Māra Lāce
18.02.1954.
mākslas zinātniece, bijusī LNMM direktore
Dzimusi Dundagā, mācījusies Dundagas vidusskolā. Visu mūžu strādājusi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, 25 gadus bijusi tā direktore.
Personiskā informācija
Dzimusi Dundagā zemnieku un amatnieku ģimenē. Dzimtā no mammas puses bijuši lībieši[1]:
„Tagad saprotu, kur aug manas saknes un kāpēc man Kurzemes krasts ir tik svarīgs un svētīgs. Līvu izcelsme man daudz ko izskaidro – tā ir spītība, izturība.”
Līdz piecu gadu vecumam dzīvoja „Dīķsargos”, mežsarga mājā, tad pārcēlās uz Dundagu, kur piecdesmitajos gados tēvs, mežsaimniecības būvbrigādes strādnieks, uzcēla savu māju. Kā atzīmē M. Lāces māsa Ērika, viņš „uzcēlis daudzas tās puses mājas, sākot no Kolkas un Ģipkas, līdz Dundagai”[2]. Ērika bijusi Latvijas Televīzijas režisore, brālis Visvaldis – Kultūras ministrijas darbinieks. M. Lācei ir dēls Valters un mazbērni[3]. Tēvatēva brālis – aktieris Teodors Lācis[4].
1972. gadā absolvējusi Dundagas vidusskolu[5]. Par šīs skolas saistību ar interesi par mākslu M. Lāce stāsta[6]:
„(..) Man bija zīmēšanas skolotāja Vallija Purmale, kas bija mūsu lieliskās gleznotājas Līgas Purmales mamma. Viņa bija absolūti atšķirīga no maniem vecākiem, vispār no visiem vietējiem cilvēkiem. Viņa bija tāda skarba sieva, kura vienmēr teica to, ko viņa domāja. Es nebiju nekāda zīmētāja un, godīgi sakot, neko īpaši daudz jau viņa mums tur arī nemācīja. Bet 9. klasē viņa sāka mācīt mākslas vēsturi. Tas bija 1969.gads, es pat nesaprotu, kā toreiz varēja būt tāds mācību priekšmets, un vēl Dundagas vidusskolā. Varbūt viņa pati tur to ieviesa. Un tā mākslas vēsture man pavēra jaunu pasauli. Es taču pat nevienā muzejā nebiju bijusi, izņemot rakstnieku memoriālos muzejus. Bet tā mākslas vēsture mani tā aizrāva, ka kopš 9. klases skaidri zināju, ko tālāk mācīšos. Un es nekad neesmu to nožēlojusi. Starp citu, man īpaši labi padevās matemātika. Un vēl labāk ķīmija. Ķīmijas skolotājs pat ļoti centās mani pierunāt mācīties tālāk ķīmiju. [..]”
1979. gadā absolvēta Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļa[7].
Darbība
Pirmā darbavieta – Nacionālās bibliotēkas komplektēšanas nodaļa, kur par bibliotekāri nostrādājusi no 1972. līdz 1973. gadam. Pēc tam sākusi darba gaitas Valsts mākslas muzejā (tagad LNMM)[8][9]. M. Lāce dalās atmiņās[10]:
„[..] Kursabiedrene man pateica, ka Mākslas muzejā tiek meklēts jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, pareizāk sakot – gids. Man bija 19 gadu, kad atnācu uz muzeju. Muzejā esmu strādājusi dažādus darbus, esmu te izaugusi. Astoņus gadus vadīju ekskursijas – pa trim, četrām ekskursijām dienā. Neiedomājami daudz runāts... Esmu bijusi arī kolekcijas glabātāja. [..]”
No 2001. gada līdz 2026. gadam M. Lāce bija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore[11]. Amata konkursa izsludināšanas laikā tika likvidēta Mākslas muzeju apvienība un izstāžu zāli
„Arsenāls”
apvienoja ar mākslas muzeju, līdz ar to konkursa uzdevums bija apvienotā muzeja koncepcijas izstrāde; M. Lāces piedāvātais redzējums ļāva viņai uzvarēt un 25 gadus pildīt muzeja vadītājas pienākumus[12]. Par to, ar ko šajā laikposmā M. Lācei nācies saskarties, raksta Laura Dumbere[13]:
„Šajā namā, kas vēsturiski bija pirmā lielā mākslas muzeja ēka Baltijā, Māra Lāce piedzīvojusi neskaitāmas vētras un pārmaiņas: gan padomju stagnāciju, gan lielās dzirksteles Atmodas laikā. Un jaunās brīvvalsts izaicinājumus gan finansiāli, gan saturiski. Izturējusi caurus, tekošus jumtus, lielo muzeja izvākšanos pirms rekonstrukcijas (2013—2015) un vērienīgo muzeja atgriešanos jaunā dzīvē. Sava mīļā muzeja un Latvijas mākslas kuģi viņa stingru roku stūrējusi arī starptautiskos ūdeņos, nesot mūsu talantīgo mākslinieku vārdus visā pasaulē.”Bez LNMM galvenās ēkas vadīja arī mākslas muzeju „Rīgas Birža”, izstāžu zāli „Arsenāls”, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeju[14]. Iesaistījusies Latvijas Muzeju padomē un Vizuālās mākslas padomē[15]. Publicējusi darbus presē, piedalījusies TV un radioraidījumos, sastādījusi katalogus un rakstījusi to ievadus.
Apbalvojumi
M. Lāce ir saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni un vairākas ārvalstu apbalvojumus[16]. Viņa arīdzan ieguvusi Ministru kabineta balvu (2017) un Latvijas Muzeju biedrības balvu par mūža ieguldījumu (2023). Kopš 2015. gada ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekle[17].
Avoti
[5] Kleinberga, S. (2001). Muzejam veltīts mūžs. Talsu Vēstis, Nr. 38, 31.03. 3. lpp.
[6] Broka, I. (2019). Mākslas muzeja direktore Māra Lāce:
„Ir brīži, kad gribu kļūt absolūti vientuļš cilvēks”. jauns.lv. 01.10. Pieejams: https://jauns.lv/raksts/pastaiga/351715-makslas-muzeja-direktore-mara-lace-ir-brizi-kad-gribu-klut-absoluti-vientuls-cilveks
[7] Rozentāle, A. (2016). Lāce: katru dienu paši apgūstam muzeju no jauna. Diena, Nr. 84, 02.05. 5. lpp.
[9] Rozentāle, A. (2016). Lāce: katru dienu paši apgūstam muzeju no jauna. Diena, Nr. 84, 02.05. 5. lpp.
[10] Veidemane, E. (2011). Māra Lāce. Kurzemniece. No Dundagas mežiem. Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 50, 11.–13.03. 18. lpp.
[11] Dumbere, L. (2026). Viņas ēra. Ir, Nr. 14, 09.–15.04. 38. lpp.
[13] Dumbere, L. (2026). Viņas ēra. Ir, Nr. 14, 09.–15.04. 38. lpp.
[14] Broka, I. (2019). Mākslas muzeja direktore Māra Lāce:
„Ir brīži, kad gribu kļūt absolūti vientuļš cilvēks”. jauns.lv. 01.10. Pieejams: https://jauns.lv/raksts/pastaiga/351715-makslas-muzeja-direktore-mara-lace-ir-brizi-kad-gribu-klut-absoluti-vientuls-cilveks
[15] Laukšteina, D. (2016). Latvijā ir kultūras produktu baudītāji. Dienas Bizness, Nr. 73, 15.04. 11. lpp.
[16] Rozentāle, A. (2016). Lāce: katru dienu paši apgūstam muzeju no jauna. Diena, Nr. 84, 02.05. 5. lpp.
[17] (bez aut.). (2026). Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce noslēdz savas darba gaitas. lnmm.gov.lv. 13.04. Pieejams: https://lnmm.gov.lv/medijiem/preses-relizes/latvijas-nacionala-makslas-muzeja-direktore-mara-lace-nosledz-savas-darba-gaitas-466
Attēls: Dumbere, L. (2026). Viņas ēra. Ir, Nr. 14, 09.–15.04. 39. lpp.
Par Māru Lāci kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
