Valērijs Loboda

(Ģibuļi)

(1980. gada 21. maijs)

Latvijas spēkavīrs, smagatlēts

Dzīvo Pastendē. Dzimis Ukrainā, taču vecāki pārcēlušies  uz dzīvi Talsos. Toreiz viņu ģimenē bijusi tikai viena meita – pārējie pieci bērni nākuši pasaulē Talsos (vecāki tolaik jau dzīvojuši Lubezerē). Valērijs ir jaunākais no četriem brāļiem un divām māsām.[1] 

Par bērnības gaitām Valērijs Loboda laikrakstam "Talsu Vēstis” 2015. gadā stāstījis:[2]

"Mana bērnība atmiņās palikusi interesanta, jo kādreiz jau mazie daudz spēlējās — gan zināja, gan izgudroja dažādas rotaļas. Un bija jauki. Taču manas atmiņas nav saistītas tikai ar izklaidi, jo vasarā strādāju gan fermā, gan ravēju bietes. Toreiz likās, ka citādi nemaz nevar būt, jo visiem jāstrādā, lai nopelnītu skolas formai un mācību līdzekļiem."

Mācījies Valdemārpils vidusskolā.[3]

Pēc pamatskolas beigšanas divus gadus strādājis Anužos, degvielas uzpildes stacijā. Pēc tam strādājis Talsos, maizes kombinātā, kur cepis rupjmaizi. Strādājis arī kā ziedu pārdevējs, bārmenis, kā arī strādājis degvielas uzpildes stacijā. Vēlāk strādājis Pastendes galdniecības uzņēmumā „Bimbo”, kur no galdnieka amata, kļuvis par eksporta vadītāju. Kad „Bimbo” mainījušies īpašnieki un tas pārsaukts par "Talsu galdniekmeistars”, Valērijs Loboda palicis strādāt par galdnieku un izgatavojis gultas. Pēc tam 10 gadus strādājis kā stikla griezējs un sagādnieks uzņēmumā SIA "O. Bāres būvmateriāli”. Pēc tam sācis strādāt mežizstrādes uzņēmumā SIA "Tellus1”, kas sadarbībā ar a/s "Sadales tīkli” attīrīja elektrolīnijas no kokiem.[4]

Par iegūto dzīves pieredzi ValērijsLoboda laikrakstam "Talsu Vēstis” atklājis:[5]

"Vai man nav gribējies kaut kur pamācīties? Teikšu tā — visa dzīve ir liela skola, kurā ejam, darot jebkuru darbu. Neuzskatu, ka tad, ja ir piecas augstākās izglītības, kāds ir labāks par mani, kas visu apguvis strādājot. Es arī bez skolas esmu pietiekami sasniedzis. Protams, man ir gribējies mācīties, bet vai bijušas iespējas? Nav bijis! Savukārt man nekad nav radušās domas braukt peļņā uz ārzemēm. Latviju uzskatu par savu dzimteni un te vēlos palikt vienmēr."

Interese par sportu bijusi jau kopš skolas laikiem, jo sports bijis mīļākais mācību priekšmets. Valērijam Lobodam paticis viss, ko bijis nepieciešams veikt sporta stundās. Skolā startējis vieglatlētikā, īpaši paticis skriet garas distances, kā arī patikusi tāllēkšana. Viņam kādu laiku piederējis arī skolas rekords tāllēkšanā.[6]

"Talsu Vēstīm” savas sporta gaitas Valērijs Loboda raksturojis šādi:[7]

"Var teikt, ka savus 35 gadus lielākoties esmu sportojis, jo tas ir mans vislielākais vaļasprieks. Darba kolektīvos esmu piedalījies spartakiādēs, iegūstot labas vietas. Tagad Talsu novada sporta spēlēs vienmēr startēju Ģibuļu pagasta komandā — skrienu, lecu, metu… Un apsteidzu konkurentus, piemēram, sprintā vienmēr esmu pirmais. Brigita Foršū mani pierunāja, lai gan īpaši to darīt nemaz nevajadzēja, startēt Latvijas veterānu spartakiādē, kurā ieguvu 3. vietu 100 metru skriešanā. Domāju, ka tas ir labi, jo sacentās pārstāvji no visas Latvijas, arī tie, kas agrāk bijuši valsts čempioni un pat startējuši starptautiskās sacensībās. Lodes grūšanā biju pirmais, lēcu arī tālumā, bet tur pirmajā trijniekā neiekļuvu. Esmu smags, bet tāllēcējam jābūt vieglākam."

29 gadu vecumā nolēmis nodarboties ar spēkavīru cīņām.[8]

Vairākus gadus piedalījies Latvijas spēkavīru amatieru čempionātā, piedalījies spēka trīscīņā, veterānu sacensībās Talsu novada sporta spēlēs un citur, iegūstot godpilnas vietas.[9] 2014. gadā Talsu un Ģibuļu komandas smagatlēti svaru stieņa spiešanā guļus un spēka trīscīņā kopvērtējumā kļuvuši par labākajiem Latvijā un ieguvuši ceļojošo kausu. Šīs komandas pārstāvis un treneris – Valērijs Loboda.[10]

2014. gadā sācis piedalīties izrādēs Zviedrijas komandas "Alpha Force” sastāvā, demonstrējot spēka skates.[11]

2014. gada februārī kopā ar partneri Talsos atklājis fitnesa klubu "IZ Fitness”.[12]

Ar sievu Ilzi apprecējies 2006. gadā. Abu laulībā dzimuši divi bērni – Laura un Kristaps.[13]