(Kolka)
lībiešu sabiedrisks darbinieks, lībiešu skolotājs
Dzimis Lielirbes ciema “Beltēs”.[1]
No 1889. gada līdz 1892. gadam mācījies Pizes pagastskolā. Pēc tam līdz 1895. gadam – Lielirbes krievu skolā, bet uzreiz pēc tam mācījies Ventspils elementārskolā, kuru pabeidzis 1897. gadā.[2]
Pēc pamatizglītības iegūšanas palīdzējis vecākiem saimniecībā. 1899. gadā sācis braukt uz buriniekiem. 1900. gadā iestājies Mazirbes jūrskolā, kur nokārtojis krastbraucēja stūrmaņa eksāmenu. 1902. gadā Rīgas jūrskolā nokārtojis tālbraucēja stūrmaņa eksāmenu.[3]
Mācījies arī Ventspils jūrskolā līdz 1904. gadam.[4]
1904. gadā ticis iesaukts armijā un piedalījies Krievijas-Japānas karā. Kļuvis par rezerves flotes oficieri.[5]
Kuģojis uz buriniekiem līdz 1907. gadam. Pēc tam līdz 1914. gadam strādājis Liepājas ostas kantorī, kur iecelts par darbu vadītāju.[6]
Pirmā pasaules kara laikā bijis gūsteknis.[7]
Apprecējies ar “Grabu” māju saimnieci Lizeti Reinvaldi.[8] Mazirbes ciema “Grabu” mājās dzīvojis 1920. un 30. gados.[9]
Bermonta laikā ar sievu 8 mēnešus dzīvojis Kopenhāgenā.[10]
Latvijas brīvvalsts laikā aktīvi iesaistījies lībiešu kustībā. Bijis viens no lībiešu jūrmalas pagasta organizētājiem.[11] 1923. gadā ievēlēts Līvu savienības revīzijas komisijā.[12] Bijis Līvu savienības priekšsēdētājs laikā no 1924. gada līdz 1933. gadam. Savienības valde Mārtiņu Lepsti deleģējusi uz 3. somugru kultūras kongresu, kas noticis 1928. gadā Budapeštā.[13]
Lībiešu kultūrā nozīmīga loma bija Mārtiņa Lepstes pedagoģiskajai darbībai, kas ilgusi no 1923. gada līdz 1938. gadam. Šajā laikā viņš bijis vienīgais lībiešu valodas skolotājs sešās jūrmalas skolās. Mazirbē valodas mācīšanu pārtraucis 1934. gadā skolēnu trūkuma dēļ. Miķeļtorņa, Lielirbes, Sīkraga, Saunaga un Kolkas skolās lībiešu valodu mācījis līdz brīdim, kad mainījis dzīvesvietu.[14]
Par Mārtiņa Lepstes pedagoģisko darbu 2006. gada “Lībiešu gadagrāmatā” teikts:[15]
"Mārtiņš Lepste tomēr ilgus gadus mācīja lībiešu valodu. Turklāt viņš pieņēma patiešām lielu izaicinājumu, jo, sākot darbu, viņam nebija nekādas pedagoģiskās pieredzes, nerunājot par jel kādām zināšanām valodu mācīšanā."
Laikā no 1939. gada līdz 1947. gadam bijis Užavas bākas uzraugs un kalpotājs.[16]
1940. gadā apprecējies otro reizi un ģimenē piedzimis dēls Mārtiņš.[17]
Līdztekus pedagoģiskajam darbam vācis lībiešu sakāmvārdus, parunas un lībiešu piederības zīmes. Rakstījis stāstus un atdzejojis Ausekļa dzejoli “Pēdējā lībieša domas pie Salacas”.[18]
Mūža nogali pavadījis Ventspilī, kur strādājis par Ventspils Novadpētniecības muzeja līdzstrādnieku.[19]
Miris 1958. gada 19. novembrī.[20] Apbedīts Ventspils Meža kapos.[21]
1990. gadu sākumā Valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Lībiešu krasts” nodibinātā prēmija lībiešu valodas kopējiem tika nosaukta par Mārtiņa Lepstes prēmiju.[22][1] Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav. 330.lpp.
[2] Blumberga, G. (sast.) (2006). Lībiešu gadagrāmata. 51.lpp.
[3] Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav. 330.lpp.
[4] Blumberga, G. (sast.) (2006). Lībiešu gadagrāmata. 51.lpp.
[5] Turpat.
[6] Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav. 330.lpp.
[7] Blumberga, G. (sast.) (2006). Lībiešu gadagrāmata. 51.lpp.
[8] Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav. 330.lpp.
[9] Blumberga, G. (sast.) (2006). Lībiešu gadagrāmata. 51.lpp.
[10] Turpat.
[11] Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav. 330.lpp.
[12] Blumberga, G. (sast.) (2006). Lībiešu gadagrāmata. 52.-53..lpp.
[13] Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav. 330.lpp.
[14] Turpat.
[15] Blumberga, G. (sast.) (2006). Lībiešu gadagrāmata. 52.lpp.
[16] Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav. 330.lpp.
[17] Turpat.
[18] Turpat.
[19] Turpat.
[20] Šulcs, A. Līvzeme // Brīvā Venta, Nr.195 (1958. gada 9. decembris), 4.lpp.
[21] Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav. 330.lpp.
[22] Blumberga, G. (sast.) (2006). Lībiešu gadagrāmata. 52.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
