Oļģerts Miza
mākslinieks, grāmatnieks,
Dzelzs Krusta ordeņa kavalieris
Dzimis Ventspils apriņķa Ances pagastā.[1] Vēlāk ģimene dzīvojusi Spārē Smilgas mājā.[2]
Mācījies Ugāles pamatskolā un to pabeidzis 1936. gadā. Tālāk mācījies Ventspils ģimnāzijā, kur apguvis galdnieka amatu. Ģimnāziju absolvējis 1941. gadā. Pēc tam devies uz Rīgu un apmeklējis skolotāju kursus. 1942. gadā iestājies Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Studijas pārtraukusi mobilizācija Vācijas armijā 1943. gadā.[3]
Biedrības “Aleksandra Pelēča lasītava” tīmekļa vietnē rakstā par Oļģertu Mizu viņa paziņa Aivars Ozols (bijušais 19. divīzijas leģionārs) izteicis pieļāvumu, kāpēc mācības palika nepabeigtas.[4]
"Neskatoties uz savu jaunību, domāju, ka viņš dzimis 1922. vai 1923. gadā, viņš pilnīgi lietpratīgi runāja par dažādiem jautājumiem un palīdzēja rast skaidrību savam pretiniekam sarežģītās lietās. Viņš arī labi zīmēja un gleznoja. Es esmu pārliecināts, ka iegūt augstāko izglītību viņam neatļāva vecāku plānais naudas maks. Domāju, ka Oļģerts varēja kļūt par inženieri, labu pasniedzēju, talantīgu mākslinieku. Var jau būt, ka to visu viņš dzīvē arī būtu sasniedzis, ja nebūtu sācies karš."
Līdz 1943. gadam strādājis Rīgas pilsētas 5. un 21. skolā.[5]
Biedrības “Aleksandra Pelēča lasītava” tīmekļa vietnē publicēts raksts par Oļģertu Mizu, kurā ietverts viņa viedoklis par kara laiku. Pēc kara, pratināšanā, Oļģerts Miza bez liekulības un bailēm skaidrojis, kāpēc no visas sirds cīnījies vācu pusē:[6]
"Es augu buržuāziskās Latvijas apstākļos, padomju vara nepareizi izsūtīja lielu daļu latviešu uz Sibīriju. Šo faktu sapratu tā, ka padomju vara nevēlas patstāvīgu Latvijas tautu un grib atņemt tai dzimteni. Padomju Latvijā 1941. gadā ienāca vācieši, es uzskatu, ka viņi labāk izturējās pret latviešiem kā padomju vara. Kad mani mobilizēja vācu armijā, es aktīvi cīnījos frontē, lai nepieļautu padomju varas atjaunošanu Latvijā."
Pēc iestāšanās vācu armijā ticis nosūtīts uz Franciju, kur beidzis izlūku vada komandieru apmācību kursu. Jau 1943. gada sākumā Oļģerts Miza bijis ierindas instruktors Bolderājā. Vēlāk kaprālis Miza dienējis Latviešu leģiona 19. divīzijas 43. pulkā, piedalījies Ziemassvētku kaujās Kurzemes cietoksnī, kur ticis ievainots galvā. Ārstējies Pastendes pamatskolā iekārtotajā kara slimnīcā.[7] Ticis ieskaitīts 1. strēlnieku bataljona 3. rotā. 1944. gadā ticis ievainots, līdz tam cīnījies pie Opočkas. Pēc atveseļošanās devies atpakaļ uz fronti. Ticis norīkots par grupas komandieri. 1945. gadā, pēc trešā ievainojuma, pēc atgriešanās no hospitāļa, ticis norīkots par izlūkvada komandieri. Karu beidzis seržanta dienesta pakāpē.[8]
1945. gadā strādājis Spāres skolā par galdnieku. 1946. gadā sācis strādāt par Valsts apdrošināšanas inspekcijas vecāko inspektoru Talsos.[9]
Viņa draugs un domubiedrs Talsos bijis Aleksandrs Pelēcis.[10]
Biedrības “Aleksandra Pelēča lasītava” tīmekļa vietnē Zigurds Kalmanis Oļģertu Mizu raksturojis šādi:[11]
"Interesanto cilvēku skaitā ir arī Oļģerts Miza. Daudzkārt redzēju Oļģertu soļojam vai darbojamies apkārtnes baltajos lielceļos. Bieži pie zīmīgās Soda priedes, stāvajā Saules ielas nobrauciena posmā gar tolaiku motokrosa trasi, Talsu-Ērgļukroga ceļā pie Jauviņu kapsētas, Villu uzkalnā, Kaziņu meža posmā un citur. Neskatoties uz laika apstākļiem, Oļģerts visbiežāk valkāja platmali, kreklu ar atrotītām piedurknēm, šortus, slapjā vai aukstākā laikā papildinot šo garderobi ar garajiem gumijas zābakiem. Ja redzēju viņu ejam, tad pāri plecam aizvien rēgojās liekšķere garā, labi nogludinātā kātā, bet uz muguras ilgi lietota mugursoma. Somā aizvien bija kāda nešļava, kas, visticamāk, varēja būt sviestmaizes azaida tiesai, bet talsenieki mēdza stāstīt, ka Oļģerts tur iekrāvis sešus māla ķieģeļus. Viņš pats sacījis, ka, strādājot ar liekšķeri, uz muguras vienmēr jābūt krietnam smagumam. Pilns grants grābiens aizvien vieglāk pārcilājams, ja liekšķerei pretējā galā atsvars. Tas taču katram pamatskolniekam no fizikas stundām zināms."
Pēckara gados Oļģerts Miza iesaistījies partizānu kustībā Usmas mežos, bet 1946. gada pavasarī legalizējies.[12]
1948. gada 30. jūlijā Oļģerts Miza tika arestēts par pretpadomju grupas izveidošanu. Tiesa viņam piespriedusi 25 gadus Vorkutas labošanas darbu nometnē. Vēlāk ticis ievietots Vorkutas psihiatriskajā slimnīcā. 1957. gadā Oļģerts Miza no Vorkutas psihiatriskās slimnīcas pārvests uz Rīgu. 1958. gadā atgriezies Talsos.[13]
Strādājis ceļu uzturēšanā un rūpējies par kārtību. Vēlāk nokļuvis Jelgavas psihiatriskajā slimnīcā. Atzinums par slimību viņu glābis no represijām.[14]
Atkopies Oļģerts atsācis gleznot. Laikā no 1959. līdz 1969. gadam aktīvi darbojies arī pašdarbības glezniecībā. Pārsvarā gleznojis ar eļļas krāsām. Daļa Oļģerta gleznu glabājas tuvāko radinieku mājās, kā arī Talsu novada muzeja fondos.[15]
1991. gada 2. decembrī Latvijas valsts atzinusi Oļģertu Mizu par reabilitētu.[16] Apbalvots ar 2. pakāpes Dzelzs krusta ordeni.[17]
Biedrības “Aleksandra Pelēča lasītava” tīmekļa vietnē ievietotajā rakstā Oļģerts Miza raksturots šādi:[18]
"Oļģerts bija vidēja, atlētiska auguma, kalsnējs, vīrišķīgiem sejas pantiem. Runājot ar cilvēku, ko viņš darīja ļoti labprāt, viņa sejā vienmēr bija draudzīgs, mazliet tēvišķīgs (varbūt varētu teikt pašapzinīgs) smaids un visu laiku viņš sarunas biedram raudzījās cieši acīs."
Apbedīts Talsu Jaunajā kapsētā. Biedrības “Aleksandra Pelēča lasītava”
tīmekļa vietnē Zigurds Kalmanis teicis šādus vārdus:[19]
"Ceru, ka šīs rindas būs labs iemesls piestāt pie kapu kopiņām Talsu Jaunajā kapsētā, kur pa kreisi no galvenās ieejas bērzu alejas uzstādīta piemiņas zīme gleznotājam Oļģertam Mizam un viņa dzīvesbiedrei Vilmai Bīlandei."
[1] Grūbe, A. (2016). Latvieša Oļģerta Mizas liktenis. Pieejams: https://pelecalasitava.lv/latviesa-olgerta-mizas-liktenis/ [Sk. 29.06.2021.].
[2] Kalmanis, Z. (2007). Mākslinieka Oļģerta Mizas divkārša atcere. Pieejams: https://pelecalasitava.lv/olgerts-miza/ [Sk. 29.06.2021.].
[3] Grūbe, A. (2016). Latvieša Oļģerta Mizas liktenis. Pieejams: https://pelecalasitava.lv/latviesa-olgerta-mizas-liktenis/ [Sk. 29.06.2021.].
[4] Turpat.
[5] Turpat.
[6] Turpat.
[7] Kalmanis, Z. (2007). Mākslinieka Oļģerta Mizas divkārša atcere. Pieejams: https://pelecalasitava.lv/olgerts-miza/ [Sk. 29.06.2021.].
[8] Grūbe, A. (2016). Latvieša Oļģerta Mizas liktenis. Pieejams: https://pelecalasitava.lv/latviesa-olgerta-mizas-liktenis/ [Sk. 29.06.2021.].
[9] Turpat.
[10] Turpat.
[11] Kalmanis, Z. (2007). Mākslinieka Oļģerta Mizas divkārša atcere. Pieejams: https://pelecalasitava.lv/olgerts-miza/ [Sk. 29.06.2021.].
[12] Turpat.
[13] Grūbe, A. (2016). Latvieša Oļģerta Mizas liktenis. Pieejams: https://pelecalasitava.lv/latviesa-olgerta-mizas-liktenis/ [Sk. 29.06.2021.].
[14] Turpat.
[15] Kalmanis, Z. (2007). Mākslinieka Oļģerta Mizas divkārša atcere. Pieejams: https://pelecalasitava.lv/olgerts-miza/ [Sk. 29.06.2021.].
[16] Grūbe, A. (2016). Latvieša Oļģerta Mizas liktenis. Pieejams: https://pelecalasitava.lv/latviesa-olgerta-mizas-liktenis/ [Sk. 29.06.2021.].
[17] Turpat.
[18] Turpat.
[19] Turpat.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
