ārpus Latvijas. Būdams Latvijā bieži koncertēja kultūras namos, kā arī pasniedza meistarklases ģitāras spēlē. Paticis arī fotografēt un rakstīt dzeju. Īpaši tuvs viņam bija haiku žanrs. Īsas un kodolīgas haikas.  Atgriezies Latvijā  un 1993. gadā nopirka māju Kurzemes jūrmalā Kaltenē – mājas ,, Zuši ‘’, kur arī bieži uzturējies. Tagad tur izveidota Andra Kārkliņa - André el Leton piemiņas māja[4].

Apglabāts Zaļeniekos, Zaļenieku jeb Luterāņu Zaļās draudzes kapos.

Par Andri Kārkliņu kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta