Fridrihs Vilhelms Kupfers (02.02.1762.–22.07.1839.)
Personiskā informācija
Dzimis 1762. gada 2. februārī Sabilē. Tēvs – luterāņu mācītājs Kārlis Vilhelms (1722–1785), māte – Gerdrūte Luīze (1734–1808). Brāļi – Kārlis Ferdinands (1766–1825), Kristaps Ēvalds (1778–1860), māsa – Šarlote Doroteja (1777–1863). Mācījies Pētera akadēmijā, Jelgavā, pēc tam līdz 1784. gadam studējis medicīnu Getingenas Universitātē, Vācijā.
Četru bērnu – Fridriha (1793–1866), Dorotejas Augustes (1795–1851), Juliannas (kristīta 1799. g.), Ģetrūdes Vilhelmīnes (kristīta 1804. g.) – tēvs. Par Fridriha un Dorotejas Augustes mātēm ziņu nav, bet avotos aprakstīta Juliannas un Ģetrūdes Vilhelmīnes māte Helēna Sofija Rībena (1763–1836), kura F. V. Kupfera mājā bijusi saimniecības vadītāja. Fridrihs Vilhelms un Helēna Sofija salaulājās 1818. gada rudenī Talsos.
Darbība
Pēc studiju beigšanas F. V. Kupfers ieradās Talsos. 1796. gadā viņš iegādājās aptieku, ko 1787. gadā izveidoja aptiekārs Johans Heinrihs Ludendorfs un kas bijusi pirmā pastāvīgā aptieka Talsos. Tiek pieļauts, ka Kupfera aptieka atradusies Laidzes ielā 2. Kurzemes guberņas medicīnas pārvaldē 1799. gadā F. V. Kupfers izturēja eksāmenu, kas ļāva viņu apstiprināt par medicīnas ārstu. 1829. gadā aptieka nodota dēlam Frīdriham. F. V. Kupfers par ārstu Talsos strādāja līdz pat mūža nogalei.
F. V. Kupfera īpašumā bijušas mūsdienu Laidzes ielas 2., 2.a, 4., 6., 8. nama teritorijas. 1806. gada jūlijā viņš savam brālim Kārlim Ferdinandam pārdeva dzīvojamo mājiņu, kas atradās blakus lielākam namam Laidzes ielā 2. Arī Zvaigžņu ielā viņam bijis īpašums, kur ietilpa Kupferu ģimenes apbedījumi, augļu un sakņu-garšaugu dārzs, pļavas.
Mazdēls Kaspars Fridrihs Heincs un meita Ģetrūde Vilhelmīne bija F. V. Kupfera noteiktie mantinieki. 1839. gadā pēc viņa nāves zeme, māja un piederumi tika pārdoti znotam Johanam Reinholdam Heincam.
Par Fridrihu Vilhelmu Kupferu kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Kārlis Ferdinands Kupfers (06.11.1766.–12.08.1825.)
Dzimis Sabilē. Ārsta F. V. Kupfera brālis. Bijis tirgotājs.
1816. gadā apprecējās ar deju skolotāja Jozefa Beluci atraitni, Talsu ērģelnieka meitu Annu Doroteju Karolīni (dz. Plencnere; 1776–1830). 1806. gada jūlijā no brāļa F. V. Kupfera nopirka dzīvojamo mājiņu, kas atradās blakus lielākam namam Laidzes ielā 2. Pēc K. F. Kupfera nāves par mājas pārzināšanu rūpējās viņa sieva.
Gan Kārlis Ferdinands, gan Anna Doroteja miruši Talsos.
Par Kārli Ferdinandu Kupferu kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Šarlote Doroteja Kupfere (1777–1863)
Dzimusi Sabilē. Ārsta F. V. Kupfera māsa.
1807. gadā salaulājās ar galma padomnieku, kuldīdznieku Kristianu Bernhardu Valteru. Abu dēls Roberts Vilhelms (1808–1849) no 1836. gada līdz 1849. gadam bijis ārsts Talsos.
Mirusi Rendā.
Kristaps Ēvalds Kupfers (1778–1860)
Dzimis Sabilē. Ārsta F. V. Kupfera brālis. Bijis garšvielu tirgotājs Talsos.
Miris Kandavā.
Fridrihs Kupfers (1793–1866)
Ārsta F. V. Kupfera dēls. Mātes vārds – nezināms. Dzimis Sabilē.
Tiesību kandidāts. Nebija precējies un mantojis kādus īpašumus. 1829. gadā tēvs Fridrihs Vilhelms nodevis viņam savu aptieku Laidzes ielā 2.
Miris Talsos.
Doroteja Auguste Kupfere (1795–1851)
Ārsta F. V. Kupfera meita. Mātes vārds – nezināms. Dzimusi Sabilē, mirusi Talsos.
Julianna Kupfere
Ārsta F. V. Kupfera meita. Kristīta 1799. gada augustā Talsos. Māte – Helēna Sofija Rībena (1763–1836), F. V. Kupfera mājas saimniecības vadītāja.
J. Kupfere 1828. gada jūnijā apprecējās ar 3. ģildes tirgotāju Johanu Reinholdu Heincu (1802–1880). 1835. gadā Julianna aizgāja mūžībā tuberkulozes dēļ, atstājot divus no pieciem dzimušajiem bērniem. Viens no tiem – Kaspars Fridrihs Heincs (1829–1908), kurš, tāpat kā vectēvs, bija ārsts. Tā kā mantošanas dokumentos ziņu nav, tiek pieņemts, ka otrs Juliannas un Johana Reinholda bērns arī miris pēc 1835. gada.
Ģetrūde (Gerdrūte) Vilhelmīne Kupfere
Ārsta F. V. Kupfera meita. Kristīta 1804. gada martā Talsos. Māte – Helēna Sofija Rībena (1763–1836), F. V. Kupfera mājas saimniecības vadītāja.
1836. gada oktobrī apprecējusi mirušās māsas Juliannas vīru Johanu Reinholdu Heincu. Viņiem piedzima trīs meitas – Ida (1837), Johanna Vilhelmīne Matilde (1840), Doroteja Auguste (1843).
Pirms tēva nāves 1839. gadā noteikta par mantinieci. Mirusi 1897. gadā Talsos.
Johans Reinholds Heincs (1802–1880)
Dzimis Liepājā. Bijis 3. ģildes tirgotājs.
F. V. Kupfera znots. 1828. gada jūnijā apprecējās ar ārsta otro meitu Juliannu Kupferi, 1836. gada oktobrī – ar ārsta jaunāko meitu Ģetrūdi. Pēc F. V. Kupfera nāves nopircis viņa māju, zemi un piederumus.
Miris Talsos.
Kaspars Fridrihs Heincs (20.03.1829.–21.10.1908.)
Personiskā informācija
Dzimis ārsta F. V. Kupfera meitas Juliannas un 3. ģildes tirgotāja Johana Reinholda Heinca ģimenē. Mācījies Gevekes privātskolā (1842–1848), Ventspilī, līdz 1854. gadam studējis medicīnu Tērbatā (Tartu). Savas zināšanas papildinājis Vīnē, Prāgā un Berlīnē.
1860. gada maijā apprecēja Ventspils tirgotāja un rātes vīra Hermaņa Fridriha Fēges meitu Karolīni Amāliju Teofili. Viņiem bijuši daudzi bērni, avoti vēstī par četriem: Vilhelmīne Alise (1861); Anete Karolīne Matilde (1863); Hermanis Pauls Vilhelms (1869–1948); Anna Karolīne Vita (nezināms–1938).
Pirms vectēva F. V. Kupfera nāves 1839. gadā noteikts par mantinieku. Miris Ventspilī.
Darbība
No 1857. līdz 1866. gadam bija ārsts Talsos, līdz 1875. gadam – Salaspils un Ikšķiles muižu ārsts . No 1875. gada Ventspils pilsētas ārsts, arī pilsētas slimnīcas virsārsts un nabadzīgo ļaužu ārsts. Domnieks no 1889. līdz 1898. gadam.
Avoti
Visplašākais materiāls par Kupferu dzimtu izlasāms grāmatas „Talsu namu stāsti” (A. Pelēča lasītava, 2017) lapaspusēs (160.–162., 167., 313.–314., 369.).
Par Kupfera kapliču izlasāms enciklopēdiskā izdevuma
„Talsu novads” (Talsu un Tukums studentu biedrība, 1935–1937) nodaļā
„Arhitektūra un baznīcas māksla Talsu novadā”.
Attēli un Kupfera kapličas apraksts – no Imanta Tamsona materiāliem.
Kupfera kapliča
Zvaigžņu ielas malā, uzkalniņā pie bijušās Vilhelma Rodes dārzniecības, joprojām atrodas neliela ģimenes kapsētiņa un kapliča. Kapličas celtniecība, iespējams, pabeigta 1806. gadā. Ar Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 128 no 1998. gada 29. oktobra kapliča apstiprināta kā arhitektūras piemineklis.
Apsekojot kapsētu, pēc kapu krustiem un piemiņas plāksnēm, kuri saglabājušies līdz mūsu dienām, var secināt, ka ne visi apbedījumi ir apzināti.
Kārlis Ferdinands Kupfers, sieva Anna Doroteja Karolīne
Blakus kapličai atrodas viņiem veltīts akmens piemineklis nokaltuša koka stumbra veidolā. Uz zara sēdošā pūce simbolizē gudrību, bet turpat mākslinieciski izveidotās, ap stumbru apvijušās efeju stīgas – izturību, ozola lapas – spēku.
Talsu ārsts Jēkabs fon Leijens
1839. gada 29. aprīlī beidzis Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti un ieguvis medicīnas doktora grādu. Sieva – Matilde Elizabete Šarlote Doroteja Leijen, dzimusi baronese fon Kēlere (1828–1918).
Itāļu deju skolotājs Jozefs Belluci
Uz neliela, apaļas formas akmens pieminekļa saglabājies uzraksts: „Manam mīļajam vīram. Karolīna.” Skolotājs T. Dzintarkalns atmiņās rakstīja: „Nevarēja sūroties par savu iztiku arī dejas skolotājs, itālietis Jozefs Beluči, jo 1809. gadā, sastādot testamentu, min tanī diezgan prāvas naudas summas: 400 dālderus nodevis brālim, 600 dālderus, nozīmē māsām, bet īsto mantu novēl savai ļoti mīļotai mūža biedrenei, Šarlotei (piez. – Annai Dorotejai Karolīnei), dzimušai Plencnerei, Talsu bijušā ērģelnieka meitai, kura to ar lielu uzupurēšanos kopusi un gādājusi par viņu, sevišķi slimajās vecuma dienās. J. Beluči novēl viņai naudu, zelta un sudraba lietas lielā vairumā, rotas un visu dzīves iekārtu.”
Talsu pilskunga R. Simolina meita Alise
Pilnais vārds – Doroteja Alise Klāra Eva. Dzimusi Talsos 1854. gada 30. martā, mirusi 1872. gada 24. februārī.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
