Ernests Kuškevics
22.02.1889.–16.02.1981.
Latvijas armijas kapelmeistars
...
Personiskā informācija
Dzimis Mērsraga pagasta Ķūļciemā[1]. Viņa tēvs Jānis bija kroņa mežsargs Ķūļciemā, savukārt māte Trīne, Nurmuižas pagasta „Inciņu” mājas vecākā dēla vecākā meita, bija no Rozenbergu-Rožkalnu mežsargu dzimtas. Bijusi māsa Edīte, dēls Guntis un meitas[2].
„[..] No tēva, kurš mācījies Irlavas skolotāju seminārā, mantojis dāvanas mūzikā un jau bērnībā sapņojis kļūt par mūziķi. Tikko 14 gadus vecu, viņu aizved uz Rīgu mācīties mūziku pie kapelmeistara Bucharda [..].”[3]
No 1908. līdz 1913. gadam mācījies Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā[4]. 1915. gadā Pleskavas praporščiku skolā gūta leitnanta pakāpe[5][6]. No 1918. gada 2 gadus mācījies Harkivas Konservatorijas trompetes, harmonijas un orķestrācijas klasēs[7].
1935. gadā E. Kuškevics pensionējās, taču pirmās padomju okupācijas laikā zaudēja gan nekustamos īpašumus, gan pensiju. 1944. gada oktobrī ar ģimeni devies uz Vircburgu, Vāciju, kur atradās latviešu bēgļu nometne, savukārt 1950. gadā viņi izceļoja uz ASV un nokļuva Paikvilā, Kentuki štatā. Vēlāk ģimene pārcēlās uz Sinsinati, Ohaio, 1962. gadā – uz Kaliforniju, kur E. Kuškevics aizgāja mūžībā. Viņa dēls Guntis Kuškevics norāda[8]:
„[..] Viņa pelnu urna vēlāk pārvesta uz ASV latviešu brāļu kapiem Rotā pie Katskiļu kalniem Ņujorkas pavalstī. [..]”
Darbība
Pēc nokļūšanas Rīgā kļuvis par trompetistu cara armijas artilērijas brigādes orķestrī, koncertējis Latvijā un Igaunijā[9]. 1914. gadā iesaukts cara armijā[10]. Mācoties Harkivas Konservatorijā, spēlējis simfoniskajā un teātra orķestrī[11]. Pēc atgriešanās Latvijā un Nacionālās operas nodibināšanas spēlējis tās orķestrī[12]. No 1920. līdz 1935. gadam bija 3. Jelgavas kājnieku pulka kara orķestra kapelmeistars ar kapteiņa pakāpi[13]. Rakstā par E. Kuškevica atvadu koncertu, kas norisinājies Jelgavā, „bijušā Tautas nama dārzā”, lasāms[14]:
„[..], jauks un spilgtu dabas ainu, pavasarīgu jūsmu sniedzošs bija E. Kušķevica pirmatskaņojums „Pavasaras vakars pie Engures ezera”. (..) Pagātnes laikus klausītājos atsauca
„1919. gada oktobris”, kas paša komponista - kapelmeistara rakstīts, [..] Goda viesos bija redzami pulkv. Apsītis, pulkv. Dombrovskis, pulkv. Jansons. Dr. Bīskaps un citi. Vairums tomēr karavīri. [..]”
Apbalvojumi
Avoti
[2] Kuškevics, G. (1990). Kapelmeistars Kuškēvics. Literatūra un Māksla, Nr. 4, 27.01. 10. lpp.
[3] Caune, E. (1981). Krāšņas dzīves noslēgums. Laiks, Nr. 24, 25.03. 5. lpp.
[4] Kuškevics, G. (1990). Kapelmeistars Kuškēvics. Literatūra un Māksla, Nr. 4, 27.01. 10. lpp.
[5] Turpat.
[7] [bez aut.]. (1990). Vāc ziņas par kapelmeistara Ernesta Kuškevica darbu. Laiks, Nr. 28, 07.04. 3. lpp.
[8] Kuškevics, G. (1990). Kapelmeistars Kuškēvics. Literatūra un Māksla, Nr. 4, 27.01. 10. lpp.
[9] Caune, E. (1981). Krāšņas dzīves noslēgums. Laiks, Nr. 24, 25.03. 5. lpp.
[10] Kuškevics, G. (1990). Kapelmeistars Kuškēvics. Literatūra un Māksla, Nr. 4, 27.01. 10. lpp.
[11] [bez aut.]. (1990). Vāc ziņas par kapelmeistara Ernesta Kuškevica darbu. Laiks, Nr. 28, 07.04. 3. lpp.
[12] K. K. (1981). Ernests Kuškevics. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 4, 01.07. 76. lpp.
[13] Kuškevics, G. (1990). Kapelmeistars Kuškēvics. Literatūra un Māksla, Nr. 4, 27.01. 10. lpp.
[14] Kl., Z. (1935). Atvadu koncerts. Zemgales Balss, Nr. 119, 28.05. 6. lpp.
Attēls: Caune, E. (1969). Pa mūža gadu kāpnēm. Laiks, Nr. 18, 05.03. 6. lpp.
Par Ernestu Kuškevicu kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
