(Talsi)
Talsu Sadraudzīgās biedrības priekšnieks,
Talsu apriņķa vecākais, vairāku preses izdevumu līdzdibinātājs un redaktors
Dzimis Valmieras apriņķa Svētciema pagastā. Mātes vārds ir
Līze, tēva vārds – Ernests; sieva – Blandīne (dzimusi Volfgrams).
Mācījies vietējā pagastskolā un vēlāk Rīgā vispārējās
izglītības kursos ar vidusskolas programmu. Vienlaikus mācījies arī mūzikas
skolā.[1]
Pirmā pasaules kara laikā strādājis Baltijas bēgļu
apgādāšanas komitejā Rīgā. Vēlāk bijis guberņas pārtikas valdes pārstāvis
Madonas rajonā. 1919. gada oktobrī brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, no
kurienes pēc Bermonta padzīšanas atkal atkomandēts atpakaļ savā agrākajā darba
vietā – Zemkopības ministrijā. Latvijas
valsts dienestā strādājis nepārtraukti no 1919. gada. Sākumā bijis sevišķo
uzdevumu ierēdnis lauksaimniecības departamentā, bet vēlāk turpat par nodaļas
vadītāju.[2]
No 1922. gada līdz 1934. gadam bijis apriņķa valdes priekšsēdētājs
Bauskā, bet vēlāk pārcelts uz Talsiem, lai strādātu par Talsu apriņķa valdes
priekšsēdētāju. Pēc apriņķa pašvaldības likvidēšanas iecelts par Talsu apriņķa
lauku pašvaldību vecāko.[3]
Strādājis vairākās sabiedriskajās organizācijās. Bijis
Talsu sadraudzības biedrības priekšnieks, kā arī bijis Brīvības pieminekļa un
Kara aviācijas fonda Talsu apriņķa komitejas priekšsēdētājs. Laikā no 1929.
gada līdz 1940. gadam darbojies Aizsargu organizācijā. 1935. gadā bijis 1.
Talsu aizsargu pulka kulturālās nozares vadītājs. Reinholds Kuikulītis bijis
arī Brāļu kapu komitejas Talsu nodaļas valdes loceklis, kā arī Latvijas Tautas
bankas padomes loceklis. Bijis pirmais goda biedrs Bauskas saviesīgajā biedrībā
un “Ziedoņu” dārzkopības skolas absolventu biedrībā (kā šīs skolas dibinātājs).
Bijis Latvijas aviācijas kluba, Latvijas Sarkanā krusta un Latvijas bērnu
palīdzības savienības biedrs.[4]
Reinholds Kuikulītis bijis žurnāla “Mednieks un
makšķernieks” un laikraksta “Bauskas Vēstnesis” līdzdibinātājs un pirmais
redaktors.[5]
1928. gada 14. novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa
IV šķiru (Nr. 434). 1937. gada 15. maijā apbalvots ar Aizsargu organizācijas
Nopelnu Krustu un ar skautu augstāko goda zīmi “Svastiku”. Apbalvots arī ar 12.
Bauskas kājnieku pulka “Nopelnu ķēdi”.[6]
1938. gada 17. novembrī. apbalvots ar Atzinības Krusta IV šķiru.
Padomju represiju
upuris. 1941. gada 14. jūnijā no savas dzīvesvietas Jelgavā, Jaunatnes ielā 9-4
izsūtīts uz Kirovas apgabalu Vjatlagu (lieta nr. 13356). Atradies ieslodzījumā - nometnē. 1942. gada 16.janvārī izpildīts nāvessods. Pēc arhīva materiāliem zināms pat laiks 17.40.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta