Toms Liepājnieks

(Talsi)

(1985. gada 14. novembris)

aktieris, aktiermeistarības pasniedzējs

Toms Liepājnieks zināms arī kā Tom J. Benedict.

Dzimis Talsos.

Inas Strazdiņas rakstā “Atslēga uz durvīm” Talsu vēstīm 2003. gadā Toms Liepājnieks raksturots šādi:[1]

"Toms ir no tiem jauniešiem Talsos, kurš paspēj būt, ja ne visur, tad daudzviet gan. Aizvadītajā gadā viņš pabeidza pirmo daļu televīzijas aktieru kursos Rīgā, Baltijas talantu aģentūrā, trīspadsmit gadu vecumā izdomāja mācīties klavieres, dzied 2. vidusskolas jauniešu korī, instrumentālajā ansamblī spēlē vijoli, ko, starp citu, arī visai nesen sācis apgūt, svētdienās regulāri apmeklē Talsu Romas katoļu draudzi un vairākus gadus dievkalpojumu laikā piekalpojis pie altāra, ir skolas pašpārvaldes vadītājs un aktīvs jauniešu organizācijas “Logs” dalībnieks."

Mācījies Talsu 2. vidusskolā. Paralēli mācībām vidusskolā, reizi nedēļā braucis uz aktieru kursiem Rīgas Kinostudijā. Pēc vidusskolas absolvēšanas uzsācis studijas politoloģijā, taču studijas nav pabeidzis. Vēlāk iestājies Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē studēt uzņēmējdarbību. Studējis divus gadus, tomēr studijas uzņēmējdarbībā nepabeidza.[2]

Paralēli studijām Toms Liepājnieks strādājis Latvijas Televīzijā un vadījis raidījumu “Sems”. Pēc darba Latvijas Televīzijā devies uz Dāniju un pusgadu strādājis par kurjeru, vadājot avīzes. Vēlāk atgriezies Latvijā un strādājis uzņēmumā “Aldaris” par produkcijas izplatītāju.[3]

Vēlāk izlēmis kārtot iestājpārbaudījumus uzņemšanai Dramatiskā teātra aktiera mākslas studijām Latvijas Kultūras Akadēmijā, kurus veiksmīgi nokārtojis un  uzsācis studijas.[4] 2011. gadā absolvējis Latvijas Kultūras Akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera mākslas studijas.[5]

Latvijas Nacionālajā teātrī darba gaitas kā ārštata aktieris uzsācis jau otrā kursa laikā, studējot Latvijas Kultūras Akadēmijā.[6] Pēc studijām Toms tika uzaicināts strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī kā štata aktieris.[7]

2013. gadā laikrakstā “Talsu Vēstis” sarunā ar žurnālisti Līgu Leju Toms Liepājnieks savus nākotnes sapņus raksturojis šādi:[8]

"Par nākotnes sapņiem un lomām, kuras gribētos nospēlēt, Toms saka: “Katra loma ir īpaša, bet, ja jāizvēlas viena, tad tā ir Ivanovs no A. Čehova lugas “Ivanovs”. Protams, arī tēlot Bondu nenāktu par skādi! Runājot par režisoriem, ar kuriem gribētu sastrādāties, tad laikam vienalga, kurš, ja tikai viņš man dod vaļu attiecībā uz spēlētā tēla veidošanu. Pagaidām nezinu, kāda ir Stīvena Spīlberga attieksme pret to. Kad uzzināšu — pateikšu!” smejas Toms."

Toms Liepājnieks ticis nominēts Latvijas teātra balvas “Spēlmaņu Nakts 2012” kategorijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks” par Linarda Naikovska lomu izrādē “Īsie zibsnīgie mirkļi” Latvijas Nacionālajā teātrī Ģirta Šoļa režijā.[9]

Pēc sezonas beigām Toms izvēlējies pamest darbu teātrī, lai turpinātu aktiermeistarības studijas. Bijis Anglijā, lai padziļināti apgūtu Metodes aktiermeistarību pie Sema Rumbelova, kā arī ASV, lai apgūtu Senforda Meisnera tehniku un kinoaktiermeistarības tehniku Džeimsa Franko aktiermeistarības un Filmu skolā.[10]

Toms Liepājnieks 2014. gada intervijā ar Laumu Abramoviču par teātri sacījis šādus vārdus:[11]

"Izrāde ir dzīva, teātris ir dzīvs. Izrādei nosaukums ir viens, bet katru vakaru tā būs citādāka. Komēdijā vienā brīdī visi skatītāji smejas, bet tajā pašā brīdī citā vakarā – nē. Tur ir tā burvība."

Toms Liepājnieks filmējies arī vairākās filmās un televīzijas seriālos gan Latvijā, gan ārpus tās, piemēram, Krievijā, Turcijā, ASV un citur.[13]

Kopš 2017. gada Toms Liepājnieks vada Rīgas Aktieru Studiju un ir aktiermeistarības pasniedzējs.[14]

2023. gadā kanālā TV24 sācis vadīt raidījumu "Preses klubs''.

Teātra izrādes

2010. gads:

• “Leo. Pēdējā bohēma”;

2011. gads:

• “Īsie zibsnīgie mirkļi”;
• “Arī gudrinieks pārskatās”;
•  “Sudraba slidas”’;

2012. gads:

• “Parīzes Dievmātes katedrāle”;
• “Voiceks”;

2014. gads:

• “Noķert RABBIT”;

2015. gads:

• “Zudusī Antarktīda” u.c.

Filmas un seriāli

2013. gads:

• “Dügün Dernek” (Turcija);

2016. gads:

• “Pelnu sanatorija”;
• “Viking” (Krievija);

2017. gads:

• “Maģiskais kimono”;

2018. gads:

• “Beatus” (ASV);

2019. gads:

• “Sarkanais mežs”;
• “Markuss”;

2020. gads;

• “Nemīlētie” u.c.

Par Tomu Liepājnieku kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta